Arnis Cimdars 'Delfi' intervijā: Vēlēšanās mums jāatbild - kas mēs īsti esam?

Kā CVK vadītājs vada šīs dažas atlikušās nedēļas pirms vēlēšanām? Šonedēļ jūs vadījāt seminārus ārpus Rīgas. Ar ko vēl jūs nodarbojaties?

Uz šo brīdi ir nobeigtas korekcijas ar deputātu kandidātu sarakstiem. Šodien [trešdien] CVK vēl pieņēma lēmumu par vienas deputāta kandidātes svītrošanu no saraksta - tiesnese no Liepājas Sandra Briķe mēneša laikā pēc [Kristīgi demokrātiskās savienības] saraksta reģistrēšanas dienas nebija iesniegusi apliecinājumu, ka šis amats ir atstāts. Saeimas vēlēšanu likums paģērē, ka ir noteiktas amatu kategorijas, kurām ir tā procedūra jāizpilda. Brīvdienās, 4.septembrī pagāja mēnesis, bet šādu dokumentu mēs nesaņēmām, toties saņēmām citu, kurā cienījamā kandidāte norāda, ka amatu atstāt neplāno, jo uzskata, ka šī norma ir diskriminējoša. Šajā gadījumā CVK kā publisko tiesību subjekts neinterpretē likumu normu piemērošanu, bet piemēro tās tā, kā likumdevējs ir paredzējis.

Otrs - uz šo brīdi ir pabeigta vēlēšanu iecirkņu komisiju formēšana uz vietām, un jau ir diezgan tālu pavirzījies jautājums ar to apmācību semināriem. Šos seminārus tradicionāli vada kāds no CVK vadītājiem. Šoreiz es apbraukāju bijušos rajonu centrus un tiekos ar visu gandrīz 1000 iecirkņu komisiju priekšsēdētājiem un sekretāriem, pārrunājam vēlēšanu dienu un balsu skaitīšanas jautājumus.

Cik tad tie ir cilvēki?

Nu, rēķiniet, 948 iecirkņi reiz divi... Pieskaitot klāt vēl novadu vēlēšanu komisiju vadītājus, kas arī šajās apmācībās ir klāt, tie ir vēl nedaudz vairāk par 200 cilvēkiem - kopā apmēram 2 tūkstoši cilvēku, ar ko mēs šos jautājumus pārrunājam. Gribētu uzteikt attieksmi: faktiski 99,99% no aicinātajiem arī piedalās. Neskatoties uz to, ka šie cilvēki pamatdarbos aizņemti citās vietās, viņi raduši iespēju atnākt, satikties un vajadzības gadījumā pārrunāt neskaidrās detaļas.

Jūs to darāt, lai nebūtu problēmu ar jauno vēlēšanu komisiju kompetenci?

Mums ir diezgan pamainījusies strukturālā daļa - vairs nav rajona vēlēšanu komisiju, caur kurām mēs līdz šim novadījām informāciju un saņēmām ziņojumus par darbu izpildi, kas ļāva gūt pārliecību, ka viss notiks noteiktajos termiņos un atbilstoši likumā paredzētajai kārtībai. Saišu, saikņu skaits - tas tāds jēdziens - tagad mums ir nevis 33, bet 118. Līdz ar šo apjomu, protams, pastāv zināms risks, ka mēs kaut ko nepamanām, ka kāds no mūsu kolēģiem nav kaut ko laicīgi izdarījis. Tieši tādēļ ir ļoti svarīgi pievērst uzmanību šiem jautājumiem iepriekš.

Vai līdz ar to jums nav bažu, ka varētu būt problēmas, ne ļaunprātības, bet nemācēšanas dēļ, piemēram, ar balsu skaitīšanu, nepareizu urnu atvēršanu vai no iecirkņiem neizraidītiem aģitatoriem?

Es gribētu uzsvērt, ka CVK priekšsēdētājs darbojas savas kompetences ietvaros. Es nevaru garantēt, ka vēlēšanu dienā nenotiks kāds likumpārkāpums, ļaunprātīgs vai mazāk ļaunprātīgs, kādā iecirknī, tāpat kā nevaru garantēt, ka nenotiek kaut kur balsu pirkšana aiz stūra vai nenotiek kādas citas kriminālas darbības kā zagšana un laupīšana. Mūsu uzdevums ir veidot šo sistēmu un cerēt un izdarīt visu, lai šī sistēma darbotos. Ja katrs sistēmas elements izpilda savu uzdevumu, tad viss nostrādā labi.

