No stjuartes par piloti – reāli sasniedzams mērķis
Foto: Publicitātes foto

Daiga Braivo mācās par piloti "airBaltic" Pilotu akadēmijā. Aviācija Daigai bijusi mīlestība jau no bērnības, kad lidošana kopā ar vecākiem sagādājusi vispozitīvākās emocijas. Vēlāk karjeras sākšana Latvijas aviokompānijā "airBaltic" kā stjuartei šķita kā loģisks solis bērnības sapņa piepildīšanā.

"Bērnībā lidojot, man patika, ka stjuartes vienmēr ir smaidīgas, runīgas un glīti saposušās. Man tā šķita sapņu profesija – visu laiku būt gaisā. Tāpēc pēc skolas beigšanas arī pati pieteicos "airBaltic" par stjuarti," stāsta Daiga. Šajā profesijā viņa nostrādāja septiņus gadus un bija ļoti apmierināta ar izvēli, tomēr doma par karjeras izaugsmi, kļūstot pašai par lidmašīnas piloti, nav devusi mieru. Lai arī sākotnēji sapnis par pilota profesiju šķitis neaizsniedzams, Daiga to neatmeta un, turpinot strādāt par stjuarti, turēja acis un ausis vaļā. Kad "airBaltic" nodibināja savu pilotu akadēmiju, viņa nolēma riskēt un pieteikties. Uzņemšanas konkursu viņa izturēja un tagad atrodas garajā un gana sarežģītajā mācību procesā, lai kļūtu par piloti.

No stjuartes par piloti – reāli sasniedzams mērķis
Foto: Publicitātes foto

"Kopumā mācības, lai kļūtu par pilotu, aizņem aptuveni divus gadus. Viss sākas ar teoriju, kas ir apjomīga un sarežģīta, sākot no dažādām matemātikām un rēķināšanām līdz aerodinamikai un gaisa molekulu darbības principiem. Katrā priekšmetā ir jānokārto eksāmens, lai tiktu pie praktiskās lidošanas nodarbībām," skaidro Daiga, piebilstot, ka arī praktiskajā lidošanā ir jāsavāc ievērojams stundu skaits. "Gadās arī tā, ka aizbrauc uz lidostu, lai piedalītos praktiskajās nodarbībās, bet laika apstākļi neatļauj pacelties. Tas apmācību procesu pagarina," stāsta topošā pilote, kurai pašai mācībās priekšā ir vēl aptuveni gads, bet viņa ir priecīga, ka teorijas daļa jau ir aiz muguras un tagad var koncentrēties uz pašu interesantāko – lidošanu. "Visinteresantākais man šķiet tieši praktiski apgūt lidošanas procesu un saprast, ka es to tiešām varu."

"Pilota profesijas apgūšanai vajag ļoti lielu motivāciju un vēlmi šajā profesijā strādāt, jo mācības ir grūtas. Izdomāta statusa dēļ vien to visu apgūt nav vērts, ja lidošana tiešām nav sirdslieta," uzskata Daiga, minot, ka pilotam svarīga īpašība ir arī sadarbošanās ar pārējiem komandas locekļiem. "Visi aviācijā strādājošie būtībā ir viena liela komanda. Nekāda individuāla pašdarbība tur nenotiek," viņa atzīst.

"airBaltic" Pilotu akadēmijā Daigas grupā mācās 12 cilvēki, no kuriem 3 ir meitenes. "Katrā apmācību grupā jau ir pa kādai meitenei, tomēr vīriešu šajā profesijā ir vairāk. Taču visus, kam ir sapnis kļūt par pilotu, es gribu iedrošināt – tas nav nekas neaizsniedzams. Un mums vajag vēl pilotus – gan puišus, gan meitenes," tā Daiga. Pēc mācību beigšanas viņa redz sevi turpinām darbu tieši "airBaltic". "Šī ir ļoti laba aviokompānija ar labām karjeras iespējām. Esmu bijusi šim uzņēmumam daudzus gadus uzticīga un noteikti gribu turpināt šeit strādāt," atzīst Daiga.

No stjuartes par piloti – reāli sasniedzams mērķis
Foto: Publicitātes foto

Īsumā – Daiga apgūst Pilotu akadēmijas apmācību programmu "Integrated ATP (A)".

"airBaltic" Pilotu akadēmija ir unikāla mācību programma Baltijā, kas piedāvā pilnu un integrētu komercaviācijas pilota apmācības ciklu. Pilotu akadēmija tiek veidota uz pieredzējušās un sevi pierādījušās SIA "Air Baltic Training" mācību organizācijas bāzes, nodrošinot industrijas labākās prakses pārņemšanu no pirmās darbības dienas. Projekta mērķi ir vienlaicīgi nodrošināt gan Pilotu akadēmijas studentiem augstākās kvalitātes izglītību konkurētspējīgajā un pasaulē pieprasītajā komercaviācijas pilota profesijā, gan arī nepieciešamo darbaspēka fondu AS "AirBaltic Corporation" nepārtrauktai izaugsmei Baltijas valstīs.

Projekta "Bez aizspriedumiem profesijas izvēlē" mērķis ir radīt iespēju Latgales reģiona vispārējās izglītības iestāžu jauniešiem atbrīvoties no dominējošām klišejām un aizspriedumiem profesijas izvēlē un karjeras veidošanā, aplūkot profesionālo pasauli no "dzimumneitrālas" perspektīvas un tādējādi nākotnē iegūt lielāku pārliecību un konkurētspēju mūsdienu mainīgajā darba tirgū. Projektu realizē Vācijas–Baltijas Tirdzniecības kamera (AHK) un finansē Vācijas Federatīvās Republikas vēstniecība Rīgā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!