Kas ir "Projekts 43"?

Katrīna Žukova-Zalāne
Nacionālo ziņu nodaļas redaktore
Pirms nepilniem četriem gadiem stājās spēkā jaunā novadu reforma, kas būtiski mainīja pašvaldību robežas un atstāja ietekmi uz iedzīvotāju ikdienu, ekonomisko aktivitāti un reģionu attīstības perspektīvām. Vai šīs vērienīgās pārmaiņas ļāva atrisināt ilgstoši aktuālās problēmas, vai tomēr radīja jaunus izaicinājumus? Portāls “Delfi” apjomīgā rakstu, viedokļu un video sērijā pēta, vai reforma ir nesusi solītos augļus, kas ir tās ieguvēji un kas – zaudētāji.
Latvijā pēc 2021. gada pašvaldību vēlēšanām ir 43 pašvaldības iepriekšējo 119 vietā.
Portāla “Delfi” žurnālisti un redaktori vairāku mēnešu garumā vāks datus, veiks intervijas un analizēs, kāda dzīve ir Latvijas novados pēc vērienīgās administratīvi teritoriālās reformas. Meklēsim atbildes, vai novadu reforma sekmējusi tai izvirzīto mērķu īstenošanu, tostarp uzlabojusi pašvaldību ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju, ļāvusi racionāli izmantot budžeta līdzekļus un sasniegt citus mērķus.
“1877. gadā Baltijā tika uzsāktas pilsētu pārvaldes reformas, bet 1878. gadā sāka ievēlēt pirmās pilsētu domes. Kopš tā laika Latvijas karte pārzīmēta vairākkārt, pašvaldību teritoriju robežas un nosaukumi mainījušies, līdz ar tiem arī valsts iekārtas un karogi. Šādām reformām – piespiedu un brīvprātīgām – mums ir plaša vēsture. Pēdējā administratīvi teritoriālā reforma Latvijā notika 2021. gadā. Tagad, neilgi pirms vietvaru vēlēšanām, kur politiskie kandidāti daudz runās par to, kas sanācis labi, bet kas izrādījies brāķis, “Delfi” redakcijai šķiet svarīgi piedāvāt lasītājiem tādu žurnālistiku, kas sniedz gan analīzi, gan viedokļu daudzveidību par to, ko šīs kārtējās izmaiņas mūsu valstij un iedzīvotājiem nozīmē,” stāsta portāla “Delfi” galvenais redaktors Filips Lastovskis.
Novadu reformas mērķis bija uzlabot reģionu pārvaldību, veicināt ekonomisko izaugsmi un efektīvāk izmantot resursus, paaugstinot iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Reformas autori norādīja, ka sadrumstalotā pašvaldību sistēma kavē infrastruktūras attīstību un vienlīdzīgas iespējas, tāpēc tika solīta finanšu ilgtspēja un labāka budžeta pārvaldība, apvienojot mazākas pašvaldības spēcīgākos centros.
Portāls “Delfi” dosies uz novadiem, lai intervētu iedzīvotājus un amatpersonas. Publikāciju sērijā “Projekts 43” tiks iekļauti arī ekspertu viedokļi un reformas rezultātu analīze. Plānots, ka žurnālistu raksti, ekspertu viedokļraksti un prognozes savstarpēji papildinās viens otru, analizējot dažādus novadu attīstības aspektus, tostarp veselības aprūpes pieejamību, skolu tīklu, mājokļu pieejamību un drošības jautājumus. Meklēsim atbildes arī uz to, vai reforma ir veicinājusi iedzīvotāju uzticēšanos Latvijas valstij vai, gluži pretēji, to mazinājusi, kā arī noskaidrosim, vai reforma ir noslēgusies, vai arī vēl gaidāmas jaunas pašvaldību apvienošanās vai šķelšanās.
Analītiskos rakstus un versijas papildinās “Delfi TV” diskusijas un intervijas.

Jau pirmajā “Projekts 43” analītiskajā rakstā analizējam, kā reforma ietekmēja novadu ekonomiku, resursu sadales efektivitāti un iedzīvotāju labklājību. Tuvākajās publikācijās izpētīsim, kā reforma ir ietekmējusi kultūras un vēstures mantojuma problēmas un kādas pārmaiņas tā devusi jaunajām ģimenēm – vai solījumi par labāku dzīves kvalitāti ir piepildījušies. Pirmajos viedokļrakstos eksperti vērtēs, cik lielā mērā pašvaldības iesaista iedzīvotājus lēmumu pieņemšanā, kāda ir sabiedriskā transporta pieejamība un vai piešķirtais finansējums ir uzlabojis ceļu kvalitāti uz novadu centriem.

Ceram, ka portāla “Delfi” auditorijai tas būs īpaši aktuāli pirms vasarā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām.