Pašvaldību atklātības smagā nasta
Inese Vaivare, Latvijas Platforma attīstības sadarbībai (LAPAS) direktore
Dažreiz man šķiet, ka Limbažu novadam vienkārši nav paveicies ar to, ka pirms septiņiem gadiem sāku šeit dzīvot. Visticamāk, visos novados gan ir diezgan līdzīgi, ja iedziļinās pamatīgāk.
Gan jau arī mūsu kaimiņu Cēsu novadu būtu, par ko kritizēt, kaut pagaidām man tas šķiet mūsu apvidū viens no labajiem piemēriem – izveidojot aplikāciju aktīvai saziņai ar iedzīvotājiem un organizējot iesaistošus procesus vēlēšanu aktivitātes paaugstināšanai, piemēram, organizējot vēlēšanu izspēli arī bērniem un jauniešiem. Gulbenes novads līdzdalības budžetu ieviesa jau 2020. gadā, pirms to vēl pieprasīja jaunais Pašvaldību likums, un šādu labu piemēru kopumā Latvijā noteikti ir vēl vairāk.
Par pašvaldību reformu var teikt – vienaldzīgo nebija. Tā tika gaidīta ar cerībām vai ar dusmām. Es piederu pie cerīgajiem, jo “jauna slota tīri slauka”. Redzēju to kā iespēju sakārtot iestagnējušos procesus, kas ir neizbēgami, ja vieni un tie paši cilvēki gadu desmitiem maina amatus, bet nemainās paši. Manā interešu lokā arvien ir bijusi tieši sabiedrības līdzdalība lēmumu pieņemšanā un pilsoniskais aktīvisms, jo uzskatu, ka mēs katrs arī atbildam par vietu, kurā dzīvojam.
Par pašvaldību reformu var teikt – vienaldzīgo nebija. Tā tika gaidīta ar cerībām vai ar dusmām. Es piederu pie cerīgajiem, jo “jauna slota tīri slauka”. Redzēju to kā iespēju sakārtot iestagnējušos procesus, kas ir neizbēgami, ja vieni un tie paši cilvēki gadu desmitiem maina amatus, bet nemainās paši. Manā interešu lokā arvien ir bijusi tieši sabiedrības līdzdalība lēmumu pieņemšanā un pilsoniskais aktīvisms, jo uzskatu, ka mēs katrs arī atbildam par vietu, kurā dzīvojam.
Sabiedrības iesaiste pašvaldību lēmumu pieņemšanā ir interesants temats, jo, no vienas puses, visi viens otru pazīst paaudzēs – var aiziet un sarunāt, kā te saka, no otras puses – kā tu iesi kritizēt savu kaimiņu, draugu vai klasesbiedru.
Veselīga kritika ir daļa no demokrātijas – tā virza uz efektivitāti, labākiem un piemērotākiem risinājumiem, lēmumiem iedzīvotāju interesēs – nevis tikai to, kas pagadās pie pareizā galda īstajā brīdī. Protams, mazām un pozitīvām iniciatīvām pašvaldībās arvien atrodas atbalsts – sporta spēlēm, kādam koncertam vai labiekārtošanas darbiņiem, mazie projektu konkursiņi ar pāris tūkstošu eiro ir iecienīts sabiedrisko iniciatīvu atbalsta veids.
Apvienojot novadus, maciņi nevalstisko organizāciju atbalstam, protams, kļuva biezāki tīri matemātiski. Mūsu novadā tas esot jau sešu ciparu skaitlis. Tiesa, šis skaitlis nesadevās rokās ar atklātību, kam un kādi līdzekļi tiek piešķirti. Kā man reiz teica, kad piedāvāju palīdzību sakārtot pēc noteiktiem un atklātiem kritērijiem novada nevalstisko organizāciju finansējumu: “Kā tad varēs iedot tiem, kam vajag?”
