Ar atbalstu var renovēt arī 12 stāvu māju – jelgavniekiem izdodas pirmajiem Latvijā

Dzīvojamais fonds Latvijā novecojas, un pēc renovācijas sauc ne viena vien daudzdzīvokļu māja. Šo procesu lielākoties apgrūtina dzīvokļu īpašnieku nespēja vienoties, balsojot "par" remontu un renovāciju. To, ka dzīvokļu īpašniekiem trūkst izpratnes, ka arī koplietošanas telpas ir jāaprūpē un ik pa laikam jāremontē, novērojis arī Viktors Valainis. Viņš norāda, ka mājas vecākajam tad nākas nodarboties ar pamatīgu skaidrošanas un pierunāšanas darbu, lai pārliecinātu kaimiņus – remonts un visu finansiāla iesaiste ir būtiska.

Doma par to, ka Pasta ielas 34. mājai nepieciešama renovācija, vīdējusi kādu laiku. Daudzdzīvokļu ēka celta 1989. gadā, pirms 35 gadiem, tātad tajā esošie lifti savu laiku nokalpojuši un kļuvuši bīstami. Rēķini par apkuri ziemas mēnešos bijuši milzīgi, taču reālu pienesumu no apkures nevarēja just – ziemas spelgonis lauzies iekšā pa katru šķirbu, jo paneļiem siltumizolācija sen zudusi. "Atsevišķās telpās, noņemot tapetes, pat varēja redzēt cauri paneļu spraugām," atceras Viktors Valainis.

^{Daudzdzīvokļu māja Jelgavā, Pasta ielā 34, pirms renovācijas.}

Mājas vecākais Viktors Valainis ar aktīvākajiem iedzīvotājiem runājis, ko darīt. Ideju atbalstījusi arī Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde, un artavu sniedzis tās tehniskais direktors Oļegs Kukuts, palīdzot skaidrot dzīvokļu īpašniekiem, kāpēc renovācija nepieciešama. "Oļegs bija tas, kurš informēja par visu – kā jārīkojas, kāds būs iznākums," stāsta Valainis.

Kā zināms, lai sāktu īstenot procesus, nepieciešama vismaz 50% + 1 dzīvokļa īpašnieka piekrišana. Savukārt bankas prasība kredīta piešķiršanai – jāpiekrīt vismaz 70%. Parakstu vākšana izrādījās pats grūtākais no visa, process aizņēmis vairāk nekā divus gadus – pārliecināt skeptiskos kaimiņus bijis teju neiespējami. Vēl pēdējā vakarā, kad bankai jāiesniedz visi dokumenti, savu "par" bija teikuši 68% dzīvokļu īpašnieku, tomēr banka bija pretimnākoša, pat ja trūka divu parakstu.

Lai saņemtu finansējumu, mājai jārēķinās gan ar "Altum", gan bankas prasībām. Piemēram, "Altum" prasība ir laba maksāšanas disciplīna, proti, mājas parāds nedrīkst būt lielāks kā 10% no visiem izrakstītajiem rēķiniem pēdējo 12 mēnešu laikā. Pasta ielas 34. namam apgrūtinājumu nav bijis.

Jelgavas māja ir arī pirmais renovētais 12 stāvu nams Latvijā. Piesaistītais arhitekts un projektētājs saplānojis absolūti visu – sākot no tā, kā mājai jāizskatās pēc renovācijas, un beidzot ar apdares materiāla veidu un krāsu. Būvniekiem pēc tam atliek vien realizēt projektu. Protams, arī projekta izstrāde prasa laiku un darbu – pat divām šķietami vienādām mājām renovācijas plāni atšķirsies, jo atšķiras vajadzības un veicamie darbi.

Viena no pozīcijām, kas remontdarbos ieplānota par pašu finansējumu, bijusi divu liftu nomaiņa. Plānot šo pamatīgo darbu atsevišķi būtu liekas izmaksas un dubults darbs, tāpēc par to bijis īpašs gandarījums, ka izdevies pierunāt. Pirms renovācijas vēl nācies panākt dažādus kompromisus. Taču beigās viss ritējis veiksmīgi, un jau 2023. gada ziemas mēnešos iedzīvotāji varēja just pirmos darba augļus – dzīvokļos silts!

