Rīkotāji un mūziķi bez robežām:
viņi neredz atšķirību starp Krieviju un Rietumiem
  • Arturs Skutelis
    "Delfi" žurnālists
Krievijai uzsākot masīvu iebrukumu Ukrainā, daudzi pasaules mūziķi un citu kultūras jomu pārstāvji uz to reaģēja ātri un skaidri – paužot savu solidaritāti ar Ukrainas tautu un vēršoties pret Putina diktatūru. Tādi, kā skaidrojām rakstu sērijas “Maigā vara” iepriekšējā publikācijā, atradās arī Krievijā un, riskēdami ar karjeru un dzīvi, izvēlējās agresīvo dzimteni pamest.
Tomēr ne mazums ārzemju mūziķu pa dažādiem aplinkus ceļiem vēlas saglabāt iespēju koncertēt gan Krievijā un ar to saistītos pasākumos, gan Rietumos. Apkopojam, kā uz to reaģē gan pašmāju, gan ārzemju pasākumu rīkotāji un mūzikas klausītāji, kā arī pētām dažādas neierastas pasākumu rīkošanas prakses Latvijā, kad koncertu organizē, piemēram, farmācijas vai naftas produktu transporta uzņēmumi.
Krievijas naudas apvedceļi: “Yandex” festivāla gadījums
Nīderlandē dzīvojošs aktīvists, Ukrainas atbalstītājs Artems Tamojans augusta vidū pamanīja kādu interesantu sakritību, ar ko dalījās savā sociālā medija “X” kontā. Salīdzinot rezultātus, ko uzrāda ASV meklētājprogramma “Google Search” un Krievijas meklētājprogramma “Yandex”, viņš izdarīja pieņēmumu, ka “Yandex” rezultātus apzināti ietekmē Krievijas specdienesti.
Spied uz izceltā vārda, lai iegūtu papildu informāciju

Ievadot abos meklētājos vārdus “leģions "Krievijas brīvība"”, viņš kā pirmo lietotājiem redzamo rezultātu abās meklētājprogrammās ieguva saiti uz šķietami vienu un to pašu tīmekļvietni, kura dod iespēju Putina pretiniekiem pieteikties karošanai leģiona pusē. Bet tās bija lamatas.

“Yandex” piedāvātais rezultāts lietotājiem rādīja lapu, kas tikai izskatījās kā leģiona vietne, – tās adrese no īstās atšķīrās par vienu burtu. Tamojans pieņem, ka “Yandex” piedāvātais rezultāts ir Krievijas Federācijas Federālā drošības dienesta lamatas, kuru mērķis ir iegūt Kremļa pretinieku datus, – tie Krievijā kļūst par pamatu krimināllietām un vajāšanām.
Leģions “Krievijas brīvība” izveidots no karagūstekņiem un brīvprātīgajiem, kas pārbēga uz Ukrainu. Tas karo Ukrainas pusē, un Krievija to uzskata par teroristisku organizāciju.
FDD. Tas ir tiešs Valsts drošības komitejas jeb VDK darbības turpinātājs.
Līdzīgs rezultāts tika uzrādīts, ja lietotājs meklēja informāciju par “Krievu brīvprātīgo korpusu”. “Šādai “Yandex” meklētāja uzvedībai nav nekāda izskaidrojuma, izņemot vienu – “Yandex” darbinieki speciāli un savām rokām ievietojuši viltus vietnes meklēšanas rezultātu augšgalā,” uzskata Tamojans. “Morāle ir tāda: nekādā gadījumā neizmantojiet FDD filiāles ar nosaukumu “Yandex” pakalpojumus.” Neilgi pēc Tamojana atraduma un “X” iesāktās diskusijas viltus mājaslapas kļuva nepieejamas. Gan vairāki “X” lietotāji, gan Rīgā bāzētais medijs “Meduza” norādīja – nevar droši apgalvot, ka aiz šīs krāpniecības stāv tieši FDD, tomēr ir pilnīgi skaidrs, ka tās bija viltus tīmekļvietnes.