Jāatzīst gan, ka šajos konkursos, kā novērots, nav liela atbalsta tieši pilsoniskām iniciatīvām, kas saistītas ar reformām un attīstību, vairāk priekšroka tiek dota kultūras un sporta pasākumiem, labiekārtošanai vai sociālajam atbalstam. Atklātības trūkums nodrošina mierīgu sadzīvošanu novada biedrībām, jo kurš tad zina, kam piešķir simtus pāris ekskursijām gadā, kam tūkstošus vērienīgākām idejām, varbūt pat pašvaldības kultūras funkciju līdzfinansēšanai.
Sabiedrības zemais pieprasījums pēc atklātības vistiešākajā veidā ietekmē arī pašas domes pārvaldību. Pēc novadu reformas beidzot arī mūsu domes sēdēm bija pieejamas tiešraides, toties “līdzsvaram” vairs nav pieejami izskatāmo dokumentu projekti. Ir jābūt ļoti motivētam un ieinteresētam iedzīvotājam, lai izsekotu sēdēm, paspētu pieprasīt dokumentāciju un vēl sniegtu viedokli. Visticamāk, tiešraižu mērķis bija nevis paaugstināt domes darba caurskatāmību, bet samazināt darbinieku skaitu sēdēs, un darbiniekiem jau visi dokumenti iekšējās sistēmās ir pieejami.
Apvienojot novadus, maciņi nevalstisko organizāciju atbalstam, protams, kļuva biezāki tīri matemātiski. Mūsu novadā tas esot jau sešu ciparu skaitlis. Tiesa, šis skaitlis nesadevās rokās ar atklātību, kam un kādi līdzekļi tiek piešķirti. Kā man reiz teica, kad piedāvāju palīdzību sakārtot pēc noteiktiem un atklātiem kritērijiem novada nevalstisko organizāciju finansējumu: “Kā tad varēs iedot tiem, kam vajag?”
Jāatzīst gan, ka šajos konkursos, kā novērots, nav liela atbalsta tieši pilsoniskām iniciatīvām, kas saistītas ar reformām un attīstību, vairāk priekšroka tiek dota kultūras un sporta pasākumiem, labiekārtošanai vai sociālajam atbalstam. Atklātības trūkums nodrošina mierīgu sadzīvošanu novada biedrībām, jo kurš tad zina, kam piešķir simtus pāris ekskursijām gadā, kam tūkstošus vērienīgākām idejām, varbūt pat pašvaldības kultūras funkciju līdzfinansēšanai.
Sabiedrības zemais pieprasījums pēc atklātības vistiešākajā veidā ietekmē arī pašas domes pārvaldību. Pēc novadu reformas beidzot arī mūsu domes sēdēm bija pieejamas tiešraides, toties “līdzsvaram” vairs nav pieejami izskatāmo dokumentu projekti. Ir jābūt ļoti motivētam un ieinteresētam iedzīvotājam, lai izsekotu sēdēm, paspētu pieprasīt dokumentāciju un vēl sniegtu viedokli. Visticamāk, tiešraižu mērķis bija nevis paaugstināt domes darba caurskatāmību, bet samazināt darbinieku skaitu sēdēs, un darbiniekiem jau visi dokumenti iekšējās sistēmās ir pieejami.
-
No vienas puses, varam kritizēt iedzīvotāju pasivitāti, bet, no otras, kā iedzīvotāji var uzzināt par iesaistes iespējām konsultatīvajās padomēs, dokumentu apspriešanā, priekšlikumu izvirzīšanā, ja šī informācija netiek sniegta saprotami un pieejami.
Šaubos, vai bija daudz iedzīvotāju, kas spēja izsekot pēc novadu reformas ļoti būtiska dokumenta – pašvaldības nolikuma – virzībai. Pašvaldības nolikums nosaka ne tikai tās institucionālo sistēmu, funkcijas, bet arī iedzīvotāju tiesības un līdzdalības kārtību – kā pieņem un izskata iesniegumus, kā organizē sabiedriskās apspriedes un tamlīdzīgi.
