Konkrētajā namā renovācijas darbi īstenoti, izmantojot ES NextGenerationEU iniciatīvas Atveseļošanas fonda projekta "Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošana un pāreja uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu" finansējumu.

Pirms astoņiem gadiem 18 lielvārdieši, kas mitinās Edgara Kauliņa alejas 9. namā un ir šī nama dzīvokļu īpašnieki, izlēma dibināt biedrību, jo sapratuši, ka par sevi jārūpējas pašiem. Jau iepriekš bijis pasūtīts projekts, bet tā realizācijai nopietnāk pievērsās pagājušā gada nogalē. "Sapratām, ja māju neremontēsim, tās vienā brīdī vairs nebūs. Mūsu ēka ir būvēta pagājušā gadsimta 70. gados. Pēc būvnormatīviem, mūsu nama garantija ir 60 gadu, līdz garantijas beigām bija palikuši pieci gadi. Kad tā beigsies, ar mums nerunās ne aizdevēji, ne apdrošinātāji. Kopīgās sarunās nonācām pie lēmuma, ka renovācija ir jāveic – jo ātrāk, jo labāk," stāsta G. Kalniņš.

Pārmaiņu iespējamību saskatīt palīdzējuši arī kaimiņi. Kauliņa alejā cita citai blakus atrodas trīs līdzīgas trīsstāvu mājas, un vienā no tām jau bija veikta renovācija. Tas bija labs paraugs, no kura mācīties. Kaimiņi arī palīdzēja ar padomu un pieredzi. "Aicinājām talkā Sarmu Novicāni-Lazdāni no kaimiņu mājas koordinēt arī mūsu nama remontdarbus. Tāpat kaimiņos dzīvo būvinženieris, kas arī mums palīdzēja. Mūsu ēkā dzīvo grāmatvede, kuras aprēķiniem uzticamies, un viņa varēja parādīt, kādas ir sagaidāmās izmaksas un ieguvumi no mājas energoefektivitātes pasākumiem. Skaitļi tiešām pārliecina cilvēkus. Mūs pārliecināja renovācijas izmaksas, kas lika domāt par ES atbalsta izmantošanu," pieredzē dalās nama vecākais.

Kopumā Edgara Kauliņa alejas 9. namā veikto darbu izmaksas bija 545 079 eiro (bez PVN). No ES Atveseļošanas fonda tiks saņemti 217 494 eiro kā kapitāla atlaide, savukārt 327 585 eiro no kopējās summas ir kredītsaistības, ko mājas iedzīvotāji atmaksās 20 gadu laikā.

Nama iedzīvotāji pirms renovācijas vienojās par visiem nepieciešamajiem un veicamajiem remontdarbiem. Mājā nosiltināja jumtu un ēkas fasādi, saveda kārtībā pamatus, nosiltināja arī pagrabstāva griestus, lai aukstums nenāktu uz augšu. Pilnībā nomainīja apkures sistēmu – visas caurules nu ir jaunas, uzstādīja radiatorus, kuros var regulēt siltuma padevi. Pirms renovācijas visiem, kuriem bija vairāk nekā desmit gadus veci logi, tika ieteikts tos nomainīt, jo pastāvēja risks liekiem siltumzudumiem. Izremontētas tika arī kāpņutelpas. Renovācijas darbi aizņēma piecus mēnešus, un pirmos ieguvumus pēc darbu pabeigšanas mājas iedzīvotāji jau ir izjutuši. "Pēc jumta nosiltināšanas patīkamākus dzīves apstākļus šovasar izbaudīja augšējā, trešā, stāva iemītnieki. Viņi saka, ka atšķirība ir jūtama, jo nebija tik karsti kā pērnvasar," paskaidro G. Kalniņš. Jau šoziem apkures sezonā šī nama iedzīvotāji cer sagaidīt siltumenerģijas patēriņa samazinājumu par vismaz 50 %. Šādas aplēses balstās kaimiņu nama renovācijas laikā gūtajā pieredzē.

Patlaban ēkā siltumu nodrošina centralizēti, bet iedzīvotājiem padomā jau nākamais darbs. Viņi plāno rīkoties tāpat kā kaimiņmājā: izveidot autonomo apkuri, jo varot redzēt izmaksu atšķirību. "Renovējot māju, esam ne tikai uzlabojuši tās energoefektivitāti un, jāsaka, kā ir, devuši tai „otru dzīvi” un skaistu izskatu, bet arī vairākkārt, proti, par 25–30 %, palielinājuši sava īpašuma vērtību," ieguvumus apkopo G. Kalniņš. Gribētos, lai paveiktais varētu kalpot arī citiem par piemēru un pamudināt vēl kādu uzsākt ēkas renovāciju.

ES ieguldījumiem ēku energoefektivitātē ir daudz plašāka ietekme - ne tikai skaista fasāde un iedzīvotājiem komfortablāki un izmaksu ziņā labāki dzīves apstākļi, uzskata nama vecākais. G. Kalniņš norāda uz izaicinājumiem, ar kuriem sastopas reģionos, mēģinot piesaistīt jaunās paaudzes interesi un mudinot jauniešus izvēlēties dzīvi novados.

"Jauniešiem patīk komforts, viņi grib labus dzīves apstākļus. Ja nav labas dzīvesvietas, viņi pārceļas uz galvaspilsētu. Ja arī tur neatrod neko piemērotu, tad dodas plašajā pasaulē. Mēs dzīvojam savdabīgā pilsētā, jo pieprasījumu pēc dzīvojamā fonda Lielvārdē uztur arī līdzās esošā aviobāze, kurā strādā ne tikai vietējie iedzīvotāji. Dzīvokļu ēkas, ko sabūvēja vēl kolhoza "Lāčplēsis" laikā, ir jau nopietnā vecumā, tās ir jāatjauno. Redzam, ka reģionos jauns dzīvojamais fonds praktiski netop. Jaunietis finansiālu apsvērumu dēļ nevar ņemt kredītu privātmājas iegādei. Tāpēc viens no priekšnosacījumiem, lai jaunieši paliktu reģionos, ir atjaunotas ēkas un labi uzturētas dzīvesvietas. Tad mums ir cerība, ka Lielvārdē būs arī aktīva uzņēmējdarbība, būs darbaspēks. Renovēts un energoefektīvs dzīvojamais fonds stiprina reģionu un Latviju kopumā," secina G. Kalniņš.

Publikācijas sagatavošanu atbalstīja Eiropas Komisija. Tajā atspoguļoti autora viedokļi. Eiropas Komisija neatbild par materiālā iekļauto informāciju vai tās izmantošanu.