Latvija turpmāk Eiropas elektrotīklā – kas mainīsies un ko iegūsim ilgtermiņā

Kad 2022. gada februārī Krievija uzsāka karu ar Ukrainu, Latvijai kļuva vēl nozīmīgāk nostiprināt savu ekonomisko un enerģētisko neatkarību no Krievijas un arī Baltkrievijas. Pievienošanās kontinentālās Eiropas energosistēmai, pirmkārt, nozīmē lielāku enerģētisko drošību. Baltijas atrašanās Krievijas un Baltkrievijas energosistēmā jeb BRELL bija nedroša, jo Igaunija, Latvija un Lietuva līdz šim bija atkarīgas no Krievijas operatora rīcības un lēmumiem.

Pēdējo 15 gadu laikā, strādājot pie sinhronizācijas projekta, Latvijā un visā Baltijā ievērojami uzlabota energotīklu infrastruktūra, kas daudzviet pilnībā pārbūvēta. Baltijas valstīm sadarbojoties ar tuvāko kaimiņu Poliju, parakstīta un Eiropas komisijā iesniegta vēstule par apņemšanos ciešu sadarbību veidot arī turpmāk. Tas paredz arī centienus piesaistīt Eiropas Savienības līdzfinansējumu, lai arī turpmāk nodrošinātu un paaugstinātu infrastruktūras drošību, apliecināja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis diskusijā par sinhronizāciju.

"Atslēdzoties un sinhronizējoties ar kontinentālo Eiropu, mēs no vienas lielas sistēmas esam pieslēgušies otrai. No nedraudzīgas valsts sistēmas pārslēdzāmies uz kopīgu un vienotu Eiropas sistēmu, kur varam droši rēķināties un paļauties uz saviem partneriem," skaidro AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Līdz ar sinhronizāciju Baltijā, t.sk. arī Latvijā, izveidots jauns balansēšanas jaudu tirgus. Tirgū var piedalīties neierobežots loks dalībnieku – tai skaitā visi tie, kas spēj ģenerēt elektroenerģiju, kuriem ir uzstādītas bateriju sistēmas. Paredzams, ka nākotnē attīstīsies arī dažādi tehnoloģiskie risinājumi, piemēram, pieprasījuma elastība. Patēriņa puse spēs reaģēt un piedāvāt elastību tirgum jeb veikt balansēšanu – piedāvāt pacelt patēriņu vai samazināt patēriņu, pacelt ražošanu vai samazināt ražošanu brīžos, kad tas ir nepieciešams. "Tās ir labas iespējas Latvijas uzņēmumiem, kuri jau šobrīd ir enerģētikas tirgū, un nākotnē arī tiem, kas vēlas tajā tikai startēt," skaidro Rolands Irklis.

Līdz 2022. gadam, esot BRELL sastāvā, Baltijas valstis maksāja Krievijas operatoram par balansēšanas pakalpojumu, pēc tam šīs elektroenerģijas tehniskās plūsmas uzturot neitrālā bilancē. Pievienojoties kontinentālajai Eiropai, mums pašiem ir vairāk jānodrošina balansa jaudas. Līdz šī gada 1. jūlijam balansēšanas tirgus izmaksas sedz AST, taču vēlāk tās būs jāsedz tirgus dalībniekiem. Bažām gan nav pamata, jo tā rezultātā ietekme uz gala rēķiniem var būt vien dažu procentu apmērā. Samazinājumu sekmēs arī AST lieljaudas bateriju uzstādīšana šī gada nogalē.

Baltijas valstu pārvades sistēmas operatoru sekmīgas sadarbības rezultātā, ir izveidots kopīgs balansēšanas jaudas tirgus. Ieviestais balansēšanas jaudas tirgus ir arī ekonomiski izdevīgāk Baltijas valstīm, jo Latvija, Igaunija un Lietuva turpmāk kopīgi dalīs izmaksas, kas saistītas ar rezerves jaudu uzturēšanu.

Savukārt resursu pieejamību un konkurences veicināšanu nodrošina Baltijas valstu operatoru pievienošanās Eiropas balansēšanas enerģijas apmaiņas platformām MARI un PICASSO. Raugoties uz ekonomiskajiem ieguvumiem, Latvijai sinhronizācija un būšana Eiropas enerģētikas tirgū ir lieliska iespēja attīstīt ģenerējošās jaudas.

Jebkuras izmaiņas, kas notiks elektroenerģijas tirgū, nebūs tikai vienā valstī, bet gan visā Baltijā kopā. Baltijas valstis ir vienojušās, ka šādos gadījumos kopīgi vērsīsies pie Eiropas Komisijas un risinās cenu kāpumu. "Tad ir arī vieglāk risinājumus atrast Eiropā – tev ir sabiedrotie, ar kuriem ej kopā," teic Kaspars Melnis. Svarīgi, ka cenas kopumā ietekmē virkne faktoru – pieprasījums apjoms, pieejamās ražošanas jaudas, arī gāzes cenas un laikapstākļi, tāpēc Baltijas valstu mērķis ir turpināt audzēt elektroenerģijas ražošanas jaudas.

Projekts tiek īstenots ar nozīmīgu Eiropas Savienības atbalstu.