Par “Yandex” sadarbību ar Krievijas specdienestiem “Meduza” detalizēti rakstīja arī 2022. gadā, norādot, ka “Yandex” pārlūku kontrolē Krievijas prezidenta administrācija.
Krievu brīvprātīgo korpuss ir militāra krievu labējo un brīvprātīgo vienība, kas kopš 2022. gada cīnās Ukrainas pusē un ir opozīcijā pašreizējai Kremļa politikai un Putinam. Jauni korpusa dalībnieki galvenokārt rekrutēti no Krievijas emigrantiem.
Foto: Reuters/Scanpix/LETA
Šogad starptautisku rezonansi mūzikas rīkotāju vidū izraisīja 6., 7. un 8. septembrī Kazahstānā ieplānotais festivāls “Park Live”. No 2013. līdz 2019. gadam tas aizritēja Maskavā. 2020. un 2021. gadā festivāls nenotika Covid-19 pandēmijas dēļ, bet pēc 2022. gada 24. februāra vairāki ārzemju mūziķi tajā atteicās piedalīties, tādējādi paužot atbalstu Ukrainai.

2024. gadā festivāls ar nosaukumu “Yandex Park Live” pārcēlās uz citu norises vietu – uz Almati Kazahstānā. Kā tā galvenie mūziķi tika minēti: grupa “Placebo”, “Die Antwoord”, reperis Tyga un vairāki citi. Tas nepalika mūziķu cienītāju nepamanīts.

Britu rokgrupa “Placebo” saskārās ar publisku nosodījumu par to, ka vēlas uzstāties festivālā, kuru netieši atbalsta Krievija. Pārmetumus “Placebo” ilgstoši ignorēja, tomēr šonedēļ, dažas dienas pirms plānotās uzstāšanās, neminot konkrētus iemeslus, atcēla savu dalību “Yandex” sponsorētajā festivālā.
Rīkotāji par šādu pēdējā brīža paziņojumu bija šokēti, un tagad "Placebo" vietu uz skatuves ieņems britu grupa “The Kooks”.

Vēl pirms “Placebo”, saprotot festivāla rīkošanas apstākļus, dalību festivālā atteica arī britu grupa “Editors”. “Tagad, kad esam informēti, kas ir šī pasākuma sponsors, esam nolēmuši savu iesaisti šajā festivālā atsaukt,” teikts grupas paziņojumā, “mēs ļoti ceram atbraukt uz Kazahstānu nākotnē, kad būs citi apstākļi.”

Grupa “Die Antwoord”, iespējams, starptautiski pazīstamākie Dienvidāfrikas mūziķi, joprojām redzama “Park Live” dalībnieku vidū. Šogad vairāki koncertu rīkotāji Baltijā ir atteikušies pie sevis šo grupu uzņemt, jo “Die Antwoord” ne tikai uzstāsies “Yandex” festivālā, bet arī kara laikā ir publiski izsmējuši Ukrainas izredzes uzvarēt Krieviju.
“Die Antwoord” uzstāšanās DĀR, 2013. gada februāris

Foto: Vida Press
Tajā pirms pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir piedalījušās daudzas starptautiskas mūzikas zvaigznes, tostarp “Red Hot Chili Peppers”, Igijs Pops, “The Prodigy”, “Gorillaz”, “Massive Attack” un citas.
Grupas dalībnieks Ninja sociālo mediju kontos bija publicējis Ukrainas cīņu ar agresoru izsmejošu video. Tas vēstīja par it kā Ninjas sarakstītu grāmatu “Why Ukraine will win” (“Kāpēc Ukraina uzvarēs”), bet visās grāmatas lapaspusēs bija rakstīts tikai viens teikums – “It won’t” (“Tā neuzvarēs”).
Kā viens no “Yandex Park Live” dalībniekiem tiek minēts arī amerikāņu dziedātājs Olivers Trī. Dalība šajā festivālā kļuva par iemeslu viņa koncerta atcelšanai Lietuvā šī gada jūlijā.

