Šī gada februārī Baltijas valstu energosistēma atvienosies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas jeb BRELL un pievienosies kontinentālās Eiropas energosistēmai. Šis ir vērienīgs energoneatkarības un reģiona drošības projekts, cieši sadarbojoties visām trim Baltijas valstīm. Kad tieši un kā šī atvienošanās un pievienošanās jeb sinhronizācija notiks? Un kā sinhronizācija skars iedzīvotājus?
Sinhronizācijas laika līnija un soļi:
2025. gada 7. februāris – BRELL līgums par Baltijas energosistēmu darbu Krievijas kontrolētajā IPS/UPS tīklā zaudē spēku.
2025. gada 8. februāris – Baltijas operatori atslēdz Igaunijas, Latvijas un Lietuvas energosistēmas no IPS/UPS tīkla. Sākas Baltijas energosistēmas izolēta darba tests, kura laikā Baltijas energosistēma īslaicīgi darbosies "salas" režīmā kā atsevišķa sinhrona energosistēma bez sinhrona savienojuma ar citu energosistēmu.
2025. gada 9. februāris – Baltijas valstu energosistēma sinhroni pieslēdzas kontinentālās Eiropas energosistēmai.
AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis sinhronizāciju tehniski salīdzina ar pavisam vienkāršu darbību – kamēr no rīta pamodīsimies, iedzersim kafiju, būsim jau atslēgušies no BRELL tīkla. "8. februāra rītā Lietuva vispirms atslēgs savienojumus ar Kēnigsbergu (Kaļiņingradu), tad ar Baltkrieviju, pēc tam Latvija atslēdz vienīgo starpsavienojumu ar Krieviju, un noslēdzošie ir starpsavienojumi ar Igauniju un Krieviju," tā Rolands Irklis diskusijā par sinhronizāciju.
Divu dienu laikā AST un Lietuvas un Igaunijas pārvades sistēmas operatori veiks testus, lai pārliecinātos, kā Baltija spēj strādāt "salas" režīmā. Patēriņa vajadzībām Igaunija, Latvija un Lietuva elektroapgādes vajadzības segs ar vietējo ģenerāciju, kā arī plānots, ka pieejami būs arī "NordBalt" savienojums ar Zviedriju un "Estlink1" savienojums ar Somiju. Šādi testi ir nepieciešami, jo nākotnē var būt situācijas, kad Eiropu un Baltiju savienojošais starpsavienojums "LitPol link" ir remontā vai avārijas atslēgumā, skaidro AST valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis. Tests nebūs eksperiments, lai testētu pārvades sistēmu maksimālās spējas.
Tests nozīmē to, ka mēs kontrolētā vidē, kontrolētā režīmā, šajā gadījumā pārbaudīsim sistēmas darbību dažādos apstākļos. Samazināsim ģenerācijas jaudu, kas tiks aizstāta ar citu jaudu, tādā veidā stabilizējot frekvenci. Novirzes no frekvences ir plānotas diapozonā, kas ir ļoti drošs un tāds, ko patērētāji nekādā veidā neizjutīs.
Iedzīvotājiem nav iemesla satraukumam, jo frekvence pašreizējā IPS/UPS tīklā un kontinentālajā Eiropas tīklā ir 50 Hz. Atslēdzoties no viena un uzsākot sinhroni darboties citā tīklā, patērētāju ikdienā nekas nemainīsies. Pat ja kādā no posmiem AST speciālisti konstatēs kļūdu, sistēma pavisam īsā mirklī pārslēgsies, un elektroapgādes pārrāvumu iedzīvotāji nepiedzīvos. AST speciālisti sinhronizāciju īstenos kontrolēti, lai būtu gatavi jebkuram scenārijam.
9. februārī, kad būs noslēgušies salas režīma testi, notiks pieslēgšanās Eiropas energoresursu tīklam. "LitPol link" tiks pārslēgts no līdzstrāvas uz maiņstrāvas režīmu. Visā Baltijā pārvades sistēmas operatori nepārtraukti uzrauga energosistēmas, lai skrupulozi pārraudzītu katru sinhronizācijas soli un posmu. Ja radīsies nepieciešamība, Baltijas energosistēma ir pilnībā gatava veikt ārkārtas sinhronizāciju.
Latvijai jūras savienojumu, ap kuriem varētu notikt trešo pušu izraisīti incidenti, nav. Taču tas AST liek pievērst pastiprinātu uzmanību sauszemes infrastruktūrai. Tuvojoties sinhronizācijai, AST ir paaugstināta gatavība pašu resursos (tehniskais personāls, gatavi ir arī apsardzes dienesti un ir piesaistīti resursi no iekšlietu struktūrām un bruņoto spēku struktūrām, lai, tuvojoties 8. un 9. februārim, infrastruktūra būtu maksimāli pasargāta. AST uzmanību pievērš arī kiberuzbrukumiem, tāpēc uzņēmuma kiberdrošības speciālisti strādā pastiprinātā režīmā, īpašu uzmanību pievēršot nedēļas nogalei, kad notiks atslēgšanās un sinhronizēšanās.
Kā sinhronizācija skars iedzīvotājus?
Lai gan patērētāji sinhronizācijas pārslēgumus var pat nepamanīt, speciālisti aicina ikvienu būt gataviem un labi informētiem. Pateicoties sinhronizācijai, Latvijas un Baltijas energodrošums palielināsies, jo mūsu energoapgāde vairs nebūs saistīta ar Krievijas un Baltkrievijas elektrotīklu. Tajā pašā laikā, elektroapgādes traucējumus pilnībā izslēgt nevar – tie var gadīties gan sinhronizācijas laikā, gan ārējo faktoru ietekmē, piemēram, dabas stihiju. AST ir pilnībā gatavi novērst potenciālos traucējumus maksimāli īsā laikā.
Šo divu dienu laikā, kad notiks tests un pārslēgšanās, klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis iesaka iedzīvotājiem rīkoties tā, kā jebkuras spēcīgas vētras gadījumā – uzlādēt viedtālruņus un citas svarīgās ierīces, kurām tas nepieciešams, bet atslēgt no kontaktligzdām elektroierīces, kuras netiek izmantotas. Ministrs arī aicina kritiski izvērtēt pārsūtītu informāciju sociālajos tīklos un saziņas lietotnēs un uzticēties tikai oficiāli paustajam medijos, kā arī informācijai Klimata un enerģētikas ministrijas un "Augstsprieguma tīkla" mājaslapās, lai neradītu lieku dezinformāciju.
Politologs, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs Andis Kudors savukārt aicina iedzīvotājus dažādu aizdomu gadījumos, redzot aizdomīgas darbības pie elektroapgādei svarīgas infrastruktūras, nebīties no pašiniciatīvas un ziņot policijai vai citām atbildīgajām institūcijām. Iedzīvotāji ir daļa no pilsoniskās sabiedrības, un arī provokācijas, kas var skart sinhronizācijas procesu, šādi var pamanīt.
Projekts tiek īstenots ar nozīmīgu Eiropas Savienības atbalstu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!