Kopš asiņainā iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī Krievijas mūzikas izpildītājus var iedalīt trīs lielās grupās. Pirmo veido mākslinieki, kas emigrējuši, pauduši atbalstu Ukrainai un iestājušies pret karu. Tādi ir, piemēram, reperis Noize MC, leģendārie Boriss Grebenščikovs un Alla Pugačova, Oksfordas Universitāti beigušais reperis Oxxxymiron un citi.

Otro grupu veido izpildītāji, kas ne tikai atklāti atbalsta Kremli un Putina režīmu, bet arī piedalās dažādos publiskos propagandas pasākumos. Viens no redzamākajiem ir dziedātājs Shamans, kura karjera piedzīvoja strauju augšupeju neilgi pēc 2022. gada 24. februāra. Televīzijas kanāls “Rossija 24”, viens no Krievijas propagandas ruporiem, viņu raksturojis kā “nacionālā lepnuma balsi”.

Putina atbalstītājs ir arī 73 gadus vecais dziedātājs Oļegs Gazmanovs. 2014. gadā viņš bija viens no tiem kultūras jomas pārstāvjiem, kas parakstīja kolektīvo Krimas okupācijas atbalsta ziņojumu, bet gadu vēlāk ierakstīja dziesmu “Вперед, Россия!” (“Krievija, uz priekšu!”), ko platforma “YouTube” vairākas reizes bloķējusi tās satura dēļ. 2022. gadā Gazmanovs pilnībā atbalstīja Krievijas iebrukumu Ukrainā, kā arī uzstājās publiskos propagandas koncertos, piemēram, vērienīgajā, iebrukuma gadadienai pieskaņotajā pasākumā “Slava tēvzemes aizstāvjiem!” Lužņiku stadionā Maskavā, kur uzstājās arī grupa “Любэ”, Grigorijs Ļepss un Shamans. Jau 2014. gada jūlijā, neilgi pirms Jūrmalā paredzētā konkursa-festivāla “Jaunais vilnis”, Latvijas toreizējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs paziņoja, ka Gazmanovs tiek iekļauts Latvijai nevēlamo personu sarakstā.

Krievijā kara piekritēju saraksts ir ļoti garš. To veido ne tikai popmūzikas izpildītāji, bet arī operas un akadēmiskās mūzikas pārstāvji, piemēram, diriģents Valērijs Gergijevs. Viņš iestājās par Krimas okupāciju, uzstājās Sīrijā, kur atbalstīja Krievijas karaspēku, piedalījās dažādos propagandas pasākumos un raidījumos. Kā vēsta Putina nogalinātā opozīcijas politiķa Alekseja Navaļnija dibinātais Korupcijas apkarošanas fonds, Kremlis par Gergijeva nostāju un lojalitāti ir labi samaksājis. Pašu mākslinieku fonds nodēvējis par “Putina kara diriģentu”.

Šī gada jūlija sākumā gan straumēšanas serviss “Spotify”, gan video platforma “YouTube” izdzēsa vairāku Krievijas izpildītāju-kara atbalstītāju saturu. Piemēram, Shamana hita ar propagandas ievirzi “Я русский” (“Esmu krievs”) videoklipu vairs nevar noskatīties “YouTube” (tam bija vairāk nekā 45 miljoni skatījumu).

Trešo mūzikas izpildītāju grupu pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā veido it kā neitrālie – tādi, kas vai nu nekādi neizsakās par politiku, vai apzināti cenšas vienlaikus nosēdēt uz diviem krēsliem. Viena no tādām ir blogere un dziedātāja Instasamka, kas vairākas reizes neveiksmīgi mēģinājusi uzstāties Rīgā, līdz 2023. gada aprīlī viņai liedza ieceļot Latvijas teritorijā.