Tikmēr uz Rīgu ar koncertu bija atbraucis populārs amerikāņu reperis Tyga, viens no “Yandex Park Live” festivāla galvenajiem dalībniekiem. Viņa uzstāšanās 28. augustā bija paredzēta pasākumu vietā “Wondersala”, taču tika pārcelta uz citu norises vietu – klubu “First”.
Tyga

Foto: Publicitātes foto
"Interesanti" koncertu rīkotāji: degvielas un zāļu vairumtirdzniecības uzņēmumi
Tyga koncertu Rīgā, kā bija norādīts biļešu tirgotāja “Biļešu serviss” vietnē, rīkoja SIA “Delfield Baltia”. “Lursoft” pieejamā informācija liecina, ka šis uzņēmums nodarbojas ar farmaceitisko izstrādājumu vairumtirdzniecību, nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, kā arī transporta palīgdarbību. Uzņēmuma vadītājs ir Uzbekistānas pilsonis Šokhrullo Abdullajevs, kas bez uzņēmējdarbības aktīvi nodarbojas arī ar mūziku.

Cits Abdullajeva uzņēmējdarbības virziens saistīts ar “Turan Media Agency”. Šis Uzbekistānas uzņēmums nodarbojas ar reklāmu, mūzikas ierakstīšanu un izplatīšanu, filmēšanu un digitālo mārketingu, kā arī ar koncertu rīkošanu. Uzņēmuma mājaslapā redzams, ka “Turan Media Agency” starp daudzām citām iespējām piedāvā reklāmas izvietošanu arī Krievijas propagandas televīzijas kanālos, tādos kā “Rossija-1”, “Pervij kanal” un NTV. Kā viens no māksliniekiem, kura koncertu rīkojusi “Turan Media Agency”, uzņēmuma mājaslapā ir minēts krievu dziedātājs Grigorijs Ļepss, kas publiski atbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā. 2023. gada jūlijā Uzbekistānas medijs “Газета.uz” rakstīja, ka aktīvistu grupa protestēja pret Ļepsa koncertu Taškentā mūziķa politiskās pozīcijas dēļ. Šī gada augustā Ļepss kopā ar citu Kremļa dziedoni Shamanu devās uz Kurskas apgabalu, kur ar dziesmām centās uzmundrināt ievainotos Krievijas karavīrus.
2023. gadā SIA “Delfield Baltia” strādāja ar vairāk nekā 2 miljonu eiro apgrozījumu.
Populārākajam videoklipam viņa “YouTube” kanālā ir nepilni 400 000 skatījumu.
Sadarbība ar Krievijas TV kanāliem.
Foto: DELFI
Šobrīd “Turan Media Agency” sociālā medija “Instagram” kontā līdzās Tyga Rīgas koncerta reklāmai redzams arī krievu aktiera un Kremļa politikas atbalstītāja Sergeja Bezrukova izziņots pasākums.
“Turan Media Agency” ar Latviju nav tiešas saistības un formāli tas nav SIA “Delfield Baltia”, bet aiz tā stāv tie paši cilvēki. Šokhrullo Abdullajevs to nebūt neslēpj un pirms mēneša publicētā video detalizēti runā gan par savas uzņēmējdarbības starptautisko formātu un sazarojumu, gan savu mūziķa karjeru.
Šī gada augustā portāls “Delfi” sazinājās ar Tyga Rīgas koncerta rīkotāju pārstāvi, taču organizatori atteicās sniegt jebkādus komentārus.

