Digitalizācijas ēnas puse – stress, sarežģītu lēmumu pieņemšana un izdegšana

Digitalizācija ir ļoti plašs jēdziens, bet Linda Matisāne skaidro, ka tās ir digitālās tehnoloģijas, kas maina veidu, kā tiek paveikts darbs. "Sākot no attālinātā darba līdz mākslīgā intelekta rīku izmantošanai. Digitalizācijas piemēru ir daudz, piemēram, tulkošanas birojos bieži vien izmanto mašīntulkošanu, bet cilvēks tikai pārskata rezultātu. Droni, roboti putekļusūcēji vai roboti zāles pļāvēji – tā arī ir digitalizācija! Darba apģērbā var iestrādāt sensorus, kas nosaka – mazliet jāatpūšas, jo tu esi pārkarsis. Digitalizācijas attīstība notiek dažādos virzienos, un katrā uzņēmumā tā atšķiras."

Linda Matisāne uzskata, ka cilvēku ikdiena vairs nav iespējama bez digitalizācijas: "Aplūkosim kaut vai mūsu iepirkšanās paradumus. Pie kases tiek noskenēts produkta svītrkods, un sistēma atpazīst atlaidi, noskenējam klienta atlaižu karti, un sistēma reģistrē lietotāju, pēc tam maksājam ar bankas karti – tā visa ir digitalizācija! Arī piekļuve datoram vai mobilajam telefonam ar sejas atpazīšanas funkciju vai pirkstu nospiedumu. Mēs visi kaut kādā veidā ikdienā saskaramies ar digitalizāciju, arī darba vidē."

"Pateicoties tehnoloģijām, darbavietas var kļūt drošākas, jo strādājam citādi. Piemēram, tā vietā, lai paši kāptu augstā tornī, varam pacelt gaisā dronu. Tāpat ir radīti rīki, kas nodrošina darba apstākļu uzraudzību. Piemēram, īpaši mērītāji nosaka CO₂ daudzumu telpā, kas svarīgi, ne tikai strādājot birojā. Slēgtās telpās, piemēram, degvielas tvertnēs, īpaši sensori mēra ķīmisko vielu daudzumu, jo tās kādam ir arī jātīra," Linda Matisāne stāsta.

Linda Matisāne atzīst, ka digitalizācijas dēļ cilvēkiem ir vairāk stresa, turklāt tas ir citāds stress. "Daudzi noteikti zina to uztraukumu, kad pirms svarīgas sapulces niķojas internets vai nedarbojas "Zoom"." Tādēļ viņa uzsver, ka kampaņas mērķis ir informēt sabiedrību, ka digitalizācija ietekmē darbiniekus arī darba drošības un veselības ziņā.

Lai noskaidrotu situāciju darba aizsardzības jomā, 2023. gadā noslēgts pētījums "Darba apstākļi un riski Latvijā". Pētījuma rezultāti liecina, ka darba vidē aktuālākie ir psihoemocionālie riska faktori.

Joprojām aktuāla tēma ir arī līdzsvars starp darbu un privāto dzīvi: "Pat ja darba devējs nosaka stundas, kurās darbiniekam jābūt pieejamam, bieži vien mums pašiem ir sajūta, ka jāieskatās e-pastā, jāatbild uz zvanu. Cilvēkiem pašiem jāapgūst prasme nebūt pieejamiem visu laiku!" Tāpat Linda Matisāne aicina aizdomāties, cik stundas dienā tiešām tiek veltītas darbam: "Ja strādājat 9–10 stundas dienā, tad runājiet par to ar savu tiešo vadītāju vai personāldaļas speciālistu. Bet tomēr esiet godīgi pret sevi – vai nav tā, ka divas stundas "nosēžat" telefonā? Loģiski, ka nav jāstrādā astoņas stundas no vietas, bet padomājiet, kā savu darba laiku izmantojat."

"Uzņēmumos šobrīd ir aktuāli piedāvāt darbiniekiem mentoringu, atbalsta grupas vai apdrošināšanas polisēs iekļaut psihologa vai psihoterapeita kompensācijas. Priecājos, ka par psihoemocionālajām problēmām runājam arvien vairāk, tomēr konstatēt izdegšanu vai depresiju ir sarežģīti, turklāt cilvēki prot slēpt savas psihoemocionālās problēmas," atklāj Linda Matisāne.

"Darba devējam jānovērtē, kādi apdraudējumi pastāv darba vidē. Ķīmisku vielu daudzumu gaisā vai trokšņa līmeni var izmērīt, bet noteikt psihoemocionālos faktorus ir teju neiespējami. Turklāt – kas vienam rada stresu, citu nemaz neietekmē, jo cilvēku spējas atšķiras." Viena no metodēm, kā konstatēt psihoemocionālos riska faktorus, ir veikt anonīmas darbinieku aptaujas, uzdodot jautājumus par darba slodzi un apmierinātību. "Tā var noskaidrot, kas uzņēmumā būtu jāuzlabo. Otrs ieteikums ir veidot atbalstošu uzņēmuma kultūru, iedrošinot darbiniekus runāt par mentālo veselību," rekomendē Linda Matisāne.