Cits piemērs ir skandalozais mūziķis Morgenšterns, kurš karjeru sāka kā videoblogeris, parodēdams un imitēdams citus izpildītājus. Savā mūzikā Morgenšterns miksē Rietumu meinstrīma hip-hopa un popmūzikas šablonus, vienkāršus, banālus un provocējošus tekstus papildinot ar ārišķīgu “enfant terrible” uzvedību un sliktā puiša tēlu. Pirms 2022. gada 24. februāra viņš bija kļuvis par vienu no populārākajiem mūziķiem un izklaides industrijas cilvēkiem Krievijā.

2017. gada nogalē Morgenšterns publicēja “priekšvēlēšanu videoklipu” dziesmai “МОРГЕНШТЕРН 20!8”, ko var interpretēt kā reklāmu un aģitāciju pirms 2018. gada Krievijas “prezidenta vēlēšanām”. Morgenšterns publiski noliedzis, ka par šo dziesmu saņēmis naudu no Kremļa.

2021. gada novembrī Krievijas Izmeklēšanas komitejas priekšsēdētājs Aleksandrs Bastrikins publiski norādīja uz Morgenšterna dziesmu amorālo saturu un paziņoja, ka mūziķis “būtībā tirgo narkotikas sociālajos medijos”. Mēnesi vēlāk Jekaterina Mizuļina, kas tiek uzskatīta par galveno tīmekļa cenzori Krievijā, paziņoja, ka Morgenšterns savās dziesmās iekļauj noteiktas tēmas, jo saņem finansējumu no ārzemēm.

Vēl pirms kara sākuma, 2021. gada nogalē, Morgenšterns pameta Krieviju un pārcēlās uz Dubaiju, Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Togad arī Ukrainas drošības dienesti iekļāvuši viņu to cilvēku sarakstā, kas rada draudus valsts nacionālajai drošībai. Šobrīd Morgenšterns nav atrodams datubāzē “Mirotvorecs”, kurā Ukrainas aktīvisti iekļauj personas, kas iesaistījušās Krievijas vadītajā agresijā pret Ukrainu.

2022. gada martā Morgenšterns publicēja dziesmas “12” videoklipu, kurā vispārīgās frāzēs pausts kara nosodījums. Maijā viņš Krievijā tika iekļauts “ārzemju aģentu” sarakstā.

Savukārt 2023. gadā Morgenšterns publicēja Uzbekistānā filmētu videoklipu “Чёрный русский” (“Melnais krievs”), kurā glorificēts krievu bandītu tēls un izmantota krimināla estētika.

Tā paša gada rudenī viņš piekrita sarunai ar krievu propagandisti un Putina “oficiālo opozicionāri” Kseniju Sobčaku. Morgenšterns atklāja, ka vēlētos atgriezties Krievijā, bet baidās. “Es nesaprotu, kā tur pret mani izturas,” teica Morgenšterns. No vienas puses, tā būtu iespēja beidzot sniegt koncertus un aizbraukt uz mājām, no otras – viņš saprotot, ka koncerts Krievijā būtu politisks akts. Kamēr atgriešanās nav notikusi, viņš turpina koncertēt citur, piemēram, šoruden viņam paredzēti pasākumi Londonā, Prāgā, Barselonā, Štutgartē. Arī Rīgā – 7. septembrī izklaides vietā “Wondersala”.

Sarunā ar Sobčaku Morgenšterns atzinīgi izteicās par krievu propagandas izpildītāju Shamanu. Atbildot uz intervētājas norādi, ka Shamana straumēšanas dati rūk, Morgenšterns jokojot ieteica: vajag eksperimentēt, piemēram, nodziedāt kaut ko par labu otrai (ne Krievijas) pusei, kaut ko provokatīvu. Ar šo izgājienu Morgenšterns labi raksturojis arī savu līdzšinējo darbošanos mūzikas un izklaides industrijā – šovs, šokējoša uzvedība, skandāli ir viņa publiskā tēla pamatelementi.

Ļaujot Latvijā uzstāties kādam Krievijas izpildītājam, būtiski apzināties arī kādu finansiālu aspektu – nodokļus. Neatkarīgi no tā, kāda ir mūziķa pozīcija attiecībā pret karu Ukrainā un Putina režīmu, ja šis cilvēks no sava honorāra par uzstāšanos Latvijā maksās nodokļus Krievijā, tā būs kara mašinērijas sponsorēšana.