Šie sistēmas elementi, bez kā nav iedomājamas vēlēšanas, pirmkārt, ir vēlētāji - viņiem ir jāaiziet uz vēlēšanām un apzināti jāizpauž sava griba. Tāds elements kā politiskie konkurenti savu darba daļu ir padarījuši: iesnieguši sarakstus un programmas, tagad notiek diskusijas un aģitācija, un katrs pierāda, ar ko viņš ir labāks. Ir tāds elements kā vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļi, kuru ir ļoti daudz, bet viņiem ir jāzina darbības, kas no viņiem tiek sagaidītas. Viņiem ir individuālā atbildība: jāizlasa šis likums, jāzina šī instrukcija, kas kādā secībā ir pareizi darāms, lai nerastos problēmas.

Un vēl ir kāds elements, bez kā mūsdienās nav iedomājams, ka labi varētu nostrādāt sistēma - novērotāji. Novērotājiem arī ir sava misija - vietējiem novērotājiem, kuriem ir jābūt klāt gan vēlēšanu dienas laikā, gan balsu skaitīšanas laikā. Ja novērotāji ir klāt, viņi pārstāv dažādas partijas, līdz ar to faktiski tiek izslēgta kaut kāda sarunāšana, pat ja no mums neatkarīgu apstākļu dēļ kāda iecirkņa komisija izveidota no vienas ģimenes locekļiem - varbūt kādā mazā pašvaldībā visi ir radinieki savā starpā. Šis sistēmiskums ir tas, kas garantē, ka viss notiks pareizi, nevis kaut kādas atsevišķu indivīdu īpašības.

Liela daļa cilvēku, iespējams, nemaz nesaprot, ko īsti novēro novērotāji. "Viņi novēros, par ko es te balsošu?" - tas ir bieži sastopams uzskats. Kas var pieteikt novērotājus un kāds no tiem ir labums?

Novērotāji dalās divās daļās - vietējie un starptautiskie. Starptautiskie arī smalkāk dalās, bet, acīmredzot, to iztirzāt tagad nav mūsu uzdevums. Vietējie ir, pirmkārt, politisko partiju, kas piedalās vēlēšanās, pārstāvji, un vienlaikus iecirknī tādi drīkst būt divi, taču viņi var dienas laikā mainīties, tie var būt dažādi cilvēki dažādos laikos. Mēs nereglamentējam kārtību, kā partijas organizē savus novērotājus.

Bez tam šogad būs arī ir jauns projekts, ko CVK piedāvā: vietējiem novērotājiem apmācību veikt internetā, mūsu mājaslapā. Novērotājam ir jāpārzina procedūra, viņa funkcija nav traucēt vēlēšanu komisiju darbā, mēģinot stāstīt, ka kaut kas nav pareizi.  Diemžēl līdz šim praksē bieži izrādījies, ka daudzi novērotāji procedūru nepārzina un faktiski nākuši izteikt tikai savas aizdomas, kuras nav pamatotas procedūras pārkāpumos, bet tajā, ka viņam šķiet, ka kaut kas netiek pareizi darīts. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai novērotājs būtu apmācīts.

Mēs šoreiz piedāvāsim šo apmācību savā interneta vietnē, kur būs minimālais zināšanu apjoms, kas būtu jāzina cilvēkam, kas dodas uz iecirkni [kā novērotājs]. Projektam ir trīs adresātu grupas. Viena ir vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļi. Līdz šim apmācība bija iecirkņa komisijas vadītāja atbildībā, jo viņš dod uzdevumus, kurā brīdī kāda funkcija un kā ir jāveic un kāda ir uzdevuma specifika. Tagad palīgos varētu būt šī apmācība. Tā būtu izmantojama arī partiju novērotājiem, un šogad CVK ir paredzējusi dot iespēju novērot tiem, kas nevēlas būt partiju novērotāji, bet ir ieinteresēti gūt pārliecību, ka iecirknī procedūra no sākuma līdz beigām notiek korekti.

To varēs gan indivīdi, gan nevalstiskās organizācijas (NVO)?

Šajā gadījumā nosacījums ir tāds - cilvēks personīgi iziet apmācības ciklu internetā, un, to pabeidzot, viņam ir dota iespēja pieteikties par novērotāju. Tā ir individuāla darīšana. Ja viņš ir kādas NVO biedrs, es gribētu aicināt šīs NVO pildīt sadarbības partnera funkcijas, kas organizatoriski palīdz šiem cilvēkiem, uzrunā viņus, jo pazīst tos kā savus biedrus un zina, ka viņiem ir sabiedriski aktīva nostāja un nav vienalga, kas notiek valstī; ka viņiem svarīgi, lai rezultāts, kas konstatēts iecirknī, būtu korekts un neapstrīdams. Bet tāds grupveida novērotāja statuss... Manuprāt, to nav mērķtiecīgi dot, it sevišķi, ja pirms tam nav bijusi apmācība. Tad mēs nonāksim turpat, kur sākām.