Arī savā novadā biju teju vienīgais iedzīvotājs, kas sniedza savus priekšlikumus un piedalījās domes sēdē, kurā tie tika izskatīti. Pozitīvi, ka mani argumenti par plašākām iedzīvotāju padomju funkcijām tika ņemti vērā, tomēr atklātu pašu padomju izveidošanu šajā sasaukumā tā arī nepiedzīvoju. Formāli tās mūsu novadā it kā ir jau sen – vismaz pēc domes mājaslapā atrodamās informācijas, tikai redzami aktivizējās pirms vēlēšanām un reformas, paužot iedzīvotāju (?) viedokli. Kā tajās iekļūt un līdzdarboties, man nekad nav bijis skaidrs.
Iedzīvotāju padomes laikam ir lielākais jaunā Pašvaldību likuma karstais kartupelis sabiedrības iesaistes jomā pēc novadu reformas. Latvijā ir apstiprināti tikai kādas trešdaļas pašvaldību iedzīvotāju padomju nolikumi. 2024. gada nogalē man bija iespēja moderēt vienu darba grupu domnīcas “Providus” forumā “Iedzīvotāju padomes: kopienu balss un palīgs pašvaldību izaugsmei” un uzklausīt desmitiem iedzīvotāju padomju pārstāvju. Pieredzes ir tikpat raibas, cik pašvaldības un sabiedrība. Ir gan bailes no iespējamas politiskās konkurences, gan mēģinājumi ierobežot ietekmi un pieeju informācijai, gan arī pozitīvi piemēri, kad konstruktīvā sadarbībā tiek paveikts novadam būtiskais.
Vēl pirms vēlēšanām iesaku ieskatīties domes mājaslapas sadaļā “Sabiedrības līdzdalība”, kurai ir jābūt obligāti. 2020. gadā Latvijas Pilsoniskā alianse izpētīja 119 pašvaldību mājaslapas, un gandrīz pusei šādas sadaļas nebija. Tikai dažām tā bija pieejama pirmajā lapā, ļoti retos gadījumos tā ietvēra arī informāciju par konsultatīvajām padomēm, kas ir būtisks instruments sabiedrības iesaistei lēmumu pieņemšanā.
Arī es ieskatījos Limbažu novada pašvaldības mājaslapā, un jāsecina, ka aktīvas sabiedrības iesaistes entuziasms ir apsīcis jau drīz pēc vēlēšanām 2021. gadā – ar šo gadu rodamas pēdējās pašas domes iniciētās aptaujas, bet sadaļu “Informācijas pieprasīšana” un “Problēmu risināšana” solītais saturs ir sagatavošanā no šī paša gada.
No vienas puses, varam kritizēt iedzīvotāju pasivitāti, bet, no otras, kā iedzīvotāji var uzzināt par iesaistes iespējām konsultatīvajās padomēs, dokumentu apspriešanā, priekšlikumu izvirzīšanā, ja šī informācija netiek sniegta saprotami un pieejami. Sanāksmju, kas notiek darba laikā, lēmumiem nav ietekmes un atgriezeniskās saites; aptaujas, kuru rezultāti netiek ņemti vērā, jo iedzīvotāji “nesaprot, kā vajag”, – tas viss demotivē līdzdarboties pat tos, kam būtu lielāka vēlme iesaistīties savas pašvaldības dzīves uzlabošanā.
Protams, ir tēmas, kur iedzīvotāji iesaistās vairāk, piemēram, Limbažu novadā pēc reformas plaši tika apspriestas idejas par novada ģerboni, par aktualitāti kļuva vēja elektrostaciju parka izveide un izglītības iestāžu reforma, kurai tika organizētas arī sabiedriskās apspriedes. Jāatzīst, ka biju patīkami pārsteigta par to organizēšanu vakarā, iedzīvotājiem pieejamā laikā, kā arī datu un faktu prezentēšanu diskusiju pamatotībai. Nepalika gan sajūta, ka tā ir arī politizēta performance, kas droši vien pēc reformas ir klātesoša ne vienā vien novadā, kur pie viena galda bija spiesti sēsties dažādi politiskie spēki.