Krievijas mūziķi, kas dažādās formās neslēpti atbalsta Putina režīmu, mēdz nekautrēdamies mēģināt koncertēt arī Latvijā. Rīga kā pilsēta, kurā ir ievērojams krievu tautības iedzīvotāju skaits, regulāri kļūst par šādu mēģinājumu vietu. Lai gan tādus pasākumus mēdz atcelt pat pēdējā brīdī, tas neliedz izpildītājiem joprojām censties “iespraukties” kādā no Latvijas skatuvēm. Turklāt tas pārsvarā notiek vien uz dažām no tām.

“Wondersalas” mājaslapā kā kontaktiestāde ir minēta Rīgā reģistrētā SIA "Emboite". Tās valdes locekle, īpašniece un patiesā labuma guvēja ir Anžela Ugorinko. Portālam “Delfi” neizdevās sazināties ar kādu no SIA “Emboite” pārstāvjiem.

Klubs “First” publiski nenorāda savu juridisko statusu, bet domēna vārds firstclub.lv ir reģistrēts uz SIA “RARERA” vārda, kura adrese ir Andrejostas iela 5 k-3 Rīgā – turpat atrodas arī klubs “First”. Pēc “Lursoft” datiem SIA “RARERA” nodarbojas ar restorānu un ēdināšanas vietu pakalpojumiem; tās valdē vienīgais, 100% īpašnieks un patiesais labuma guvējs ir Dmitrijs Trušins. Pēc sākotnējas sazināšanās kluba pārstāvji komentāru līdz raksta tapšanai tomēr nesniedza.

Tiesa, gan “Wondersalā”, gan klubā “First” notiek arī tādi pasākumi, kuros uzstājas, piemēram, ukraiņu dziedātājs Andrijs Danilko jeb Verka Serdjučka, grupa “Kasta” un citi, kas atklāti iestājas pret Putina režīmu un atbalsta Ukrainu.

Viens no pēdējiem liegumu uzturēties Latvijā un līdz ar to arī uzstāšanās atcelšanu piedzīvoja krievu dīdžejs Deniss Rubļovs. Viņa uzstāšanās bija paredzēta šī gada 2. augustā klubā “First”. Lai gan viņš atbalstījis Krievijas agresiju pret Ukrainu un vēl jūnijā uzstājies Krievijas okupētajā Krimā, koncertu Rīgā izdevās atcelt tikai pasākuma norises dienā dažas stundas pirms tā sākuma, kad Ārlietu ministrija (ĀM) Rubļovu iekļāva Latvijai nevēlamo personu sarakstā.

Ko var darīt, lai Latvijas pilsētas nekļūtu par Krievijas dziedoņu-propagandistu placdarmu? Koncerta rīkotāji, turklāt vieni un tie paši, nereti “neizpilda mājasdarbu”, proti, nekļūst par filtru, kas atsijā Putina atbalstītājus no pārējiem izpildītājiem. Nereti kā pirmie uz šādu koncertu rīkošanu asi reaģē latviešu sociālo mediju lietotāji, jo īpaši platformā “X”.

Būtiski apzināties, ka juridiski tamlīdzīgi gadījumi mēdz būt sarežģīti un iedzīvotāju sašutums, kas adresēts, piemēram, pašvaldībām, ne vienmēr nesīs kādus tūlītējus risinājumus. Kā portālam “Delfi” skaidro Rīgas domes (RD) pārstāvji, Rīgas pašvaldība saskaņo tikai publiskā ārtelpā notiekošus koncertus un, ja mūziķis mūsu valstī atrodas legāli un koncerts tiek rīkots legāli, tad pašvaldība nevar noteikt ierobežojumus un aizliegt koncerta norisi.