Cik šādu brīvprātīgo novērotāju varēs būt?

Domājams, ka tie varētu būt cilvēki, kas novērošanu veic konkrētā vienā iecirknī, un to skaits varētu būt līdz četriem vienā iecirknī. Mans iecirkņa redzējums ir tāds: ja tas ir neatkarīgs novērotājs, tā doma ir viņa iniciatīva un viņš pats ir gribējis novērot. Atšķirībā varbūt no partiju novērotājiem, kur diezgan bieži vērojama situācija, kad cilvēks ir uzrunāts no partijas biroja un bezmaz vai pierunāts: "Aizej, pasēdi, tev tur nekas nebūs jādara! Tikai skaties: tad, kad šmauksies, tad gan uzreiz skaļi kliedz un sauc palīgā!" Es domāju, šis cilvēku kontingents būs savādāks, un viņi būs vairāk motivēti būt klāt gan vēlēšanu dienā, gan balsu skaitīšanas laikā. Šie četri cilvēki arī paši varētu organizēties, lai var aiziet paēst, un nodot viens otram informāciju.

Vai viņiem būs jāreģistrējas iepriekš?

Mēs neveiksim "face control" pirms tam. Ja ir maksimālais skaits, uz ko es patiesībā klusībā ceru, ka būs katrā iecirknī četri, tas ir - 4000 cilvēku, ar tiem resursiem, kas ir CVK mazajā birojā, mēs nevarēsim tikt galā. Mēs lietosim elektronisko reģistrāciju - cilvēks, kurš būs izgājis apmācību, varēs pieteikties uz iecirkņiem. Mājaslapā būs redzams, kuros iecirkņos vēl ir brīvās vietas. Ja tajā, kas viņam labpatīk, viss jau ir aizņemts, viņš var pieteikties uz kādu citu iecirkni. Šo cilvēku vārdi un uzvārdi būs pieejami tikai slēgtai grupai lietotāju - novadu vēlēšanu komisiju vadītājiem, kuri iepriekš informēs iecirkņus: pie jums ieradīsies šādas personas. Uz iecirkni novērotājam būs līdzi jāņem elektroniski nosūtītais pilnvarojums un personu apliecinošs dokuments.

Protams, ka mūsu novērotājs, tāpat kā jebkurš cits, apliecina, ka viņš zina: iecirknī nedrīkst aģitēt, nedrīkst traucēt komisiju darbā. Ja ir kāds vērojums, ka procedūra atšķiras no likumā noteiktās kārtības vai tur notiek kāda aģitācija, par to jāziņo iecirkņa komisijas priekšsēdētājam. Ja viņš neuzklausa mutisku informāciju un nereaģē, protams, uzreiz jāraksta ziņojums, uz ko jāsaņem arī rakstiska atbilde, bet nedrīkst iejaukties komisijas darbā, nedrīkst sākt cilāt papīrus. Ja gadījumā kāds novērotājs sāk traucēt komisijas darbu, tad pēc viena brīdinājuma iecirkņa komisijas priekšsēdētājam ir tiesības un pienākums šādam cilvēkam anulēt mandātu un izraidīt viņu no iecirkņa.

Atgriežoties pie tā, ko jūs varat vai nevarat izkontrolēt - vai pēc nelaimīgā gadījuma ar Juri Boldānu Kubulos, kad tika notiesāta arī vēlēšanu komisijas vadītāja, kaut kas ir mainījies? Vai CVK nodrošinājās, lai mazinātu iespēju, ka atkārtojas kas līdzīgs?

Šajā gadījumā mums jāpaskatās, kādi faktori nostrādāja, kad izveidojās situācija, ka vēlēšanu komisija gāja viena kandidāta pavadā. Nu, protams, ir šis kandidāts, kas veic šīs darbības. Komisija sastāv no septiņiem cilvēkiem, un šajā gadījumā es gribu teikt, ka sistēmiskā daļa ir nostrādājusi: viens cilvēks no komisijas bija tāds, kas informēja par šo pārkāpumu, tas tika celts dienas gaismā un faktiski līdz ar to ir novērsts.

