Maizītis: kandidēt rosina arī kolēģu bažas par ietekmēšanu

Ceturtdien portāls "Delfi" ģenerālprokuroru aicināja uz sarunu par iemesliem tālākam darbam prokuratūrā, vēl darāmajiem darbiem un jau paveikto.

Delfi: Kādi ir galvenie iemesli, kuru dēļ Jūs pieņemtu uzaicinājumu arī turpmāk vadīt prokuratūru?

Jānis Maizītis: Pirmkārt, esmu pildījis šos pienākumus desmit gadus un es uzskatu, ka man ir pietiekama pieredze, lai pildītu ģenerālprokurora pienākumus. Otrs ir tas, ka prokuratūra joprojām izmeklē tādus kriminālprocesus, kuri nav pabeigti un kuru izmeklēšanu esmu veicinājis un atbalstījis, līdz ar to arī esmu gatavs darīt to turpmāk.

Delfi: Par kuriem procesiem ir runa?

Jānis Maizītis: Es neesmu gatavs nosaukt konkrētus procesus, bet tie ir procesi, kuru uzsākšanu esmu veicinājis un līdz šim brīdim tie nav pabeigti. 

Delfi: Vai Jums ir bažas, ka cits vadītājs šo procesu izmeklēšanu varētu apdraudēt?

Jānis Maizītis: Tieši ietekmēt procesus neviens vadītājs nevar, bet viņš var tos prokurorus, kas izmeklē kriminālprocesus, nostādīt tādā situācijā, ka viņi ir apgrūtināti izmeklēt konkrēto procesu, viņiem var uzdot vairāk darba, lai viņi vienkārši netiek galā. Dažādos administratīvos veidos prokurorus var iespaidot, jā.

Delfi: Jums ir bažas, ka tā var notikt?

Jānis Maizītis: Šādas bažas ir ne tikai man, bet arī maniem kolēģiem. Viņi ir arī nākuši pie manis ar šīm bažām un jautājuši, kāda ir mana attieksme un vai es būtu gatavs arī turpināt strādāt.

Delfi: Vai tas nozīmē, ka prokuroru darbu kāds ir mēģinājis ietekmēt, bijis politisks spiediens?

Jānis Maizītis: Tiešā veidā nekāds spiediens prokuroriem nav bijis. Taču mani kolēģi apzinās tās administratīvās metodes, kādas var izmatot jebkurš vadītājs jebkurā izmeklēšanas iestādē, tai skaitā arī prokuratūrā, lai tomēr ietekmētu vai neatbalstītu, vai, iespējams, bremzētu jebkādu procesu izmeklēšanu.

Delfi: Kā Jums šķiet, vai šobrīd Saeimā Jums ir atbalsts?

Jānis Maizītis: Man ir grūti  spriest par Saeimas atbalstu tādēļ, ka vispirms es nezinu, kā rīkosies Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Šī vispār ir neloģiska situācija, kad man ir jāatbild uz jautājumiem, vai es kandidēšu, jo tas pirmām kārtām ir Augstākās tiesas priekšsēdētāja jautājums, un mana pozīcija būtībā viņam nekādā veidā nav saistoša. Vispirms ir jautājums, kā rīkosies Augstākās tiesas priekšsēdētājs, un tikai tad var runāt par Saeimas vai politiķu atbalstu.

Delfi: Jūs arī iepriekš esat izteicies, ka ģenerālprokurora izvirzīšanas kārtība nav sakārtota.

Jānis Maizītis: Izvirzīšanas kārtība ir neskaidra, tur nav nekādu termiņu, kādos Augstākās tiesas priekšsēdētājam ir jāizvirza kandidatūra, nav nekādu termiņu, kādos Saeimai jāizskata kandidatūra.  Būtiskākais ir tas, ka, manuprāt, iestāde nevienu brīdi nedrīkst palikt bez vadītāja. Tas nozīmē, ka līdz 11.maijam, manuprāt, ir jābūt skaidrībai, kurš būs nākamais ģenerālprokurors. Kaut kādā mērā šī mana pozīcija ir uzmanības saasināšana uz šo jautājumu -  nedrīkst pieļaut situāciju, ka iestādei vispār nav vadītāja.

 Delfi: Vai redzat arī kādus citus kandidātus šim amatam?

