Veco daudzdzīvokļu namu lifti – bumba ar laika degli. Remontēt, nomainīt vai slēgt?  (4)

Latvijā ir vairāki tūkstoši liftu, un pārbaudēs ik gadu pieaug to liftu skaits, kuriem tiek konstatēti drošības riski. Pēc drošuma novērtēšanas pārbaudes ir jāveido risku novērtēšanas vai samazināšanas plāns, pēc kura attiecīgi var izvērtēt, kas ir izdevīgāk – liftu mainīt vai veikt remontu.

Daudzdzīvokļu mājās lielākoties ir pagājušā gadsimta 70. un 80. gados ražoti lifti, kuru ekspluatācijas termiņš ir 25 gadi. Šobrīd izveidojusies situācija, ka lifti nobraukuši jau divus mūžus – aptuveni 50 gadus. Ne tikai lifti ir novecojuši, bet arī to uzturēšana ir sarežģīta – ieguldot līdzekļus remontā, jārēķinās, ka tas būs jādara regulāri. Turklāt vecie lifti ir ražoti Krievijā un Baltkrievijā un sankciju dēļ detaļas nav pieejamas.

Saprātīgākais risinājums būtu veikt veco liftu nomaiņu, jo ilgtermiņā tas nozīmētu mazāk problēmu – vieglāk veicami apkopes darbi un pieejamas detaļas. Tiesa, tas nav lēts prieks – jauna lifta uzstādīšana deviņstāvu mājā vidēji izmaksā ap 40 000 eiro.

"Pagaidām varam nodrošināt veco liftu drošu lietošanu, tomēr ir skaidrs, ka pirms 30–50 gadiem celtie padomju sērijveida māju lifti nenovēršami noveco. To uzkrītoši rāda vajadzīgo remontu skaits – šī gada pirmajos trīs mēnešos ārkārtas remontdarbu liftos bija vairāk nekā uz pusi biežāk nekā pirms gada. Jebkurš remonts ir dārgs, bet situāciju vēl grūtāku padara tas, ka vairums liftu ražoti Baltkrievijā un Krievijā, attiecīgi tiem rezerves daļas jāmeklē citur. Tas ir gan ilgi, gan dārgi.

Vecie lifti arī neatbilst mūsdienu izpratnei par kvalitatīvu dzīves vidi. Pa šaurajām durvīm nevar iekļūt cilvēki riteņkrēslā vai vecāki ar bērnu ratiņiem, lifti ir skaļi un vizuāli novecojuši. Attiecīgi ieguldījumi vecajos liftos vairs nav tālredzīgi, un mūsu pārvaldīto māju iedzīvotājus aktīvi aicinām lemt par jaunu liftu iebūvēšanu. Kopumā mūsu pārvaldībā ir 1270 lifti. Labā ziņa ir tā, ka esam ieguvuši apstiprinājumu no vadošajiem Eiropas liftu ražotājiem, ka padomju sērijveida mājās veco liftu šahtās var iebūvēt jaunus, drošus, klusus liftus, turklāt ar platām, ērtām durvīm," stāsta "Rīgas namu pārvaldnieka" valdes loceklis Mārtiņš Paurs.

Lielākais izaicinājums, ar ko saskaras dzīvojamo māju apsaimniekotāji, – ne visi dzīvokļu īpašnieki līdz galam izprot, ka lifts ir kopīpašums, par kuru pašiem finansiāli jārūpējas. Jāņem vērā, ka par lifta nomaiņu jānobalso īpašnieku vairākumam. Šeit diemžēl saduras dažādu paaudžu aizspriedumi un atšķirīgi viedokļi, tādēļ ir grūti atrast reālu risinājumu.

"Mājas pārvaldnieks no dzīvokļu īpašnieku puses vairākos jautājumos ir deleģēts rīkoties viņu vārdā. Pārvaldnieks arī organizē visu šo jautājumu risināšanu, taču jāatceras – par visu maksā dzīvokļu īpašnieki. Ja mājai ir jāremontē lifts, bet dzīvokļu īpašnieki paziņo, ka "mums nav naudas un mēs par to nevēlamies maksāt", tad agri vai vēlu lifta drošības pārbaužu veicējs var paziņot, ka lifts ir jāslēdz, jo tas kļuvis bīstams. Mūsu pieredzē ir bijis gadījums, kad lifts tika atslēgts uz diviem mēnešiem tikai tāpēc, ka dzīvokļu īpašnieki nespēja vienoties par nepieciešamajiem remontdarbiem un to apmaksu," pieredzē dalās "Jelgavas nekustamā īpašuma pārvaldes" tehniskais direktors Oļegs Kukuts.

Tiekoties ar dzīvokļu īpašniekiem, pārvaldniekam atkal un atkal nākas veikt skaidrojošo darbu – stāstīt, kāpēc ir svarīgi rūpēties par liftu drošību un kā nomaiņa, lai gan sākotnēji saistās ar lielu ieguldījumu, ilgtermiņā tomēr atmaksāsies.