Ironiski, ka šādās politiskās spēlēs sabiedrības līdzdalība var izrādīties pat vērtīga. Tā mūsu novadā tika gari un plaši apspriesta kultūras stratēģija. Ne jau tāpēc, ka mēs būtu nozīmīga kultūras citadele, bet tāpēc, ka ir atrasta ērta bumbiņa starp neformālajiem līderiem, opozīciju, pozīciju un vēl citiem, kuriem kāre iesaistīties bezgalīgā viedokļu “futbolā”.
Arī savā novadā biju teju vienīgais iedzīvotājs, kas sniedza savus priekšlikumus un piedalījās domes sēdē, kurā tie tika izskatīti. Pozitīvi, ka mani argumenti par plašākām iedzīvotāju padomju funkcijām tika ņemti vērā, tomēr atklātu pašu padomju izveidošanu šajā sasaukumā tā arī nepiedzīvoju. Formāli tās mūsu novadā it kā ir jau sen – vismaz pēc domes mājaslapā atrodamās informācijas, tikai redzami aktivizējās pirms vēlēšanām un reformas, paužot iedzīvotāju (?) viedokli. Kā tajās iekļūt un līdzdarboties, man nekad nav bijis skaidrs.
Iedzīvotāju padomes laikam ir lielākais jaunā Pašvaldību likuma karstais kartupelis sabiedrības iesaistes jomā pēc novadu reformas. Latvijā ir apstiprināti tikai kādas trešdaļas pašvaldību iedzīvotāju padomju nolikumi. 2024. gada nogalē man bija iespēja moderēt vienu darba grupu domnīcas “Providus” forumā “Iedzīvotāju padomes: kopienu balss un palīgs pašvaldību izaugsmei” un uzklausīt desmitiem iedzīvotāju padomju pārstāvju. Pieredzes ir tikpat raibas, cik pašvaldības un sabiedrība. Ir gan bailes no iespējamas politiskās konkurences, gan mēģinājumi ierobežot ietekmi un pieeju informācijai, gan arī pozitīvi piemēri, kad konstruktīvā sadarbībā tiek paveikts novadam būtiskais.
Vēl pirms vēlēšanām iesaku ieskatīties domes mājaslapas sadaļā “Sabiedrības līdzdalība”, kurai ir jābūt obligāti. 2020. gadā Latvijas Pilsoniskā alianse izpētīja 119 pašvaldību mājaslapas, un gandrīz pusei šādas sadaļas nebija. Tikai dažām tā bija pieejama pirmajā lapā, ļoti retos gadījumos tā ietvēra arī informāciju par konsultatīvajām padomēm, kas ir būtisks instruments sabiedrības iesaistei lēmumu pieņemšanā.
Arī es ieskatījos Limbažu novada pašvaldības mājaslapā, un jāsecina, ka aktīvas sabiedrības iesaistes entuziasms ir apsīcis jau drīz pēc vēlēšanām 2021. gadā – ar šo gadu rodamas pēdējās pašas domes iniciētās aptaujas, bet sadaļu “Informācijas pieprasīšana” un “Problēmu risināšana” solītais saturs ir sagatavošanā no šī paša gada.
No vienas puses, varam kritizēt iedzīvotāju pasivitāti, bet, no otras, kā iedzīvotāji var uzzināt par iesaistes iespējām konsultatīvajās padomēs, dokumentu apspriešanā, priekšlikumu izvirzīšanā, ja šī informācija netiek sniegta saprotami un pieejami. Sanāksmju, kas notiek darba laikā, lēmumiem nav ietekmes un atgriezeniskās saites; aptaujas, kuru rezultāti netiek ņemti vērā, jo iedzīvotāji “nesaprot, kā vajag”, – tas viss demotivē līdzdarboties pat tos, kam būtu lielāka vēlme iesaistīties savas pašvaldības dzīves uzlabošanā.
