Pilsētnieki var pieteikties ES fondu līdzekļiem veco apkures iekārtu nomaiņai

Tā ļaus arī uzlabot individuālo siltumapgādes sistēmu efektivitāti, t.sk., pieslēdzoties efektīvām centralizētajām siltumapgādes sistēmām. Mājsaimniecības apkures iekārtu nomaiņai varēs saņemt līdzfinansējumu no 50 līdz pat 95% no projekta izmaksām.

Lielākā daļa no emisijām – Rīgā un tās apkārtnē

Latvijā gaisa kvalitātes monitorings tiek veikts Rīgā, Ventspilī, Liepājā, Rēzeknē un divās lauku fona stacijās, kas izvietotas Liepājas un Cēsu novados. Lielākā daļa no Latvijas emisijām fiksēta Rīgā un tās apkārtnē, kā arī citās lielākajās pilsētās, piemēram, Liepājā un Rēzeknē. Par to liecina gaisa kvalitātes mērījumu stacijās saņemtie rezultāti, kas tiek salīdzināti ar Pasaules Veselības organizācijas standartiem atbilstošu gaisa kvalitāti.

Galvaspilsētā, kur koncentrējas liela daļa valsts aktivitātes un arī iedzīvotāju skaits ir visblīvākais, mājsaimniecību devums apkures sezonā gaisa piesārņojumā ir diezgan ievērojams. Rīgā mājsaimniecību apkure uzskatāma par galveno daļiņu PM_2,5 un PM₁₀ piesārņojuma avotu un katra no daļiņām rada ~ 55% no kopējām emisijām. Mājsaimniecību radītais piesārņojums ziemas periodā raksturīgs vairākos Rīgas mikrorajonos, kur ir vairāk privātmāju. Galvaspilsētas gaisa kvalitātes plāna izstrādes gaitā tika veikta modelēšana, kas parādīja: ja Rīgā nomainītu vecās apkures iekārtas, tad gaisa kvalitāte uzlabotos. Par vienu no efektīvākajiem pasākumiem tiek atzīta centralizētās siltumapgādes pieslēgšana objektos, kur to ļauj izbūvētās siltumtrases. Ja tas nav tehniski iespējams vai ekonomiski pamatoti, ir jāveicina esošo apkures iekārtu nomaiņu pret videi draudzīgākām un efektīvākām iekārtām.

Grants – labs stimuls rīdziniekiem

Rīgas pašvaldības aģentūras "Rīgas enerģētikas aģentūra" direktors Jānis Ikaunieks, stāstot, kā galvaspilsēta rīkojas, lai mazinātu mājsaimniecību apkures radīto gaisa piesārņojumu, norāda: "Rīgā drīz stāsies spēkā jauni noteikumi par siltumapgādes veida izvēli un siltumenerģijas ražošanu. Valsts izsludinātā granta programma veco apkures iekārtu nomaiņai būs labs stimuls rīdziniekiem sagatavoties izmaiņām, lai var pielāgoties un savus mājokļus labiekārtot ar videi draudzīgākām un efektīvākām apkures iekārtām." Jāpiebilst, ka noteikumi tiek piemēroti, kad nepieciešams saņemt atļauju no siltumapgādes jautājumu komisijas un attiecas uz tām mājsaimniecībām, kuras vai nu uzstāda jaunas vai maina vecās apkures iekārtas. Pašvaldības noteikumi neskar tos, kas neplāno un kam pašlaik nav iespēju mainīt savas apkures iekārtas, kā arī tos, kas izmanto centrālapkuri. Iepriekšējie noteikumi jau bija novecojuši, neatbilda reālai situācijai, tāpēc tapuši jauni, stāsta J. Ikaunieks.