"Deviņstāvu mājā zemāko stāvu iedzīvotāji, iespējams, pārāk neiespringst par liftu – var jau uzkāpt pa kāpnēm. Bet kā ar tiem, kas dzīvo augstāk? Viņus šī problēma satrauc. Vairākas reizes dienā kāpt uz 9. stāvu, sevišķi gados veciem cilvēkiem un jaunajām māmiņām, ir ļoti grūti un sarežģīti. Atsevišķos gadījumos cilvēks nemaz nespēj pārvietoties pa kāpnēm. Līdz ar to šis jautājums ir jārisina mājas iekšienē, jo atbildība gulst uz pašiem dzīvokļu īpašniekiem. Savukārt mēs kā pārvaldnieks varam tikai rosināt to darīt," stāsta Kukuts.

Ir ļoti svarīgi regulāri veikt liftu apsekošanu un nepieciešamos remontdarbus, lai paildzinātu to mūžu, un kopējā sadarbība starp namu pārvaldniekiem un dzīvokļu īpašniekiem to veicina. Diemžēl laiks iet uz priekšu un vecie lifti turpina dilt. "Katrai detaļai ir robeža, cik tālu to var ekspluatēt. Lai arī cik rūpīgi lifti tiktu apsekoti un apkopti, kaut kad pienāks brīdis, kad tos vairs nevarēs izmantot. Ja būs jāmaina kāda svarīga detaļa, bet tā nebūs pieejama, liftu nāksies slēgt līdz brīdim, kad atradīs kādu reālu risinājumu," stāsta tehniskais direktors.

Atbilstoši normatīvajiem regulējumiem mājas pārvaldniekam ik gadu jāorganizē ēkas vizuālā apskate, kā arī vismaz reizi desmit gados – tehniskā apsekošana. Pārvaldniekam jāapzina visas problēmas, jāsastāda izmaksu tāmes un jāplāno remontdarbi.

Ja lifts ir salūzis un tam nepieciešams neliels remonts, un dzīvokļu īpašnieki uzkrājuši pietiekamu finanšu rezervi, darbus var veikt, izmantojot šos līdzekļus. Taču situācijās, kad jāveic lielāki un dārgāki remontdarbi, nepieciešama dzīvokļu īpašnieku vairākuma piekrišana un uzdevuma došana pārvaldniekam tos organizēt, nodrošinot tam finansējumu.

Nepietiekama finansējuma gadījumā situāciju var risināt dažādi. Ja mājai nav uzkrāto līdzekļu, finansējumu var piesaistīt no ārējiem finanšu resursiem – parasti komercbankas vai finanšu institūcijas "Altum".

"Arī paši iedzīvotāji saprot, ka vecie lifti ir nolietojušies. Arvien vairāk ir aktīvo iedzīvotāju, kas vēlas veikt ieguldījumus un tikt pie jauna lifta, tomēr pagaidām viņu īpatsvars ir izrādījies nepietiekams – vairums māju nespēj pieņemt pozitīvu kopības lēmumu par lifta iegādi. Bez kopības lēmuma nav iespējams nedz novirzīt mājas uzkrājuma līdzekļus, nedz, piemēram, saņemt "Altum" aizdevumu, tāpēc māja pie jauna lifta netiek. Tādēļ ļoti ceram uz pirmajiem pozitīvajiem lēmumiem šādos balsojumos, lai ar jau paveiktiem darbiem varētu iedrošināt arī citu māju iemītniekus balsot "par"," saka Mārtiņš Paurs.

"Altum" gadījumā daudzdzīvokļu māju īpašniekiem ir iespēja saņemt finansējumu no remonta aizdevumu programmas lielāku mājas atjaunošanas vai remontdarbu veikšanai, ja dzīvojamai mājai nav pietiekami liels mājas uzkrājums un paredzētos remonta vai atjaunošanas darbus atsakās finansēt kredītiestāde. Aizdevumam dzīvokļu īpašnieki piesakās caur pilnvaroto personu, kuru dzīvokļu īpašnieki pilnvaro balsojot. Pilnvarotais ir juridiska persona, un bieži vien tas ir mājas apsaimniekotājs vai dzīvokļu īpašnieku biedrība.

""Altum" aizdevumu var kombinēt ar citiem finanšu resursiem, piemēram, ar Rīgas domes atbalsta instrumentiem. Tāpat māja var ieguldīt savu uzkrājumu plānoto darbu realizēšanā, no "Altum" aizņemoties tikai trūkstošā finansējuma daļu," stāsta Ieva Vērzemniece, "Altum" Energoefektivitātes programmu departamenta vadītāja.

"Jebkurā gadījumā – pieteicējs finansējumam ir mājas dzīvokļu īpašnieki. Mēs kā pārvaldnieks atbilstoši dzīvokļu īpašnieku lēmumam pārvaldām māju un pārstāvam to dažādās institūcijās, tajā skaitā arī bankā vai "Altum". Ja dzīvokļu īpašnieki pieņem lēmumu, ka viņi vēlas mainīt liftu, viņi pilnvaro pārvaldnieku apjautāt bankas, apjautāt "Altum", salīdzināt, izvēlēties izdevīgāko piedāvājumu un piesaistīt finansējumu. Šādā gadījumā pārvaldnieks papildus kļūst kā projekta vadītājs, kas palīdz visu risināt un organizēt," piebilst Kukuts.