Centru atbalsts ir neatsverams. Audžumammas Māras stāsts  (1)

"Jau brīdī, kad vēl tikai tiek apsvērta iespēja savā ģimenē uzņemt ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu, var vērsties atbalsta centrā vienkārši uz sarunu. Piemēram, lai izlemtu, kurš statuss ģimenei būtu piemērotākais, jo iespējas, kā atbalstīt bērnus un kādā formā uzņemt tos savā ģimenē, ir vairākas," stāsta Guna Krēgere-Medne, Sociālā atbalsta un izglītības fonda (SAIF) struktūrvienības Kurzemes ģimeņu atbalsta centra "Liepāja" vadītāja.

Viens no veidiem ir kļūt par viesģimeni. Tas nozīmē, ka ar bērnu tiks pavadīts laiks ārpusģimenes aprūpes iestādē vai ārpus tās. Tāpat arī iespējama aizbildnība vai adopcija, kā arī kļūt par audžuģimeni. "Ja ģimene ir nolēmusi, ka vēlas kļūt par audžuģimeni, var vērsties atbalsta centrā uz sarunu jau konkrēti par šo statusu un uzzināt sīkāku informāciju," piebilst atbalsta centra vadītāja.

"Jo īpaši sākuma posmā ir svarīgi sadarboties ar atbalsta centru, tostarp arī piedalīties mūsu rīkotajās atbalsta grupās – sarunu vakaros un pārrunās, kur iespējams uzzināt citu ģimeņu pieredzi. Tas ļaus labāk iedziļināties un līdz galam saprast, vai esam gatavi uzņemties rūpes par bērnu. Lēmumam kļūt par audžuģimeni ir jābūt rūpīgi pārdomātam un izvērtētam," piebilst Inese Upe, SAIF struktūrvienības Latgales ģimeņu atbalsta centra "Daugavpils" vadītāja.

Kad pieņemts lēmums kļūt par audžuģimeni, vispirms ir jāgriežas bāriņtiesā, kur tiek rakstīts iesniegums un kārtotas formalitātes. Nākamais solis – ir jāpārliecinās par ģimenes motivāciju un atbilstību audžuģimenes statusam. Šajā posmā atbalsta centriem ir ļoti būtiska nozīme – centrs ģimenei ne tikai nodrošina apmācības, bet arī veic psiholoģisko izpēti.

Noslēdzoties apmācībām un psiholoģiskajai izpētei, atbalsta centra uzdevums ir bāriņtiesai rakstiski sniegt informāciju – speciālistu novērtējumu par potenciālo audžuģimeni. Ja bāriņtiesas lēmums ir pozitīvs, ģimenes sadarbība ar atbalsta centru turpinās arī tad, kad tajā jau uzņemts ārpusģimenes aprūpē esošais bērns. Atbalsta centra uzdevums ir būt līdzās – būt "palīdzīgam plecam". Pie tā var vērsties gan pēc padoma, gan arī pēc palīdzības situācijās, kad audžuģimene saskārusies ar izaicinājumiem.

Atbalsta centrs arī izstrādā un īsteno audžuģimenes atbalsta un uzņemtā bērna individuālās attīstības plānu. Ir ļoti svarīgi uzņemošās ģimenes paspārnē bērna attīstībā ielikt spēcīgus pamatus tam, lai tiktu veicināta viņa izaugsme, labklājība un patstāvība nākotnē.

"Šis plāns patiesībā ir ļoti praktisks. Tas tiek izstrādāts, lai saprastu un fiksētu bērna vajadzības. Piemēram, mazākajiem bērniem tiek veikta Minhenes funkcionālās attīstības diagnostika, lai novērtētu attīstību dažādās jomās. Daudzos gadījumos attīstība nepienācīgas aprūpes dēļ diemžēl ir aizkavējusies, taču to iespējams labot! Mēs izvērtējam, kādi speciālisti tiks piesaistīti, kādas konsultācijas būs nepieciešamas, lai bērnam palīdzētu," stāsta centra pārstāve.

Attīstības plānu kopā ar audžuģimeni izveido atbalsta centra sociālais darbinieks. Katram atbalsta centram ir savi speciālistu resursi, ar kuriem notiek sadarbība. Piemēram, atbalsta centrs "Liepāja" sadarbojas ar vairāk nekā 30 dažādiem speciālistiem, tostarp psihologiem, logopēdiem, mūzikas terapeitu, smilšu spēļu terapijas speciālistu un citiem profesionāļiem. Viņu sniegtos pakalpojumus audžuģimenē uzņemtajam bērnam finansē valsts.

"Kad bērns jau ir paaudzies, arī viņu pašu jau var iesaistīt novērtējuma procesā. Viņš var izteikt savas vēlmes – varbūt viņš jau pats apzinās, ko sevī vēlas koriģēt, mainīt, no kaut kā atbrīvoties. Kad bērna vajadzības tiek apzinātas, plāns atkal tiek papildināts un pārskatīts, kā viņa vēlmes iespējams realizēt. Iespējams, nepieciešams papildus stiprināt ģimenes resursus, varbūt jāpiesaista citi speciālisti. Katrs gadījums jāskata individuāli," stāsta Upe.

Kā norāda centra "Daugavpils" vadītāja, pilnīgi visām audžuģimenēm tiek nodrošināta iespēja apmeklēt atbalsta grupas, kur var aktualizēt sāpīgos jautājumus, dalīties pieredzē, saņemt atbalstu un iedvesmoties no citām audžuģimenēm.