Arī Krievijas izpildītāju koncertus Latvijā nereti mēģina organizēt rīkotājs, kuram izklaides industrijas pasākumi nav pamatnodarbošanās. Piemēram, 2. augustā klubā “First” bija paredzēta gruzīnu izcelsmes krievu dziedātāja Irakli uzstāšanās, kas nenotika, jo mūziķis tika iekļauts Latvijai nevēlamu personu sarakstā.
Viņa koncertu rīkoja SIA EWT OSTA, kuras darbības veids ir degvielas mazumtirdzniecība degvielas uzpildes stacijās un rezervēšanas pakalpojumi. Šī uzņēmuma valdes locekle, pēc “Lursoft” datiem, ir Patrīcija Trušina, kas ir arī padomes locekle SIA EAST-WEST TRANSIT jeb “Latvijas naftā”. Šis pats uzņēmums rīko arī, piemēram, krievu grupas “Splin” koncertu 6. septembrī un pašmāju grupas “A-Eiropa” koncertu 27. septembrī Rīgā.

Kā sarunā ar “Delfi” skaidro Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārstāve Zanda Dāvida, situācija, kad uzņēmums no citas jomas pēkšņi rīko koncertu, ko apmeklē tūkstošiem cilvēku, var radīt ētikas jautājumus, bet, ja ir ievēroti visi normatīvie akti un apzināti riski, aizliegts tas nav.

7. septembrī pasākumu vietā “Wondersala” paredzēto Morgenšterna koncertu piedāvā SIA “Best Show Events”, kas ir pasākumu rīkošanas uzņēmums un organizē gan lielus, gan privātus koncertus. Kā norādīts uzņēmuma mājaslapā, viņi sadarbojas ar plašu izpildītāju klāstu, galvenokārt Krievijas māksliniekiem. To vidū ir, piemēram, uz Latviju emigrējusī aktrise Čulpana Hamatova, kas 2022. gadā saņēma “Spēlmaņu nakts” balvu kā labākā aktrise, grupa “Bi-2”, kas šī gada sākumā tika aizturēta Taizemē un par mata tiesu paglābās no deportēšanas uz Krieviju, un citi.

Viens no “Best Show Events” kataloga māksliniekiem ir arī pašmāju dziedātājs Intars Busulis. Viņa menedžments sarakstē ar “Delfi” paskaidroja, ka ar uzņēmumu sadarbība notikusi tikai divas reizes, “nodrošinot uzstāšanos aģentūras organizētā privātā/korporatīvā pasākumā”.

Pēc “Lursoft” datiem, SIA “Best Show Events” patiesais labuma guvējs un valdes vienīgais loceklis ir Vjačeslavs Hirnijs.

Kā šie procesi ietekmē pašmāju mūzikas tirgu?

Šī gada sākumā ASV hip-hopa grupa “Onyx” uzstājās Maskavā un Pēterburgā, kas šiem žanra veterāniem nav nekas jauns – Krievijā viņi ir ārkārtīgi populāri un regulāri koncertē jau daudzus gadus. Jūnijā “Onyx” bija plānojuši uzstāties arī Rīgā, taču koncertzāle “Palladium”, uzzinot par grupas koncertēšanu agresorvalstī, lauza līgumu ar organizatoriem un atteicās izīrēt telpas
“Onyx” koncertu rīkoja Vācijas uzņēmums "Latfro Entertainment".
Onyx

Foto: Vida Press
Šis gadījums iezīmē divus būtiskus problēmjautājumus, kas attiecas gan uz Kremļa politiku atbalstošajiem Krievijas izpildītājiem, gan uz tiem ārzemju un Krievijas mūziķiem, kas vienlaikus vēlas saglabāt iespēju uzstāties abās kara frontēs – Rietumu pasaulē un Krievijā:
1
vai laikā, kad notiek karš starp Krieviju un Ukrainu, pasākumu rīkotājiem Latvijā ir jāzina arī mūziķu biogrāfija un nostāja politiskos jautājumos? Un vai to maz ir iespējams detalizēti izpētīt?
2
vai teorētiski “Onyx” koncertam telpas varētu dot kāda cita Latvijas pasākumu norises vieta, neredzot nekādu problēmu, jo mūzika no politikas esot jānodala?
"Mēs, goda vārds, nezinājām par grupas "Onyx" darbību Krievijā,"
sarunā ar "Delfi" norādīja koncertzāles "Palladium" pārstāvis Arturs Majors, kad sabiedrība tika informēta par to, ka koncertzāles telpās šis koncerts nenotiks.
Pēc iepriekšējā “Maigās varas” raksta – “Rīgā Kremļa draugus gaida dažas skatuves – “Wondersalas” un “First” gadījums” –, kas publicēts augusta nogalē, man atrakstīja kāds neapmierināts anonīms lasītājs. Viņa vēstules tonis man nebija nekas jauns – kad 2022. gadā rīkoju pašmāju repa labdarības koncertu Ukrainas atbalstam, līdzīgus verbālus uzbrukumus piedzīvoju ik dienu, arī daudz rupjākā un saasinātākā veidolā, tomēr vēlos publiski komentēt vienu no viņa izteikto pārmetumu punktiem. Vēstules autors raksta, ka “ne visiem mūziķiem patīk un ir pienākums paust attieksmi par politiku savā daiļradē, jo ir cilvēki, kuri apzinās, ka mūzika ir izklaide”.

