Ir dažādi iemesli, kāpēc kādam no skolēniem nav sava personīgā datora, kuru izmantot mācību procesā skolā. Kādai ģimenei datoru iegādāties neļauj rocība, citi iztiek ar vienu ierīci ģimenē, kas ir kopīga visiem, un tā varētu turpināt… Taču skolās arvien biežāk katram skolēnam nepieciešams savs dators, lai klasē veiktu mācību uzdevumus un piedalītos mācību procesā pilnvērtīgi. Pateicoties Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda atbalstam, daudzas Latvijas skolas kļuvušas ar datoriem bagātākas. Iegādātie datori ļauj mazināt digitālo nevienlīdzību, vairāk skolēniem sniedzot iespēju izmantot datoru kā mācību līdzekli, mainot mācību procesu un sekmējot piekļuvi informācijai un zināšanām.
Latvijas skolām un pašvaldībām iegādāti un nodoti lietošanā vairāk nekā 35 000 klēpjdatoru. To iegāde īstenota, izmantojot NextGenerationEU iniciatīvas Atveseļošanas fonda projekta "Digitālās plaisas mazināšana sociāli neaizsargātajām grupām un izglītības iestādēs" finansējumu. Latvijas skolēniem nodrošinātie datori atbilst šobrīd visbiežāk mācību nolūkiem izmantotajam datoru modelim pasaulē, kuru lieto arī tādās valstīs kā ASV, Austrālija, Kanāda, Japāna, Nīderlande, Spānija, Zviedrija, kā arī citviet.
Lai visiem "vienāds spēles laukums"
Tehnoloģiju jomas skolotāja Nadīna Anija Poga (bildē labajā pusē) demonstrē jaunos datorus
Arī Jelgavas Valsts ģimnāzija ieguvusi 274 datorus. "Mūsu skola allaž mēģina būt vienu soli priekšā citiem: gan metodiski, gan tehnoloģiju jomā. Attīstāmies, lai mūsu jaunieši būtu zinošāki un konkurētspējīgi dzīvē un darba tirgū nākotnē. Tāpēc arī pēc iespējas vairāk digitalizējam mācību procesu," tā par lēmumu piedalīties šajā ES finansētajā projektā saka Jelgavas Valsts ģimnāzijas angļu valodas un biznesa vadības skolotāja Zaiga Atelbauere.

Skolas pedagogi novērojuši, ka digitālās prasmes dažādās sociālajās grupās ir atšķirīgas. "Darbojamies, lai visiem mūsu skolēniem būtu "vienāds spēles laukums" – lai nebūtu tā, ka kādam ir vismodernākais telefons un dators, bet citam nav iespēju lietot šādas tehnoloģijas. Tagad, izmantojot piegādātos datorus, visiem ir vienādas iespējas mācību procesā," norāda skolotāja.

Datorus šajā skolā lieto dažādu mācību priekšmetu stundās. Skolotāji darbu ar datoriem mācību procesā integrē pārdomātā un sistemātiskā veidā. Pedagogi datoriem var pieteikties, kad tie nepieciešami pašiem un klasei lietošanai stundās, savukārt skolēni tiem piesakās, piemēram, lai pildītu uzdotos darbus.
Mūsu skolā mācās 7.–12. klases skolēni, kopumā 823 jaunieši, un var teikt, ka vienlaikus datori ir pieejami ceturtdaļai izglītojamo.
Nadīna Anija Poga, Jelgavas Valsts ģimnāzijas tehnoloģiju jomas skolotāja
Digitālāk = zaļāk
Skolotājas atzīst, ka, izmantojot jaunos datorus, darbs ar skolēniem ir kļuvis efektīvāks, kā arī var vieglāk veikt grupu darbus. "Arī no ekoloģijas viedokļa ir ieguvums: pedagogam nav jādrukā tik daudz darba lapu un jauniešiem nav ar roku jāpilda garas tabulas. Darbu var izdarīt datorā un kopīgot savā starpā, tā samazinot darba apjomu un ietekmi uz vidi," stāsta Z. Atelbauere.

