Sieviete, kura var gan auļojošu zirgu apstādināt, gan degošā mājā ieiet

Šajā profesijā Anna nonākusi nejauši. Atrodoties dzīves krustcelēs, viņa satikusi paziņu, kas strādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā. Viņš teicis: "C kategorijas autovadītāja apliecība tev ir, mums ļoti trūkst gan autovadītāju, gan pašu ugunsdzēsēju." Anna nolēmusi šo izaicinājumu pieņemt un pieteikusies darbā. Pēc veselības un fiziskās sagatavotības pārbaudes nokārtošanas viņa saņēmusi atļauju sākt apmācības un pēc dažam dienām jau devusies pirmajā izsaukumā ugunsdzēsēju mašīnai pie stūres. "Pirmajā reizē man, protams, acis bija lielas, īsti nesapratu, kas notiek, bet pēc tam jau viss iegājās," Anna atceras.

Viņas darbadiena sākas astoņos no rīta ar dienas plāna izrunāšanu, tehnikas pārbaudi un apmācībām ugunsdzēsības koledžā. Pēc apmācībām sākas dežūra (tā saucamais gaidīšanas režīms), kas ilgst līdz astoņiem rītā. Kolektīvā viņa iekļāvusies ātri un ar aizspriedumiem no kolēģu puses nav saskārusies. "Protams, kā sievietei man fiziskā spēka kaut kur var pietrūkt, lai gan es esmu apmācīta un varu darīt visu. Tomēr šādos gadījumos, kad nepieciešama ļoti lielu smagumu celšana, mani kolēģi vīrieši tīri cilvēciski uzņemas šos darbus," stāsta Anna. Ar aizspriedumiem pret sievieti ugunsdzēsēju viņa vairāk saskārusies, piemēram, interneta komentāros. "Cilvēki komentāros brīnās, kā sieviete ar manikīru var būt ugunsdzēsēja glābēja. Tad jādomā, kāds ir šo cilvēku priekšstats par ugunsdzēsēju glābēju. Acīmredzot, viņuprāt, šajā darbā nevar izskatīties kā normāls cilvēks. Taču īstenībā jau cilvēki no malas nezina un nesaprot, kā norit ugunsdzēsēja darba ikdiena," nosaka Anna. "Mēs dežurējam, kas nozīmē, ka mēs jebkurā brīdi esam gatavi izbraukumam. Ja izsaukumu nav, mēs kopā ar vada komandieri atkārtojam dažādas tēmas, analizējam iepriekšējos notikumus un veiktās darbības," skaidro Anna. Viņa atzīst, ka ugunsdzēsēja darbs nav viegls: "Ne katra sieviete var to darīt, bet arī – ne katrs vīrietis." "Galvenais, nedrīkst ņemt darba notikumus ļoti pie sirds. Protams, ar kolēģiem visu izrunājam – gan veiksmes, gan neveiksmes, bet ir jādzīvo tālāk, emocijas ir jākontrolē un darbs jāuztver kā darbs. Varbūt man ir paveicies, ka līdz šim pēc konkrētiem notikumiem nav bijusi nepieciešama speciālā palīdzība," nosaka Anna.

Gandarījumu darbā viņai sniedzot pats fakts par palīdzību cilvēkiem. "Parasti, kad nelaimes notiek, mūs izsauc, mēs komandā strādājam un neviens no tur esošajiem mums paldies nepasaka – tā vienkāršā iemesla dēļ, ka mums reti sanāk komunicēt ar cilvēkiem uz vietas. Mēs izdarām darbu un aizbraucam, bet tas fakts, ka mēs esam bijuši un palīdzējuši, ir tas, kas sniedz to gandarījumu. Mēs darām savu darbu no sirds, mums par to daudz nemaksā, bet palīdzēšana nelaimē nonākušiem cilvēkiem ir tas, kas dod mums apziņu par vērtīgi pavadītu dienu," tā saka Anna. Viņa uzsver, ka ugunsdzēsēja profesijas pamatā ir komandas darbs, saliedētība, atbildība un vēss prāts.

Ģimene un draugi par Annas profesijas izvēli neesot brīnījušies: "Tētis un mamma ar mani ļoti lepojas, tāpat arī brāļi. Es jau vienmēr esmu izvēlējusies citu ceļu nekā pārējie ģimenes locekļi. Savulaik vienīgā ģimenē profesionāli nodarbojos ar zirgiem: gan startēju, gan tos kādreiz audzēju. Ar mani ir kā tajā teicienā, ka sieviete var gan auļojošu zirgu apstādināt, gan degošā mājā ieiet," Anna pasmaida.

Viņa arī pēc pieciem gadiem joprojām redz sevi Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā. "Plānoju iet tālāk mācīties, jo ugunsdzēsēja glābēja darbā pastāv traumatisma riski. Ja nu, nedod Dievs, kaut kas notiktu ar veselību, es gribētu šajā jomā turpināt strādāt, piemēram, par pasniedzēju," stāsta Anna. Uz jautājumu, ko viņa ieteiktu tiem, kas vēl svārstās, vai izvēlēties profesiju pēc sava sirds aicinājuma, Anna atbild: "Ja sirdī ir doma, mēģināt vienmēr ir vērts. Gandarījums pēc labi paveikta darba ir neatkarīgi no tā, vai esi sieviete vai vīrietis. Nav ko šaubīties, jāiet un jādara!"

Projekta "Bez aizspriedumiem profesijas izvēlē" mērķis ir radīt iespēju Latgales reģiona vispārējās izglītības iestāžu jauniešiem atbrīvoties no dominējošām klišejām un aizspriedumiem profesijas izvēlē un karjeras veidošanā, aplūkot profesionālo pasauli no "dzimumneitrālas" perspektīvas un tādējādi nākotnē iegūt lielāku pārliecību un konkurētspēju mūsdienu mainīgajā darba tirgū. Projektu realizē Vācijas–Baltijas Tirdzniecības kamera (AHK) un finansē Vācijas Federatīvās Republikas vēstniecība Rīgā.