Bondars: baņķiera pienākums ir pazīt dzīvi, cilvēkus un procesus

– "Latvijas Krājbanka" ir banka ar ļoti lielām iespējām. Tai ir milzīgs potenciāls, sākot ar cilvēkiem, kas te strādā, beidzot ar struktūru, kuras pilnvērtīga izmantošana ir bankas interesēs. "Krājbankas" potenciāls ir tās darbinieki. Gan tie, kas ir bankai palikuši uzticīgi garus gadus un pieredzējuši dažādus laikus, gan arī tie, kas "Krājbanku" izvēlas par savu darbavietu tagad. Esmu centies šos cilvēkus satikt viņu darba vietās un centīšos to darīt arī turpmāk, jo tieši bez viņiem nekas nenotiek un nevar notikt.

Otrs mūsu liels potenciāls ir tāds, ka esam viena no lielākajām tīkla komercbankām Latvijā un līdz nākamā gada beigām plānojam dubultot filiāļu tīklu. Lai gan pasaulē attīstās elektroniskie norēķinu kanāli, ir redzams tas, ka klientiem kādu laiku vēl būs nepieciešams "savs cilvēks" bankā, ar ko aprunāties, pakonsultēties, no kura uzzināt jaunumus. Mēs esam universāla tīkla komercbanka. Tas nozīmē, ka mums ir ļoti dažādi pakalpojumi un dažādi klienti gan Rīgā, gan ārpus tās. Šiem cilvēkiem ir atšķirīgas vajadzības un iespējas, tāpēc bankai jāspēj to respektēt. Klientus nešķirojam pēc ienākumiem. Esam priecīgi redzēt jebkuru, kam vajadzīgs bankas pakalpojums.

Tajā pašā laikā, kopš esam kļuvuši par "Konversbankas" grupas locekli, saviem klientiem spējam izsniegt lielus kredītus. "Krājbankas" devīze ir: "Tava tuvākā banka". Tieši tāda ir arī bankas politika un tādai jābūt tās darbībai ikdienā. Tāpēc par savu mērķi esam izvirzījuši darbu sakārtot tā, lai būtu ērti gan privātpersonām, gan arī juridiskajiem klientiem.

Treškārt – bankai ir sava vēsture. Tā ir visvecākā banka Latvijā. Pirms 15 gadiem "Krājbanka" bija banka, kurai praktiski piederēja viss tirgus, citu banku vienkārši nebija. Taču katru gadu bankas tirgus daļa arvien samazinājās. Un tas nenotika tāpēc, ka mums būtu sliktāki produkti vai sliktāki darbinieki. Tāda situācija izveidojās tāpēc, ka bankas akcionāram – valstij – bija cits uzstādījums nekā pārējiem tirgus dalībniekiem. Valsts vienmēr rūpējas par izdevumu daļu. Par ko parasti uztraucaties, ja strādājat valsts iestādē? Par to, kā juridiski pareizi noformēt tos izdevumus, ko atvēlējuši nodokļu maksātāji. Tas ir normāli, tā notiek visā pasaulē. Taču biznesā jāstrādā citādi – jādomā, kā līdzekļus izmantot tā, lai veidotos ieņēmumi. Un tā ir principiāla atšķirība. Turklāt – ja salīdzināsim, kāda finanšu industrija bija 1991.gadā un kāda tā ir šodien, atšķirība ir milzīga. Vēl pirms septiņiem gadiem Latvijas banku sektoru ne tuvu nevarēja saukt par globālu. Šodien tas tāds ir: bankas kapitāls var atrasties vienā vietā, sadarbības partnerus vadītāji meklē citā, naudu investē vēl citā vietā. Ir mainījusies gan industrija, gan spēles dalībnieki. Latvijas bankas ir spējīgas līdzdarboties un konkurēt. No tehnoloģiju attīstības viedokļa Latvija dažos parametros ir priekšā daudzām lielajām valstīm. Piemēram, lielākā daļa Latvijas komercbanku izdod bankas kartes ar čipu, kas padara norēķinus drošākus. Latvijā viedkartes vairs nav nekāds retums, kamēr daudzās lielvalstīs tās vēl joprojām ir ieviešanas stadijā.