Jau pašlaik Rīgā ir noteikts, kādas apkures iekārtas drīkst veidot konkrētās pilsētas apkaimēs, kurām, atbilstoši gaisa piesārņojuma līmenim, noteikts zonējums un prasības. Tagad būs iekļauts jauns zonēšanas princips, kas balstīts uz dažādu ietekmējošo faktoru analīzi, un tas izveidots vienkāršāks. Zonējumā iekļautas arī tādas apkaimes kā, piemēram, Čiekurkalns, Bieriņi u.c., kur iedzīvotāju skaits blīvāks, vairāk privātās apbūves un kur mājokļi tiek apkurināti individuāli. Tajās pilsētas zonās, kur ir salīdzinoši lielāks gaisa piesārņojums, ir noteikti ierobežojumi apkures iekārtu izveidei, piemēram, nevar dedzināt malku, bet var izmantot granulu katlus. Būvējot jaunu ēku vai veicot veco katlu nomaiņu, prioritāte tiek dota centralizētai siltumapgādei vai bezemisiju siltuma avotiem. Ja ne centralizētā, ne siltumsūkņu apgāde nav pieejama vai tehniski pamatojama, ir pieļaujamas investīcijas efektīvā biomasas apkurē.

Tāpat Rīgā būs ogļu izmantošanas aizliegums gan mājsaimniecībās izmantotajās apkures iekārtās, gan visās pārējās iekārtās, kas tiek izmantotas siltumenerģijas ražošanai. Vēl viens būtisks jauninājums: siltumapgādes jautājumu komisijai būs iespējams lemt par jauno apkures avotu uzstādīšanu pēc būtības, izvērtējot tehniski – ekonomiskos rādītājus. Tas nozīmē, ja, piemēram, centrā, kur ir striktas prasības par gaisa piesārņotājiem, atbilstoši prasībām drīkst izveidot tikai centralizēto apkuri vai uzstādīt siltumsūkņus, bet konkrētai ēkai tas nav iespējams, komisija drīkstēs apstiprināt citu, videi draudzīgu risinājumu. "Jauno noteikumu mērķis ir līdz 2030. gadam veicināt rīdzinieku esošo, neefektīvo iekārtu nomainīšanu ar efektīvākām un sekmēt tādu atjaunojamo energoresursu izmantošanu, kas nerada gaisu piesārņojošo vielu emisijas. Plānots, ka pašvaldības veikto pasākumu rezultātā 2025. gadā to iedzīvotāju skaits, kas pakļauti piesārņojuma līmeņiem, samazināsies līdz 70 % (bāzes scenārijā), bet pēc optimistiskā aprēķina – pat līdz 92 %," rezumē J. Ikaunieks.

Atbalsts: no pieslēguma centralizētai siltumapgādei līdz granulu katliem

Grantu programmas mērķauditorija ir Latvijas pilsētu mājsaimniecības. Ar ES fondu finansējumu sekmēs apkures iekārtu nomaiņu Latvijas pilsētu viendzīvokļa un divdzīvokļu mājās, kur siltumapgāde tiek nodrošināta ar biomasas cieto kurināmo, un mazajās daudzdzīvokļu mājās, kur siltumapgāde tiek nodrošināta ar akmeņoglēm, kūdru vai biomasas cieto kurināmo. Tiks atbalstīti pieslēgumi centralizētajai siltumapgādes sistēmai ar apkures un karstā ūdens sadales sistēmu atjaunošanu, pārbūvi vai izveidi (ja nepieciešams), siltumsūkņa (gaiss, ūdens, zeme) uzstādīšana, ietverot elektrotīkla pieslēguma nepieciešamās jaudas palielināšanu (ja tas ir nepieciešams), koksnes biomasas apkures katlu uzstādīšanu, kas piemērots granulu kurināmajam. Papildu siltumsūkņu un granulu apkures katlu uzstādīšanai būs iespējams uzstādīt arī saules paneļu sistēmas (ar pieslēgumu elektrotīklam), veikt apkures sistēmas ar sildelementiem pilnīgu atjaunošanu, pārbūvi vai izveidi.

