Šogad noslēdzas pēdējās desmitgadēs vērienīgākais energoneatkarības projekts – Baltijas valstu energosistēmas pievienojas kontinentālās Eiropas energosistēmai. Projekta īstenošanā Eiropas Savienība (ES) sniegusi finansiālu palīdzību, savukārt AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) investēja Latvijas energoinfrastruktūras pastiprināšanā. Kā sinhronizācija ietekmēs elektroenerģijas cenas un patērētāju rēķinus turpmāk?
Baltijā un Polijā kopumā ieguldījumi sasniedz aptuveni 2 miljardus eiro. Latvijā kopējās projekta investīcijas ir 483 miljoni eiro, ieskaitot pārvades līniju izbūvi un atjaunošanu. Sinhronizācijas projektam pievienojas arī jaunu infrastruktūru izbūve – Kurzemes loka un Latvijas–Igaunijas 3. starpsavienojuma – svarīgas jaudas, kas savieno Baltiju, skaidro AST valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis. ES līdzfinansējums projektam ir ievērojams – 321 miljons eiro, 19% no projekta izmaksām nosedz pārslodzes maksas ieņēmumi, bet AST finansējums ir nedaudz vairāk par 14%.
2025. gadā sinhronizācijas projekts uz elektroenerģijas tarifiem ietekmi neatstās, jo kopējās AST izmaksas regulatīvajā periodā par 2025. gadu jau ir ietvertas tarifā – Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) tās apstiprinājusi jau 2023. gada 22. maijā. Tarifa aprēķinā ietvertas līdz šim īstenoto infrastruktūras projektu izmaksas. Tāpēc mājsaimniecības rēķinos izmaiņas šogad vēl nepieredzēs.
Labā ziņa ir tā, ka absolūti lielākā daļa no šīm investīcijām finansēta par ES fondu līdzekļiem.
Energotarifu izmaiņas ietekmē šādi faktori: sinhronizācijas investīciju projekti (kapitāla izmaksas), darbības izmaksas (zuduma apmēra pieaugums, balansēšanas un inerces iekārtu uzturēšana), darbības izmaksas, kā arī vienreizējas izmaksas, kas saistītas ar izolētas darbības testu.
Investīciju ietekme uz 2026. gada rēķiniem varētu būt 1% apmērā uz pārvades tarifu. Konvertējot to tālāk sadales tarifā, ietekme uz to ir aptuveni 0,25%. Savukārt līdz gala rēķinam, kuru saņem mājsaimniecības, sadārdzinājums būs 0,1–0,15%. "Principā nemanāma vērtība, zinot, kā mainās citas komponentes elektrības rēķinā," paskaidro AST valdes priekšsēdētājs. Privātajiem patērētājiem līdz ar to izmaksas būtiski nepieaugs.
Sinhronizācija pati par sevi elektroenerģijas cenas gandrīz neietekmē, jo galvenie cenu ietekmējošie faktori Baltijas valstīs ir vietējā ražošana, kurināmā resursu cenas, laikapstākļi un tīkla infrastruktūras pieejamība. Šie ietekmējošie faktori ir nemainīgi visu gadu. Jāuzsver, ka Baltijas elektroenerģijas tirgus ir adaptējies un pilnībā iztiek bez elektroenerģijas importa no Krievijas. Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvija ir pilnībā pārtraukusi elektroenerģijas importu un eksportu no Krievijas un Baltkrievijas, un sinhronizācija ar kontinentālo Eiropu ir pēdējais solis, lai panāktu valsts neatkarību elektroapgādes jomā.
Tāpat Baltijas valstīs veiktie aprēķini liecina, ka sinhronizācijas projekts neatstāj būtisku ietekmi uz elektroenerģijas pakalpojuma kopējām izmaksām. Jāuzver – lai nodrošinātu Baltijas elektroenerģijas sistēmas stabilu darbību, būtiskas ir balansēšanas rezerves.
Tās Baltijas pārvades sistēmas operatori no tirgus dalībniekiem kopīgi iegādāsies jaunajā Baltijas balansēšanas jaudu tirgū. Šis jaunais tirgus nodrošinās sistēmas balansēšanai un frekvenču kontrolei nepieciešamo jaudas rezervi pēc Baltijas valstu energosistēmu atvienošanās no Krievijas kontrolētās IPS/UPS sistēmas un sinhronizācijas ar Eiropu. Stabilam energosistēmas darbam Baltijai nepieciešamo balansēšanas rezervju izmaksu ietekme uz gala rēķiniem Latvijā, līdzīgi kā Igaunijā un Lietuvā, prognozēta mazāka par 5%.
Lai mazinātu sinhronizācijas izmaksu ietekmi uz elektroenerģijas lietotājiem, visu trīs Baltijas valstu operatori ieguldījuši milzīgu darbu. Pateicoties infrastruktūras stiprināšanai, sinhronizācijas iekārtu un elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu iegādei un uzstādīšanai, būtiskas ietekmes uz kopējām izmaksām nebūs. ES direktīvas pieļāvušas īpašu izņēmumu, ļaujot Baltijas valstīm pašām uzturēt savas baterijas, kuras ekspluatēt uzsāks no oktobra.
"Mūsu ekspektācijas ir, ka baterijas pirmos gadus samazinās izmaksas gala lietotājiem aptuveni par 20 miljoniem eiro. Līdz ar to pirmos gadus ES mums ļaus ieskrieties, ekspluatēt pašiem savas baterijas. Pilnās izmaksas parādīsies faktiski pēc trim gadiem, tad, kad baterijas vajadzēs pārtraukt pašiem ekspluatēt un atdot pilnībā tirgum," norāda Rolands Irklis. Šajā laikā energoresursu tirgus attīstīsies, tirgus "nobriedīs", bet izmaksām kopumā ar laiku jākļūst zemākām, nekā tās bija sākotnēji.
Pievienojoties kontinentālās Eiropas energosistēmai, Baltija spēs patstāvīgi pārvaldīt elektroenerģijas sistēmu. Tas nodrošinās balansu starp ražošanu un patēriņu, ļaujot pārvaldīt nepieciešamās drošuma rezerves. Tāpat Baltijas valstis katra pati varēs regulēt elektroenerģijas plūsmas un frekvenci, neiesaistot valstis, kas atrodas ārpus ES.
Elektroapgāde ir kļuvusi drošāka, kā arī neatkarīgāka. Latvijas elektrības ražotājiem un tirgotājiem turpmāk iespējams tirgot elektroenerģiju visā kontinentālajā Eiropas zonā, kļūstot par daļu no ES tirgus, kas nodrošinās cenas izlīdzināšanos. Eiropas operatoru pētījumos prognozēts, ka tuvākajā desmitgadē elektroenerģijas cena Ziemeļvalstīs kļūs zemāka. Tāpēc sinhronizācija Latvijas patērētājiem nozīmē vērā ņemamus ieguvumus.
Projekts tiek īstenots ar nozīmīgu Eiropas Savienības atbalstu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!