Nenostrādāja vai slikti nostrādāja Kubulu gadījumā vēlēšanu novērošanas institūts: tur bija klāt divi novērotāji līdz tam brīdim, kamēr saskaitīja balsojumus par partijām, bet tad, kad skaitīja plusus un svītrojumus, novērotāju vairs nebija. Tas, ko mēs esam darījuši... Es mēģinu ar katru reizi Latvijā vairāk nostiprināt vietējo novērotāju institūcijas līdzdalību visas procedūras laikā.

Jo vēlēšanu iecirkņu komisiju veidošana, personālsastāvs - tas ir vietējo domju vēlēšanu komisiju kompetencē. CVK nav saskaņā ar likumu tiesību iejaukties, mums nav šīs vertikālās saites. Tāpat vietējās komisijas - pilsētu un novadu komisijas - veido vietējie deputāti, tātad cilvēki, kas saņēmuši pilnvaras no vēlētājiem. Arī uz šo personālsastāvu CVK nav ietekmes. Mēs strādājam ar tādiem cilvēkiem, kuri ir iecelti šajās komisijās, un rēķināmies ar to, ka viņi godprātīgi pildīs savus pienākumus. Pret negodprātīgiem vēlēšanu komisiju locekļiem ir jānostrādā šim sistēmiskajam elementam, kas ir vietējais novērotājs.

Kādas ir lielākās praktiskās izmaiņas, ko šogad izjutīs vēlētāji?

Es gribētu nosaukt divas būtiskākās izmaiņas. Visbūtiskākā - viena persona var tikt pieteikta tikai vienā vēlēšanu apgabalā. Līdz ar to tiem vēlētājiem, kam ir savs favorītu saraksts, varētu rasties situācija, ka daļa no favorītiem ir vienā vēlēšanu apgabalā, daļa citā un daļa vēl trešajā, bet nobalsot cilvēks var tikai vienu reizi. Tāpēc viņam jāpieņem lēmums, kurā apgabalā balsot, un es jau gribētu izteikt cerību, ka viņš to darīs savējā. Otrā izmaiņa - īsāks iecirkņu darba laiks. Iecirkņi strādās nevis līdz pulksten 22, bet gan līdz 20, līdz ar to cilvēkiem, kas visu vienmēr atliek uz pēdējo brīdi, acīmredzot, jānovērtē šis faktors un jāaiziet uz vēlēšanām līdz astoņiem vakarā. No rīta izmaiņu nav - iecirkņi būs vaļā no pulksten 7.

Runājot par to, kas būs savādāk, būtu jāpiemin arī tas, ka cilvēki parasti atceras nevis pēdējās Saeimas vēlēšanas, bet pēdējās, kuras vispār ir bijušas. Pagājušajā gadā bija pašvaldību vēlēšanas, kur procedūra atšķīrās: tur vēlētāji bija piesaistīti pie iecirkņiem, viņi saņēma iepriekš paziņojumu, kurā iecirknī viņi reģistrēti, un bija arī trīs iepriekšējās nobalsošanas dienas. Tagad vēlētājs var nobalsot jebkurā iecirknī, nevienu iepriekš nebrīdinot, tikai jāpaņem līdzi pase, taču viņš nesaņems uzaicinājumu un nevarēs nobalsot iepriekš. Tātad mēs varam brīvi pārvietoties pa Latvijas teritoriju un nobalsot jebkur, ja mums ir līdzi pase, bet tikai vienu dienu, un tā ir sestdiena.

Vai ārzemēs iecirkņu šogad ir vairāk vai mazāk?

Vairāk gan, neatceros, kad vēl kādreiz tik daudz būtu bijis. Ir 64 iecirkņi ārzemēs visā pasaulē ārpus Latvijas, lielākā daļa no tiem - Amerikas Savienotajās Valstīs. Mēs apstiprinājām faktiski visus pieteikumus, kuri mums ienāca, kurus Ārlietu ministrija caur pārstāvniecībām saņēma. Tur, kur ir Latvijas pilsoņi, kas vēlas ne tikai novēlēt, bet ir ar mieru un gatavi strādāt vēlēšanas iecirkņu komisijās, tādas arī ir izveidotas.

Un cik iecirkņi ir Lielbritānijā un Īrijā?

Lielbritānijā ir trīs un Īrijā ir viens. Tur ir acīmredzot ievērojams skaits cilvēku ar Latvijas pilsoņu pasēm un, iespējams, viņi gribētu arī nobalsot, bet diemžēl tur nav pietiekams skaits cilvēku, kas gribētu strādāt vēlēšanu komisijā, un mēs neeksportējam no Latvijas vēlēšanu komisijas.

Kā ir ar tiem cilvēkiem, kas ir smagi slimi mājās vai slimnīcās un nevar ierasties iecirknī?