Apmācībās tiek apskatītas dažādas tēmas, piemēram, tiek runāts par bulingu un kibermobingu, par seksuālās vardarbības signāliem, par bērnu agresiju un citām aktuālām problēmām.

"Atbalsta grupas ir paredzētas audžuģimeņu kopienas stiprināšanai. Atbalsta centriem ar visām ģimenēm turpinās aktīva sadarbība arī tad, kad bērns jau ir ienācis ģimenē. Protams, ir brīži, kad nepieciešamība pēc atbalsta nav tik izteikta, piemēram, kad bērns ilgstoši jau dzīvojis audžuģimenē un adaptējies, taču atbalsta centru un ģimeņu savstarpējā saskarsmes joprojām ir aktīva. Ģimene jebkurā brīdī var vērsties centrā pēc atbalsta, jo mūsu uzdevums ir palīdzēt. Atbalsta centri ir nevalstiskais sektors, līdz ar to arī mūsu pieeja ir neformālāka, brīvāka. Pie mums var arī vienkārši ienākt uz kafiju un aprunāties," saka centra "Liepāja" vadītāja.

Abu centru pārstāves saka – ģimenes, kas gatavas uzņemt bērnus un kļūt par audžuģimenēm, ir varoņi. Piemēram, centrs "Liepāja" sadarbojas ar 60 audžuģimenēm, kas ir uzņēmušas ap 130 bērnu.

"Mūsu sadarbība ar ģimenēm nav no ekspertu pozīcijas, bet kā ar vienlīdzīgiem sadarbības partneriem, kuri ir uzņēmušies bērniņu audzināšanu. Mēs kā atbalsta centrs cenšamies viņiem dot savu pienesumu, nodrošinot speciālistus un atbalsta grupas, konsultējot juridiskajos jautājumos un nodrošinot citus pakalpojumus, ko valsts šobrīd ir paredzējusi atbalsta grozā," saka Krēgere-Medne.

Māra Veldre ir audžumamma ar pieredzi – viņa kopā ar vīru savulaik kļuva par Latvijā pirmo audžuģimeni. Lai gan pašiem jau bija astoņi savi bērni, ģimene bija gatava pieņemt vēl kādu bērniņu. 2000. gadu sākumā paņēma aizbildnībā meitenīti no aprūpes iestādes. Viņa nu jau ir pieaugusi, bet kopš tā brīža Māra kopumā kļuvusi par audžumammu astoņiem bērniem. Šogad augustā viņa pieņēma pavisam mazu zīdainīti – meitenīti, kurai decembrī apritēs vien pieci mēneši. Māra sevi nu sauc par mammu 16 bērniem un saka – ģimene ir vislielākā svētība.

"Savulaik bija tāds raidījums "Mājas svētība", kurā dzirdēju interviju ar kādu ģimeni, kurā auga 15 bērni. Mums ar vīru tobrīd bija astoņi bērni – dzimuši ik pa trim gadiem. Kad piedzima mūsu jaunākā meitiņa, es ātri vien sapratu, ka vēlos vēl kādu izauklēt. Tā nu sāku interesēties un izzināt iespējas pieņemt savā ģimenē bērniņu. Vērsos pie Bērnu fonda prezidenta Andra Bērziņa, vēl arī citās iestādēs un beigās nonācu bāriņtiesā. Process bija diezgan ilgs, taču beigās savācāmies desmit ģimenes, kuras vēlējās kļūt par audžuģimenēm, un sākām apmeklēt apmācības," pieredzē dalās Māra.

Process bija pilnīgi jauns, grūts un nevienam iepriekš nezināms. No desmit ģimenēm Māra beigu beigās palika vienīgā. Par spīti grūtībām un sarežģītajai dokumentācijai, viņa bija apņēmības pilna kļūt par audžumammu. Un tā tas arī notika. "Es ļoti gribēju audzināt vēl kādu bērniņu. Tas bija mans mērķis, uz kuru gāju, un man arī izdevās to realizēt," piebilst sieviete.

Audžumamma ļoti augstu vērtē atbalsta centru sniegto palīdzību. "Centru atbalsts ir neatsverams. Ja mums rodas kādas problēmas vai jautājumi, droši varu zvanīt savam koordinatoram, un kopīgi tiks meklēts risinājums. Atbalsta centrā "Dūja" mums izveidojies tāds kā kodoliņš ar 67 vecākiem – tā ir kā atbalsta grupa, kurā dalāmies ar pieredzi, un ir situācijas, kad citu pieredze tiešām ļoti palīdz. Tāpat ir pieejamas dažādas apmācības, jo nekad nenāk par skādi apgūt kaut ko jaunu," saka Māra.

Sieviete uzsver – viņa nekad bērnus nav "šķirojusi". Gan pašas, gan pieņemtos vienmēr mīlējusi vienlīdzīgi. Lai gan ikdienā varbūt tik bieži neizdodas satikties ar visiem bērniem, joprojām tiek uzturēts kontakts, un reizi gadā kuplā saime cenšas tomēr sanākt kopā. Mārai ir prieks, ka viņa ir varējusi sniegt iespēju bērniem uzaugt ģimenē, un viņa saka – visi pieaugušie bērni ir atraduši darbu un strādā. Tas jau ir labs rādītājs, ka viņos ieaudzināta patstāvība. "Man nav tādu svešo bērnu. Ja bērns izaudzis manu acu priekšā – kā es viņu saukšu par svešu?" piebilst Māra.