“Rīgas domei ir ierobežotas iespējas ietekmēt mākslinieku vai jebkura cilvēka uzstāšanos pilsētā, ja tas nav pašvaldības organizēts pasākums vai pasākums, kuram nepieciešams pašvaldības saskaņojums,” sarakstē ar “Delfi” skaidro RD Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina. “Jebkura ārvalstu mākslinieka uzstāšanās pilsētā, jo īpaši, no ārpus ES valstīm, ir iespējama tikai ar derīgu ieceļošanas vīzu vai uzturēšanās atļauju Latvijā.”

Drošākais līdzeklis, kas nekādi nepieļaus Putina atbalstītāja uzstāšanos Latvijā, ir šī cilvēka iekļaušana Latvijai nevēlamo personu sarakstā, kas notiek ciešā ĀM un Valsts drošības dienesta (VDD) sadarbībā.

Kā sarakstē ar “Delfi” skaidro VDD, kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā dienests pievērš pastiprinātu uzmanību jebkuras profesijas Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, kā arī citiem ārvalstniekiem, kas vēlas ieceļot Latvijā.

VDD uzsver, ka, tā vērtējumā, Krievijas agresiju atbalstošu mūziķu uzstāšanās Latvijā nav atbilstoša mūsu valsts nacionālās drošības interesēm. “Šādu mūziķu ierašanās Latvijā var veicināt starpetnisko saspīlējumu Latvijas sabiedrībā, kā arī starptautiski radīt maldinošu priekšstatu par Latvijas nostāju pret agresorvalsti Krieviju,” norāda VDD pārstāvji. “Tāpat pastāv risks, ka šādi mūziķi pasākumu laikā var mēģināt izplatīt agresorvalsts Krievijas interesēm atbilstošus vēstījumus.”

VDD cieši sadarbojas ar ĀM un nosūta savu izvērtējumu un rekomendācijas par to, vai kāds izpildītājs būtu jāiekļauj Latvijai nevēlamo personu sarakstā. Šādā ceļā liegta jau vairāku Krieviju atbalstošu mūziķu iebraukšana un uzstāšanās.

VDD norāda, ka, tā vērtējumā, arī tie mūziķi, kas “joprojām turpina koncertēt agresorvalstī Krievijā vai tās okupētajās Ukrainas teritorijās, tostarp Krimā, šādi publiski pauž atbalstu Krievijas pastrādātajiem noziegumiem Ukrainā”.

VDD norāda, ka dienests jau ir veicis preventīvas pārrunas ar vairākiem pasākumu organizatoriem, aicinot rūpīgāk vērtēt potenciālos viesmāksliniekus. Šaubu gadījumā par potenciālā viesmākslinieka nostāju pasākumu organizatori tiek aicināti vaicāt VDD vērtējumu.

“Plānoto pasākumu organizatori ir aicināti rūpīgi pārbaudīt publiski pieejamo informāciju, piemēram, par māksliniekiem, ar kuriem plānota sadarbība, un vērtēt, vai tā ir pieņemama pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos un nerada reputācijas, sankciju vai citus riskus,” "Delfi" norāda arī Ārlietu ministrijas pārstāvji.

ĀM gan nenodarbojas ar Krievijas mākslinieku koncertu Latvijā saskaņošanu un neatbild par iekšējo drošību valstī. “Ārlietu ministrija sadarbībā ar kompetentajām iestādēm, tostarp Valsts drošības dienestu, izvērtē tās redzeslokā nonākušos faktus un atbilstoši Imigrācijas likuma 61. panta otrajai daļai nosaka, vai personas iekļaujamas Latvijas Republikai nevēlamo personu sarakstā, liedzot tām ieceļot Latvijā uz nenoteiktu laiku,” skaidro ĀM. “Atsevišķos gadījumos Ārlietu ministrija par to informē publiski.”

ĀM uzsver, ka Latvija stingri nosoda Krievijas 2014. gadā uzsākto agresiju pret Ukrainu, kā arī neizprovocēto un neattaisnojamo pilna apjoma militāro iebrukumu Ukrainā.