Jānis Maizītis: Noteikti prokuratūrā ir cienīgi prokurori un arī starp tiesnešiem ir cienīgi kolēģi, kuri var pretendēt un pildīt šos pienākumus, taču pašos pamatos kandidātu izvēle nav mans jautājums, tas ir Augstākās tiesas jautājums, esmu gatavs vienmēr piedalīties jebkādās diskusijās vai izteikt viedokļus par to, kādam ir jābūt ģenerālprokuroram un kādas problēmas sagaida jebkuru ģenerālprokurora amata kandidātu.

Delfi: Kā Jūs redzat prokuratūras attīstību, kādi varētu būt svarīgākie nākamā vadītāja uzdevumi?

Jānis Maizītis: Vispirms viens no galvenajiem uzdevumiem būs izdzīvot ar to prokuratūras budžetu, kāds tas ir šajos finanšu samazināšanas apstākļos. Gan prokuratūras uzturēšanas izdevumi ir samazināti, gan arī atalgojums ir samazināts. Mēs redzam, ka daļa prokuroru jau atstāj prokuratūru, pagājušā gada beigās aizgāja astoņi, vairāki ir uzrakstījuši iesniegumus šī gada sākumā, līdz ar to ir jādomā, kā motivēt prokurorus strādāt un nepazaudēt tos, kas ir spējīgi izmeklēt sarežģītas lietas. Tas ir viens no galvenajiem uzdevumiem.

Jāturpina arī prokuratūras reorganizācija. Es jau pagājušā gada sākumā runāju par pakāpenisku prokuratūras struktūras maiņu, daļēji tas tika pagājušajā gadā izdarīts. Struktūras maiņa ir jāturpina, tikai jāatceras, ka nedrīkst iestādi reformēt reformēšanas pēc, bet jāapzinās katras sekas, kādas var būt, konkrētu iestādi likvidējot vai apvienojot. Bet šis process arī ir jāturpina. Protams, arī prokuroru kvalifikācijas, profesionalitātes jautājums, ir pietiekami daudz iekšējas problēmas, kuras es redzu, kuras ir jārisina.

 Delfi: Ja atskatāmies uz tiem desmit gadiem, kurus esat pavadījis šajā amatā, kādas, Jūsuprāt, ir svarīgākās lietas, kuras esat paveicis, lielākie gandarījumi?

Jānis Maizītis: Vispirms vislielākais gandarījums ir tas, ka es 10 gadus esmu spējis pildīt šos pienākumus. Tas pats par sevi ir profesionāls gandarījums.

Man ir gandarījums par to, ka ir uzsākti vairāki procesi, kas ir guvuši lielu sabiedrības rezonansi, un ka šos procesus prokurori ir spējuši virzīt uz priekšu, daudzas izmeklēšanas ir nevis apturētas vai beigušās ne ar ko, bet tiek virzītas joprojām, lietas, kas nonākušas tiesā un tādi procesi, kas divtūkstošo gadu sākumā vai deviņdesmito gadu beigās vienkārši netika izmeklēti nedz izmeklēšanas iestādēs, nedz prokuratūrā.

Man ir gandarījums par to, ka ir pieņemts Kriminālprocesa likums, tas tomēr ir samazinājis tos termiņus, kādos notiek pirmstiesas izmeklēšana, šie termiņi ir kļuvuši īsāki, un tajā esmu devis reālu ieguldījumu.

Kopumā tā lietu aprite, kas ir prokuratūrā, prokurori strādā daudz efektīgāk, nekā tas bija divtūkstošo gadu sākumā, viņi ir spējīgāki apstrādāt daudz lielāku lietu skaitu nekā tas bija pirms pieciem, sešiem, septiņiem gadiem.

Delfi: Ja Jūs neturpināsiet tālāk darbu ģenerālprokurora amatā, ar ko plānojat nodarboties?

Jānis Maizītis: Nezinu, meklēšu darbu.

Vispirms es meklēšu savai kvalifikācijai un profesijai atbilstošu darbu, tas ir pirmais, ko es darīšu. Esmu vairākas reizes publiski teicis, ka esmu gatavs strādāt valsts iestādēs un tās zināšanas un pieredzi, kas man ir, izmantot valsts labā. Ja šādas iespējas nebūs, tad domāšu tālāk, ko darīt.

Delfi: Paldies!