Novērots, ka pat jaunākajiem skolēniem jau ir prasmes darbā ar datoru un internetu. Tāpēc viņi stundā var darboties patstāvīgi un vajadzības gadījumā sadarboties cits ar citu. Ja šāda projekta un datoru nebūtu, vajadzētu dot pildīt darbus mājās, kur ne visiem ir pieeja tehnoloģijām un iespēja konsultēties, kā darbu labāk veikt. Jelgavas Valsts ģimnāzijā mājasdarbus uzdod ļoti reti – skolotāji organizē stundu norisi un intensitāti tā, lai visu mācību vielu varētu apgūt klasē. Tāpēc klasē pieejamie datori ir vēl jo nozīmīgāki, jo tie sniedz iespēju visiem paveikt vairāk, gūstot atbalstu arī no zinošiem pedagogiem līdzās.

"Līdz ar efektīvāku darbu un digitalizāciju jāatzīmē arī iespēja strādāt kvalitatīvi un starpdisciplināri, kas nodrošina vairāku mācību priekšmetu sasaisti, vienlaikus nostiprinot digitālās prasmes,” turpina Z. Atelbauere. Piemēram, skolēns datorikas stundā veido prezentāciju cita priekšmeta mācību vielas apguvei. Agrāk šis laiks datorikas stundā būtu veltīts tikai vienam priekšmetam.

Tehnoloģiju jomas skolotāja N. A. Poga papildina: "Sadarbojos ar matemātikas skolotāju – jaunieši datorstundās apgūst datu apstrādes programmu, bet matemātikā 8. klase jaunās iemaņas izmanto pētnieciskā darbā, apkopojot informāciju tabulās, rēķinot un strādājot grupās."

Skolotājas uzsver vēl vienu ieguvumu, proti, kopš šī mācību gada skolā telefonus stundās vairs nedrīkst lietot. Iepriekš, kad vēl nebija pieejami jauniegūtie datori, daudzi skolēni uzdevumu izpildei izmantoja telefonus, bet paziņojumi, kas pienāca uz telefonu, regulāri novērsa uzmanību. Nu šī problēma ir atrisināta. Tāpat svarīga ir arī datu drošība: katru reizi, kad datoru izslēdz, visa tā operatīvā atmiņa tiek dzēsta.

Turklāt jauniešiem ļoti patīk strādāt ar datoru.
Tehnoloģijas – tā mūsdienās ir mūsu bērnu dzīve, tāpēc svarīgi arī skolās izmantot to, kas viņiem ir svarīgs un aktuāls. Šie datori ir piemēroti datorprasmju apguvei, tādējādi skolēniem mazinās pretestība pret pārmaiņām un ir jāpielāgojas kaut kam jaunam.
Zaiga Atelbauere, Jelgavas Valsts ģimnāzijas angļu valodas un biznesa vadības skolotāja
Tehnoloģijas novados
Skolotājas domā, ka projekta ietekmi varēsim just pēc laika – apgūtās digitālās prasmes noderēs, kad skolēni izaugs. Sabiedrībā pastāv uzskats, ka visas aktivitātes notiek galvaspilsētā, bet šis projekts pierāda, ka arī ārpus Rīgas tiek nodrošināta piekļuve tehnoloģijām, kas mazina digitālo plaisu sabiedrībā un reģionālās atšķirības.

"Pozitīvi, ka šajā projektā ir dota iespēja daudzām skolām un pedagogiem, taču ļoti svarīgi, kā dotās iespējas izmantojam. Tas ir skolotāju ziņā, cik prasmīgi un plaši mācību procesā šīs tehnoloģijas tiek lietotas,” norāda N. A. Poga.

Jāpiezīmē, ka datoru iegāde ar ES Atveseļošanas fonda atbalstu ir viens no soļiem ceļā uz Latvijas vispārējās izglītības sistēmas digitalizāciju, lai nodrošinātu mūsdienīgu izglītības apguvi katram skolēnam. Datoru pieejamība īpaši nozīmīga ir arī pārejā uz izglītību valsts valodā, proti, ieviešot t. s. "Vienoto skolu", kurā atsevišķi mācību līdzekļi iegūstami tikai digitāli.
Publikācijas sagatavošanu atbalstīja Eiropas Komisija. Tajā atspoguļoti autora viedokļi. Eiropas Komisija neatbild par materiālā iekļauto informāciju vai tās izmantošanu.
Projekts sadarbībā ar:
pĀRDOŠANAS PROJEKTU VADĪTĀJA
Ieva Virziņa
izstrāde
Krišjānis Bušs
projekta vadība
Signija Caune
VIDEO
Delfi Brand Studio
Foto
@European Union 2024
dizains
Ralfs Eglītis
Redaktore
Līga Švāne
RAKSTI
"Olsen+Partners", Līga Švāne (Delfi Brand Studio)