Protams, ir tēmas, kur iedzīvotāji iesaistās vairāk, piemēram, Limbažu novadā pēc reformas plaši tika apspriestas idejas par novada ģerboni, par aktualitāti kļuva vēja elektrostaciju parka izveide un izglītības iestāžu reforma, kurai tika organizētas arī sabiedriskās apspriedes. Jāatzīst, ka biju patīkami pārsteigta par to organizēšanu vakarā, iedzīvotājiem pieejamā laikā, kā arī datu un faktu prezentēšanu diskusiju pamatotībai. Nepalika gan sajūta, ka tā ir arī politizēta performance, kas droši vien pēc reformas ir klātesoša ne vienā vien novadā, kur pie viena galda bija spiesti sēsties dažādi politiskie spēki.
Ironiski, ka šādās politiskās spēlēs sabiedrības līdzdalība var izrādīties pat vērtīga. Tā mūsu novadā tika gari un plaši apspriesta kultūras stratēģija. Ne jau tāpēc, ka mēs būtu nozīmīga kultūras citadele, bet tāpēc, ka ir atrasta ērta bumbiņa starp neformālajiem līderiem, opozīciju, pozīciju un vēl citiem, kuriem kāre iesaistīties bezgalīgā viedokļu “futbolā”.
Būtībā spriedze un neapmierinātība var sekmēt sabiedrības līdzdalību tieši pozitīvi, ja vien jaunais domes vadītājs nav mērķtiecīgi piestrādājis pie iesaistes iespēju mazināšanas vai pat vērsies ar represijām pret citādi domājošiem, kā zinām no spilgtiem piemēriem Latvijā.
Pieļauju, ka pirmajos gados pēc reformas daudz tvaika tika nolaists iekšējās intrigās, varas pārdalē un lietu pārkārtošanā. Protams, būtu bijis izcili, ja kopīga novada attīstīšanā jau no pirmās dienas lielu lomu uzņemtos paši iedzīvotāji – tiktu organizēti iedzīvotāju forumi, sanāksmes un aptaujas.
Tomēr nu jau vairs nav attaisnojuma ne iedzīvotāju padomju nekustināšanai, ne līdzdalības budžetu vājai ieviešanai un paslēpēm aiz formāliem darbiem reformas dēļ.
Katrai sevi cienošai pašvaldības partijai šajās vēlēšanās ir jābūt skaidram redzējumam par iedzīvotāju iesaisti lēmumu pieņemšanā, jo tie laiki, kad cilvēki nezināja un negribēja zināt, kā tiek pārvaldīti viņu nodokļos samaksātie līdzekļi, ir garām. Kaut pašvaldību darbinieki mēdz pat neslēpt, ka iedzīvotāju iesaiste ir slogs, tieši politiķi var uzņemties atbildību par atklātību lēmumos un pašvaldību pieejamību iedzīvotājiem.
Tomēr nu jau vairs nav attaisnojuma ne iedzīvotāju padomju nekustināšanai, ne līdzdalības budžetu vājai ieviešanai un paslēpēm aiz formāliem darbiem reformas dēļ.
Katrai sevi cienošai pašvaldības partijai šajās vēlēšanās ir jābūt skaidram redzējumam par iedzīvotāju iesaisti lēmumu pieņemšanā, jo tie laiki, kad cilvēki nezināja un negribēja zināt, kā tiek pārvaldīti viņu nodokļos samaksātie līdzekļi, ir garām. Kaut pašvaldību darbinieki mēdz pat neslēpt, ka iedzīvotāju iesaiste ir slogs, tieši politiķi var uzņemties atbildību par atklātību lēmumos un pašvaldību pieejamību iedzīvotājiem.