"Pirms 20 gadiem darba aizsardzības jomā sāka runāt par fizisku pārslodzi, ergonomiku un darbu piespiedu pozās, bet tagad riska faktoru pirmajā vietā ir sarežģītu lēmumu pieņemšana. Turklāt nepieciešama ātra rīcība – pirms sapulces var nestrādāt saite, bet var arī "nobrukt" visa mājaslapa kiberuzbrukuma dēļ. Digitalizācijas laikmetā ir jauni izaicinājumi! Turklāt šie kiberuzbrukumi var ietekmēt ne tikai mājaslapas, bet arī tādas lietas kā lifti, kas pieslēgti internetam, un šādā situācijā liftā var iesprūst cilvēks. Par šādām lietām tā īsti vēl neesam aizdomājušies," norāda Linda.

Linda Matisāne atceras, kā pirms daudziem gadiem Latvijas lauksaimnieki sākuši izmantot jaunu traktortehniku: "Viens no lauksaimniekiem toreiz teica – es nevaru savam traktoristam iedot jauno traktoru un pateikt – brauc! Ieviešot jaunas tehnoloģijas un sistēmas, jānodrošina regulāras apmācības. Piemēram, pirms drona izmantošanas objektā darbiniekam jāapgūst šī tehnoloģija kādā drošā teritorijā," viņa uzskata.

Turklāt digitalizācijai nepieciešama arī citu jomu iesaiste. Piemēram, lai paceltu gaisā dronu, jāpārzina normatīvie akti – kur lidošana ar dronu vispār iespējama, kādas atļaujas ir nepieciešamas. Lai izmantotu darbinieku datus, jāpārzina šīs jomas normatīvi. "Digitalizācija nav tikai darba aizsardzības speciālistu pārziņā, tas ir kopdarbs ar personāldaļu, IT, juristiem un datu drošības speciālistiem," secina Linda Matisāne. "Digitalizācijas laikmetā mums visiem nepieciešamas jaunas zināšanas un prasmes."

Viņa iesaka izmantot digitalizācijas iespējas, lai efektīvāk organizētu darbu: "Ar viedpulksteņiem, kuros iebūvēts soļu skaitītājs, var monitorēt, piemēram, medicīnas māsu nostaigātos kilometrus un salīdzināt, kāpēc viena nostaigā piecus kilometrus, bet otra 10. Balstoties uz datiem, var noskaidrot, vai tā ir nelīdzsvarota pienākumu sadale, vai arī viena no māsām izdomājusi efektīvāku veidu, kā organizēt savu darbu. Līdzīgs pētījums tika veikts kādā restorānā, analizējot viesmīļu soļu datus. Secinājums bija pavisam vienkāršs – oficiants nedrīkst iet tukšām rokām. Tātad, aiznesot līdz galdiņam ēdienu, ejot atpakaļ, no blakus galdiņa jāpaņem tukšie šķīvji, lai lieku reizi nav tur jāiet. Ievācot un analizējot šādus datus, var samazināt darbinieku slodzi, tādēļ nedrīkst teikt, ka digitalizācija ir slikta. Svarīgs ir līdzsvars."

Šī kampaņa par digitalizāciju darba vidē tiks īstenota visā Eiropas Savienībā, un turpmāko divu gadu laikā tiks rīkoti informatīvi semināri un konferences gan darba devējiem, gan darba aizsardzības speciālistiem. Viens no kampaņas elementiem ir labas prakses balva – konkurss uzņēmumiem, kuri var dalīties ar savu pieredzi: "Kādus digitalizācijas procesus viņi ieviesuši, un kā tas darbiniekiem palīdzējis. Protams, ir svarīgi, ka darbinieki digitālās tehnoloģijas izmanto veselībai drošā veidā." Vispirms labas prakses konkurss tiks īstenots katrā dalībvalstī un pēc tam Eiropas mērogā, kad tiks izvēlēti 10–20 piemēri, ko popularizēs, lai iedvesmotu citus uzņēmumus.

Linda Matisāne norāda, ka kampaņas uzdevums ir mudināt uzņēmumus ieviest digitālos rīkus, vispirms aprunājoties ar saviem darbiniekiem un adaptējot darba vidi: "Par digitalizācijas pozitīvo pusi runā daudz, gribam atgādināt arī par ēnas pusi. Nedrīkst fokusēties tikai uz darba efektivitāti, ir jādomā arī par darbinieku drošību un veselību! Cilvēkiem jāstrādā tā, lai nerastos problēmas ne fiziskajai, ne psihiskajai veselībai. Digitalizācija attīstīsies vēl straujāk, un ar to mums visiem ir jārēķinās."

Kampaņas ietvaros katrā Eiropas Savienības valstī būs citi uzsvari: "Mēs skaidrosim, kādas tehnoloģijas individuālās aizsardzības jomā pastāv, kādi rīki citviet tiek izmantoti. Stāstīsim, kā vispār ieviest digitālos rīkus, jo cilvēki sākotnēji visu jauno noliedz. Tā ir dabiska reakcija, tādēļ iesaku jau iepriekš darbiniekiem izskaidrot, kāpēc šī tehnoloģija jāievieš, kas mainīsies un uzlabosies. Nekas labāks par sarunu un sadarbību vēl nav izdomāts, sāciet ar to!" Linda skubina.

Jau šobrīd vietnē stradavesels.lv pieejami dažādi semināru ieraksti, bet kampaņas "Drošs un veselībai nekaitīgs darbs digitālajā laikmetā" aktualitātēm vērts sekot līdzi EU-OSHA mājaslapā.