Pēc renovācijas mājas siltuma patēriņš apkures mēnešos samazinājies divas reizes. Tas, pateicoties ne tikai siltumizolācijas paneļu uzstādīšanai (akmens vates), bet arī citiem risinājumiem – visai mājai nomainīti logi, iepriekšējā apkures sistēma nomainīta uz divvadu apkures sistēmu, tāpat nomainīti visi radiatori un ierīkoti alokatori, pastāsta Viktors Valainis. Katram sildķermenim ir individuāla uzskaite, un tos iespējams individuāli regulēt, tādējādi iedzīvotāji paši var regulēt apkures intensitāti un ietaupīt vēl vairāk izmaksu.

Renovācijas laikā arī salabots un nosiltināts jumts, nomainot tā segumu. Arī pagrabstāvā noritējuši siltināšanas darbi. Izdarot visu korekti, nav bijis arī jāraizējas par to, vai tiks izpildītas finanšu institūcijas "Altum" prasības par iegūstamajiem rezultātiem pēc energoefektivitātes pasākumu īstenošanas. ""Altum" arī strikti visu uzraudzīja, lai būvnieki iekļaujas grafikos," saka Valainis.

Kopējā remontdarbu tāme sasniegusi 1,2 miljonus eiro, pastāsta Viktors Valainis. Pusi no summas izdevies segt ar ES fondu atbalstu. Atlikušo summu – 689 tūkstošus eiro – iedzīvotāji aizņēmās no "Swedbank". Gads jau ir nomaksāts, ikmēneša summa katram dzīvokļa īpašniekam ir mazliet atšķirīga, taču summa ir nedaudz virs viena eiro par kvadrātmetru. "Par manu trīsistabu dzīvokli, kas ir 70 m² liels, 15 gadu laikā sanāks atmaksāt 11,7 tūkstošus eiro," pastāsta mājas vecākais Valainis.

Jāpiebilst, ka projektēšanas laikā paši mājas iedzīvotāji lēma arī par pozīcijām, uz kurām varētu ietaupīt līdzekļus. Izlēmuši, ka mājas kāpņu telpas kosmētisko remontu veiks paši. Ja katrā stāvā ir pa sešiem dzīvokļiem, katrs stāvs vienojas pēc iespējām. Valainis stāsta, ka viņa stāvā pat kaimiņi špaktelējuši un krāsojuši pašrocīgi – zinošāku kaimiņu pavadībā. "Kāpņu telpa ir mūsu pašu pārziņā, jāsakārto!" uzsver Valainis.

Jelgavas 12 stāvu daudzdzīvokļu nama renovācija ir labs piemērs, kā, apvienojot dažādus finansējuma avotus, panākt izcilu rezultātu. Jau projekta izstrādes laikā bijis skaidrs, ka ES fondu finansējums nenosegs visas remontdarbu vajadzības. Šādos gadījumos atbalsts var būt kredīts bankā, kā arī "Altum" piedāvātais Daudzdzīvokļu māju remonta aizdevums. "Remonta aizdevumu var kombinēt ar dažādiem citiem finansējuma resursiem un atbalsta veidiem. Ar remonta aizdevumu var finansēt neattiecināmo izmaksu daļu ES fondu finansētājos projektos, citiem vārdiem sakot, finansējot tās izmaksas, kas netiek atbalstītas no ES finansētajām programmām. Tāpat bieži vien daudzdzīvokļu māja paņem remonta aizdevumu, lai veiktu konkrētus darbus mājā, un pēc to pabeigšanas saņem pašvaldības atbalstu, kuru pēc tam novirza remonta aizdevuma pamatsummas daļējai vai pilnīgai dzēšanai," pastāsta Ieva Vērzemniece, "Altum" Energoefektivitātes programmu departamenta vadītāja.

Šāda finansējuma resursu kombinēšana ļauj mājas iedzīvotājiem izdarīt vairāk – ne tikai nosiltināt ēku un nomainīt apkures sistēmu, kas, piemēram, programmas ietvaros iekļaujas attiecināmajās izmaksās, bet arī nomainīt sen nokalpojušos liftus, kas, kā jau minēts Pasta ielas 34 renovācijas gadījumā, bieži vien ir neattiecināmie izdevumi. "Altum" remonta aizdevuma programmā nav ierobežojumu attiecībā uz piešķiramo summu, kā arī skaitu, cik projektu viena māja var iesniegt. Tas ļauj mājas iedzīvotājiem savu īpašumu savest kārtībā skrupulozāk, neatliekot remontdarbus. "Altum" vienmēr izvērtē mājas maksātspēju – ja uzkrājums ir stabils, parādu nav, iedzīvotāji var būt droši, ka aizdevumu saņems.

Vairāk par ALTUM remonta aizdevumu programmu vari uzzināt "Altum" mājaslapā šeit.