Kamēr akcionārs bija valsts, bankai bija jācīnās par to, kā palielināt kapitālu. To izdarīt bija grūti – mainījās vadība, padomes locekļi un pilnvarnieki. Šis process banku padarīja mazāk konkurētspējīgu attiecībā pret citiem tirgus dalībniekiem. Katram spēlētājam bija konkrēts uzstādījums. Kāds uzdevums tajā laikā bija "Krājbankai", grūti atbildēt. Pēc tam bankai mainījās akcionāru struktūra – par īpašniekiem kļuva valsts un privātie. Taču arī tad nenonāca pie vienota viedokļa, kā bankai attīstīties. Tādēļ likumsakarīgi izveidojās situācija, ka "Krājbanku" iegādājās viena no lielākajām Lietuvas bankām – "Snoras" banka. Tagad mēs esam "Konversbankas" grupas banka un bankas attīstība ir ļoti skaidri noteikta.

"Krājbankai" drīzumā gaidāmi jurģi – mūsu jaunajai bankas ēkai nu jau saredzams būvdarbu gals. Protams, mums priekšā ir sarežģītais pārvākšanās process, taču pēc tam – daudz ērtāks darbs.

– Pavasarī "Krājbanka" aizsāka minibanku uzstādīšanu Latvijā...

– Tieši tā, un turpināsim šo procesu. Piemēram, Lietuvā jau vairākus gadus darbojas vairāk nekā divi simti "Snoras" minibanku. Lietuvas iedzīvotāji ir ļoti apmierināti, jo tās ir atvērtas arī vietās, kurās bankas filiāles nav iespējams uzbūvēt – blakus sabiedriskā transporta pieturām, tirgos un citās vietās, kur apgrozās daudz cilvēku. Arī mēs ievērosim šādu principu. Esam atvēruši pirmās minibankas Rīgas un Liepājas tirgū, kā arī vairākās mazpilsētās.

Tajās nav plašu telpu un strādā viens darbinieks, toties visu diennakti droši var izņemt skaidru naudu bankomātā. Patiesībā klienti minibankās var izdarīt gandrīz visu to pašu, ko "Krājbankas" klientu apkalpošanas centros.

– Neesat plānojuši minibanku darbību saistīt ar kādu citu struktūru, piemēram, pastu, tādējādi piedāvājot plašāku pakalpojumu klāstu?

– Mēs esam atvērti sadarbībai un jau šobrīd strādājam ar citiem partneriem. Piemēram, piedāvājam "Grawe" dzīvības apdrošināšanu, kas ir viena no lielākajām Eiropas apdrošināšanas kompānijām. Vēl viens sadarbības partneris ir "Western Union", kas piedāvā ātrus starpvalstu naudas pārskaitījumus. Tāpat mūsu filiālēs un minibankās klientiem ir iespēja nopirkt arī citu apdrošinātāju sniegtos pakalpojumus – "Baltas" un "Baltijas apdrošināšanas nama".

– Vai savus klientus iepriecināsiet ar jauniem bankas pakalpojumiem?

– Klientiem ar lielākiem ienākumiem iesakām sarežģītākus starptautiskus finanšu pakalpojumus, piemēram, investēt naudu ieguldījumu fondos. Tā ir perspektīva lieta, domājot par to, ka sabiedrība attīstās un nostabilizējas. Cilvēkiem jāiemācās arvien jauni savu ienākumu apsaimniekošanas veidi. Banka te var būt labs padomdevējs un palīgs. Manuprāt, banka labi strādā tikai tad, kad izjūt un dzīvo līdzi saviem klientiem, saprot viņu dzīves vajadzības un spēj palīdzēt tiem. Tāda uzticamība, kāda ir labai bankai, var būt vēl vienīgi ārstam vai juristam.

– Vai jūsu iepriekšējā dzīves un darba pieredze saistās ar tagadējo?

– Patiesībā dzīve nedalās tādos striktos posmos, kas cits no cita ir nocirsti kā ar cirvi. Vienmēr kaut kas no iepriekšējām darbībām nāk līdzi tagadējām, paliek pieredzē, izjūtās, dzīves uztverē. Mana iepriekšējo gadu pieredze ir patiešām unikāla, tā man devusi ļoti daudz un es ceru, ka tā var būt noderīga arī citiem, ne tikai man. Protams, tas nav jāsaprot tiešā veidā. Tas ir daudz dziļāk un pamatīgāk – baņķiera pienākums ir pazīt dzīvi, cilvēkus, procesus, jo tikai tad viņš var ieteikt savam klientam, kā rīkoties konkrētajās situācijās, un iegūt klienta uzticību.