Lai pilsētvidē netiktu pasliktināta gaisa kvalitāte un negatīvi ietekmēta sabiedrības veselība, grantu atbalstu nepiemēros malkas sadedzināšanas iekārtu uzstādīšanai (biomasas dedzināšana atbilstoši ES un starptautiski atzītai aprēķinu metodikai rada 160 g/GJ daļiņu PM_2,5 emisijas), kurās var tikt sadedzināts arī cits cietais kurināmais (piem., fosilais kurināmais – ogles, kā arī fosilā enerģētiskā kūdra). Koksnes biomasas katliem, kas piemēroti granulu kurināmajam, ir noteiktas prasības, ko būs nepieciešams izpildīt, lai varētu pretendēt uz investīciju atbalstu.

Projektus varēs iesniegt privātmāju un mazo daudzīvokļu ēku dzīvokļu īpašnieki, fiziskas un privāto tiesību juridiskas personas, vai to pilnvarotās personas, kur ēkas siltumenerģijas jaudas pieprasījums ir līdz 50 kW (ne lielākas ēkas kā 8 – 12 dzīvokļu, divstāvu vai triju stāvu mājas). Atbalsts paredzēts ekspluatācijā nodotām mājām (ēka nodota ekspluatācijā vismaz septiņus gadus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas dienas un pastāvīgi ekspluatēta vismaz pēdējos trijos gados), tai skaitā daudzdzīvokļu ēku dzīvokļa īpašumā vai dzīvokļa īpašumos, ja nav iespējams investīcijas veikt dzīvojamai mājai vienotā risinājumā.

Līdz pat 95% izmaksu atbalsts projektos

Finansējuma apmērs projektā nepārsniegs 4400 eiro uz vienu mājsaimniecībā deklarēto iedzīvotāju, kurā projekts tiek īstenots. Atbalsta likmes variēs: 95%, ja paredzēts pieslēgums centralizētajai siltumapgādes sistēmai, 85% atbalstu no projekta izmaksām saņem tie, kas ieplānojuši siltumsūkņu iegādi (pamata siltumapgādes risinājums), līdz 70% – ja paredzēta biomasas (granulu) apkures katla iegāde, bet 50% izmaksu segs, ja paredzēta gaiss-gaiss siltumsūkņa uzstādīšana, kas nosedz siltumapgādes vajadzības pilnā apjomā.

Finansējums tiks piešķirts četros projektu konkursu uzsaukumos: pirmo izsludināja 2023. gada 2. ceturksnī, līgumu noslēgšanu nodrošinot 2023. gada vasarā/rudenī. Turpmākiem projektiem konkursi tiks izsludināti secīgi pēc pirmā 2023. gadā līdz 2024. gada pirmajai pusei. Projektus mājsaimniecībām jāīsteno 24 mēnešu laikā, bet ne vēlāk kā līdz 2025. gada 31. decembrim. Pēc projekta pabeigšanas ēkas īpašniekam būs jānodrošina, ka iekārtas tiek atbilstoši ekspluatētas.

Plašāka informācija par Eiropas Reģionālā atbalsta fonda grantu programmu "Gaisa piesārņojumu mazinošu pasākumu īstenošana, uzlabojot mājsaimniecību siltumapgādes sistēmas" pieejama Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (www.varam.gov.lv) vai Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (www.cfla.gov.lv) mājaslapās, rakstot uz elektroniskā pasta adresi silti@cfla.gov.lv vai zvanot pa konsultatīvo tālruni 24002700.

Raksts tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu informatīvās kampaņas "Mana māja. Mana vide" ietvaros, par kuras saturu atbildīga Izglītības, kultūras un inovatīvo projektu asociācija (IKIPA). Projektā privātmāju īpašnieki un plašāka sabiedrība tiks informēta par individuālo apkures iekārtu pareizu ekspluatāciju, par labu kurināmā sadedzināšanas praksi, dažādu kurināmo ietekmi uz veselību un vidi.