Lielākā daļa gada Mārtiņam aizrit prombūtnē – sacensībās, reklāmas aktivitātēs, jauno sportistu mentoringā un virknē citu pienākumu, kas ved viņu uz dažādām pasaules malām –, bet Liepāja ir viņa miera osta, kur atgriezties un būt mierā.

"Te atgriežos savā komforta zonā, nomierinos un jūtos pasargāts. Šogad no 11 mēnešiem mājās esmu bijis kādus divus, ne vairāk. Tad uzņemu spēkus, uzlādēju enerģiju un atpūšos. Starpsezonā cenšos būt vairāk mājās, lai gan morāli, gan fiziski sagatavotos nākamajai sezonai, bet, protams, gribētos vēl vairāk. Liepāja ir tā vieta, kur varu nedaudz noslēpties un likt laikam ritēt nedaudz lēnāk. Dažreiz ir sajūta, ka Liepājā esmu vairāk kā tūrists – te ierodos atvilkt elpu un padzīvot mierīgākā režīmā."

Jaunais sportists smejas, ka viņa dienas Liepājā nebūt nav tik interesantas – laiks aizrit starp treniņiem un darba pienākumiem, bet sazemēšanās komplekta neatņemama sastāvdaļa ir pastaigas.

"Iespējams, tieši tādēļ, ka daudz esmu prom, pamanu un novērtēju lietas, ko varbūt mēs, vietējie, kad te dzīvojam, tā nenovērtējam. Dažreiz vakaros es vienkārši lēnu garu pastaigāju un apskatos, kas notiek ostā. Esmu tehniskas dabas cilvēks, patīk paskatīties, vai nav piebraucis kāds jauns kuģis, vai noiet gar kanālu un apskatīties, kādu lomu ir atveduši zvejnieki."

Mārtiņam ir arī ideālais, uz draugiem daudz pārbaudītais brīvdienu plāns ikvienam, kas plāno Liepāju rudenī vai ziemā. "Tu atbrauc uz Liepāju piektdienas vakarā, aizej garšīgās vakariņās vai uz kādu pasākumu koncertzālē "Lielais Dzintars", Liepājas teātrī, Olimpiskajā centrā vai citur. Sestdienā nesteidzīgi pamosties un izstaigā Liepāju. Mums te ir tik daudz mazu, mājīgu un mīlīgu vietu, kur ieiet paņemt kafiju, nobaudīt kādu garšīgu uzkodiņu vai kruasānu. Un viss ir pastaigas attālumā. Ja nobazējies kādā no centra viesnīcām, viss ir ne vairāk kā 10 minūšu gājienā."

Esot Liepājā, rītu visbiežāk Mārtiņš sāk netālu esošajā "Vējš Cafe", lai nobaudītu kafiju un pankūkas. Vēl viens punkts, kurp doties jebkurā gadalaikā, ir Juliannas pagalms, kur meklējams gan "Michelin" ceļvedī iekļautais "MO Liepāja" restorāns, gan citas vietas, kur satikties ar draugiem, nobaudīt dzērienu vai gardu maltīti vai apmeklēt kādu pasākumu. "Man tā noteikti ir viena no vietām, kur satikt cilvēkus – draugus un paziņas –, kas sen nav satikti. Tieši tur arī cilvēki ir sākuši vairāk socializēties, kas mums kā kurzemniekiem un latviešiem vispār ne vienmēr ir mīļākā nodarbe, bet caur šādām vietām esam sākuši to lauzt. Videi ir nozīme, un Juliannas pagalmā ir lokāli dažādām gaumēm."

Jūras daudzveidība ir tā, kas iedvesmo jauno sportistu, – ir dienas, kad tā ir rāma kā spogulis, un ir dienas, kad to nesaudzīgi bangā vēji. "Tas sasaucas ar liepājnieku spītu – viss ir mainīgs, bet mēs esam iemācījušies nostāvēt arī stipra vēja laikā. Es aizeju, paskatos uz jūru, un tās spēks dod enerģiju doties savos darbos un pienākumos."

Bijušajā zvejnieku kolhoza "Boļševiks" kluba ēkā ne tikai kā padomju arhitektūras modernisma paraugs saglabājies kādreizējais interjers, bet pat savulaik stādītā palma un gāzētā ūdens aparāts. Ar kluba ēku saistās bagātīga vēsture – savulaik te uzstājušās daudz leģendāru grupu un izpildītāju, un, protams, netrūkst arī īsta rokenrola cienīgu nostāstu. Dažus stāstus dzirdējis arī Mārtiņš un smejas, ka labi, ka kluba sienas nevar runāt. Jau pāris gadus kluba telpās dzīvība atgriezusies un regulāri tiek rīkoti dažādi pasākumi.

Nākotnes vīzija ir iedzīvināt ne tikai kluba ēku, bet arī plašo teritoriju. Viena no iecerēm – auto un autosporta vēstures muzeja izveide. "Kad Liepājā šovasar notika FIA pasaules rallija čempionāta (WRC) posms, izveidoja speciālu ekspozīciju par autosporta vēsturi Kurzemē un Liepājā, un kaut kur šai ekspozīcijai būtu jādzīvo. Tika atrasti un savilkti kopā ļoti interesanti stāsti un vēstures fakti, un būtu tikai loģiski, ja arī ikdienā cilvēki varētu to apskatīt un iepazīt. Iespējams, nākotnē tā varētu arī kļūt par vietu, kur kādam jaunietim, kuru jau nedaudz saista tehnika, rodas tālāka un dziļāka interese par to."

Nākamgad (ne)miera ostas zīmē Liepāja svinēs 400. gadadienu. Īpašu dāvanu lielajā jubilejā iecerējusi Liepājas Speciālā ekonomiskā zonas pārvalde – plānots, ka durvis ikvienam vērs Liepājas bāka. Tajā īpašā multimediālā piedzīvojumā sešos stāvos varēs iepazīt pilsētas ostas, jūrniecības un ekonomikas attīstību gadsimtu gaitā, bet, nokļūstot tornī pie gaismas, pavērsies skats uz šodienas ostu. Kopā ar Mārtiņu bāku, kas 2018. gadā atjaunota, izstaigājam jau tagad un sarunās pārliecināmies – lai gan katra vieta, ko apskatījām, šķietami ir pati par sevi, nomainot skatpunktu, viss ir saistīts, veidojot vienotu stāstu no tālas vēstures līdz šodienai.