Vēstules autoram ir daļēja taisnība: ne visiem mūziķiem patīk paust attieksmi par politiskiem jautājumiem savā daiļradē, vēl jo vairāk – ne visiem ir pienākums to darīt. Vienlaikus mūziķa klusēšana un turēšanās pa gabalu no attieksmes paušanas nebūt nenozīmē to, ka viņš ir ārpus politikas. Šķietamā neitralitāte arī ir politiska pozīcija, pat ja mūziķis to neapzinās. Un, runājot par pienākumiem, – valstij, jo īpaši kara laikā, gan ir pienākums uzmanīgi rūpēties par savu drošību, ar to saprotot arī dažādas maigās varas izpausmes.

Jebkurš mūziķis var pats brīvi izvēlēties, ko un kā vēlas darīt un kur koncertēt, izvērtējot gan finanšu jautājumus, gan sadzīvošanu ar savu sirdsapziņu. Bet mēģinājumi nosēdēt uz diviem krēsliem, cenšoties koncertēt gan šī brīža Krievijā, gan Rietumos, ir vai nu pasīva kara situācijas neapzināšanās, vai arī apzināta un savtīga liekulība. Jebkurā gadījumā – valstīm, kas karā atbalsta Ukrainu, tamlīdzīgiem mēģinājumiem būtu uzmanīgi jāseko līdzi un likuma ietvaros jānovērš.
Kā sarunā ar “Delfi” norāda Miks Magone, kultūras telpas “Hanzas perons” mākslinieciskais direktors, Krievijas mūziķu virzienā viņš nav skatījies, ne tikai apzinoties situācijas trauslumu attiecībā uz karu Ukrainā, bet arī tāpēc, ka viņa māksliniecisko interešu lokā ir stipri maz Krievijā mītošu mākslinieku daiļrades. Par gadījumiem “krēslas zonā” viņš min dažādus telpu nomniekus, kas “Hanzas peronā” nesekmīgi mēģinājuši uzrīkot “tādu vai citādu publisku pasākumu”.

“Vienā no tādiem pasākumiem rīkotāji gribēja prezentēt filmu par Sarkanās armijas gaitām Latvijā,” atceras Magone, “un pirmīt, ja nemaldos, telpas viņiem atteica arī “Splendid Palace”. Ja nodomi vai papīri nav tīri, tad gluži vienkārši seko atteikums.”

“Ja visa pamatā ir tikai un vienīgi bizness, tad, paldies Dievam, “Hanzas perons” var atšķirties no (pasākumu vietas) “Wondersala”,” par situāciju pašmāju mūzikas tirgū stāsta Magone. “Mūsu izvēlēs virsroku ņem mākslinieciskie kritēriji, nevis biznesa apsvērumi.”
Rakstu sērija "Maigā vara" top ar "Open Information Partnership" atbalstu.
Projekta redaktorS
Andris Kārkluvalks
Autori
Arturs Skutelis
Laine Fedotova
Katrīna Žukova-Zalāne
Viesturs Radovics
DIZAINS
Alens Opoļskis