Bija karstas vasaras dienas noslēgums. Pēc pastaigas gar jūru mājupceļā piestāju pie tā dēvētā Bolderājas kebaba. Ap plaši atvērtajām plastmasas pakešu durvīm pulcējās vairāki cilvēki, pārsvarā gaidot jau pasūtīto. Karstajā un nemainīgi pēc maizes un eļļas smaržojošajā telpā nosaucu savu izvēli un izgāju. Daži sutīgajā vakarā izvēlējās nestāvēt uz sakarsušā asfalta, bet bija atspiedušies pret tobrīd tukšajiem augļu tirgotāju stendiem vai sēdēja automašīnās. Ik pa brīdim te krieviski, te latviski tika nosaukts numuriņš. Sagaidīju savu. Manu dubultos plastmasas maisiņos satīto pasūtījumu pasniedza jauns čalis. Uzmanību tūlīt piesaistīja viņa mugurā esošais šai vietai netipiski mirdzoši baltais krekls ar melnu kalašņikova siluetu un uzrakstu "Black star". Nolēmu šeit vairs neiegriezties.

Kalašņikova uzdruka atgādināja, ka vienā no Rīgas lielākajiem iepirkšanās centriem tobrīd apģērbu joprojām tirgoja par Krievijas prezidenta Vladimira Putina mīļāko reperi dēvētā Timati zīmola "Black Star Wear" veikals. Kalašņikovs atgādināja arī par to, ka starp mums dzīvo cilvēki, kas apzināti iepērkas šajā Krievijas militārā stila apģērbu veikalā, no kura apģērbs ar Putina ģīmetni un Krievijas armijas propagandu tika aizvākts tikai vairākas nedēļas pēc bodes atvēršanas un tikai pēc mediju pastiprinātas intereses. Savukārt par paša veikala slēgšanu "Alfas" vadība izšķīrās tikai pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma un tam sekojošā spiediena sociālajos tīklos.

Pēc Krievijas iebrukuma tika aizvērts ne tikai šis veikals, bet izgaismoti un sagrauti arī citi redzamākie maigās varas instrumenti. Starp tiem bija Latvijas sporta milža "Dinamo" darbības apturēšana, pārtraucot izlikties, ka Krievijas gāzes naudas finansētā hokeja līga ir starptautiskas sporta izcilības skatuve, ne Krievijas politikas instruments. Līdz ar Timati valsts robeža šobrīd ir slēgta arī vairākām citām Krievijas zvaigznēm, tomēr joprojām, jau vairāk nekā divus gadus pēc Bučā, Izjumā un citviet kaimiņvalsts iedzīvotāju pastrādātajiem slaktiņiem, Latvijā ir norises, kuru esamība pārsteidz ne mazāk kā kalašņikova krekliņš.

Krievijas pāri robežām kāpjošā kultūrtelpa no lielās kaimiņvalsts puses apzināti tiek uzturēta, izmantojot visdažādākos kanālus. Rakstu sērijā "Maigā vara" pievēršam uzmanību vairākiem no tiem. Pirmajā rakstā kolēģis Arturs Skutelis pievēršas burtiski skaļākajam – mūziķu plūsmai no kaimiņzemes uz Latvijas skatuvēm. Tiek uzsākta biļešu tirdzniecība uz aizvien jaunu mākslinieku koncertiem, kuri pauž atbalstu vai nespēj formulēt savu nostāju attiecībā uz savas valsts armijas karavīru zvērībām. Ierastā shēma – koncertu izsludina, sociālajos tīklos parādās sašutuma pilni ieraksti, mākslinieku iekļauj melnajā sarakstā. Ar neapbruņotu aci redzams, ka gandrīz visi melnajā sarakstā iekļautie vai sašutumu izraisījušie bija plānojuši uzstāšanos vien uz dažām skatuvēm.

Pavisam drīz uz vienas no tām būs redzams viens no Krievijā populārākajiem aktuālajiem māksliniekiem Morgenšterns. Viņš par spīti savam ārzemēs dzīvojošā ārvalstu aģenta statusam atrada par vajadzīgu gan parunāt ar Krievijas propagandisti Kseniju Sobčaku, gan viņai atzīt vēlmi atgriezties dzimtenē un pat uzteikt vienu no spilgtākajiem rašisma dziedātājiem Shamanu.

Protams, ir ļaudis mūsu vidū, kas šos māksliniekus vēlas redzēt tikai un vienīgi mūzikas kvalitāšu dēļ. Gluži kā nevaru zināt, vai kebabnīcā strādājošajam puisim vienkārši patika kalašņikova krekliņa dizains. Taču tas neizslēdz kaimiņvalsts darboņu slēptu ieinteresētību caur mūziku, modi, literatūru un citām kulturālām izpausmēm uzturēt dzīvu vienoto kultūras un informācijas telpu, caur kuru var pastarpināti veidot arī sev nepieciešamos naratīvus. Tāpēc kara apstākļos tam jāpievērš vēl jo lielāka uzmanība.

Rakstu sērijas "Maigā vara" mērķis ir tieši tāds – pievērst uzmanību Krievijas maigās varas dažādajām izpausmēm un analizēt to lomu Latvijā.