Tiek organizēta balsošana viņu atrašanās vietā. Ir jānogādā iecirkņa komisijai, vēlams, tuvākajai, rakstisks pieteikums, to var izdarīt arī sociālais darbinieks, kas palīdz šim cilvēkam. To var darīt, sākot ar 22.septembri, kad strādā vēlēšanu iecirkņu komisijas, to darba laiki ir gan uz plakātiem pašvaldībās, gan CVK mājaslapā. Pieteikumu var uzrakstīt gan pats slimojošais, gan viņa uzticības persona, aizejot uz iecirkni, var uzrakstīt šādu pieteikumu.

Vai balsošana notiek arī cietumos?

Šīs ir pirmās Saeimas vēlēšanas, kurās Latvijas pilsoņi, kam ar tiesas spriedumu nav ierobežotas vēlēšanu tiesības, var nobalsot neatkarīgi no tā, vai viņi atrodas cietumā, jo izcieš sodu, vai vēl tikai gaida spriedumu un apcietinājums ir drošības līdzeklis. Ir atsevišķa kārtība par to, kā notiek balsošana cietumos, tur ir nedaudz savādāki noteikumi, līdz kuram laikam jāpiesakās tiem, kas grib balsot. Viņi savu gribu pauž caur cietuma administrāciju, un arī balsošanas procedūrā tiek iesaistīta cietuma administrācija.

Runājot par iecirkņiem interesantās un savdabīgās vietās - bija ziņa par Rīgas iecirkņiem lielveikalā "Spice Home" un kafejnīcā "Širhans", kur iecirknis būs ierīkots banketu zālē. Kā jūs vērtējat šādu praksi un vai līdzīgi savdabīgi iecirkņi ir kaut kur ārpus Rīgas?

Zināmā mērā tas ir rezultāts sabiedrības paustajam viedoklim iepriekšējās vēlēšanās un referendumos par to, ka tad, kad iecirknī netiek praktizēts vēlētāju reģistrs un var brīvi izvēlēties iecirkni, tādos gadījumos balsošana varētu būt arī robežpunktos, piemēram, lidostā, un lielveikalos. Lidostā Rīgas komisija iecirkni neorganizēja, jo tas ir Mārupes teritorijā, kurā tai nav kompetences, bet lielveikalā "Spice", kas ir netālu no lidostas, šāda vienošanās tika panākta.

Telpu jautājums, kurā vietā atrodas iecirknis, ir pašvaldības kompetence. Mūsu uzdevums ir raudzīties, lai tas ir vēlētājiem pieejamā vietā un lai var pildīt funkcijas - lai tur nav darba laiki ierobežoti, drošības jautājums un, vēlams, protams, arī interneta pieslēgums. Par "Širhanu" - nu šeit ir vienkārši papildu bonuss šim eksotiskajam nosaukumam, bet faktiski tas, ka vienā ēkā ar iecirkni atrodas sabiedriskā ēdināšana vai pat kazino, nav nekāds retums. It sevišķi, ja iecirknis ir tautas namā vai kultūras namā, faktiski vienmēr šajā pašā ēkā atrodas kafejnīca, un līdz šim šīs divas institūcijas vienmēr ir varējušas strādāt autonomi.

Vai tas, ka viens cilvēks var kandidēt tikai vienā apgabalā, provizorisko rezultātu paziņošanu padarīs ilgāku un sarežģītāku vai gluži otrādi?

Pirmkārt, balsu skaitīšana tiks uzsākta divas stundas agrāk. Vai tādēļ mēs uzreiz divas stundas ātrāk dabūsim rezultātus, es nezinu, varbūt komisijas atļausies paņemt 10-15 minūšu pārtraukumu dienas beigās. Taču pirmos rezultātus mums vajadzētu gaidīt ātrāk, turklāt arī sarakstu šoreiz ir mazāk nekā iepriekš - 13. Galīgos rezultātus gan, es domāju, mēs dabūsim tāpat kā līdz šim, jo kandidātu skaits katrā no listēm nav samazinājies. Tāpēc plusu un svītrojumu skaitīšana varētu aizņemt tikpat laika, ja ne pat vairāk, ņemot vērā tendenci, ka ar katru reizi samazinās to zīmju īpatsvars, kas ir bez atzīmēm. Tātad vēlētāji arvien vairāk uzskata par savu kompetenci mainīt deputātu kandidātu secību.

Internetā tiek izplatīti aicinājumi balsot ar tukšu aploksni. Kāds tam būtu rezultāts un kāda ir jūsu personīgā attieksme pret to?

Tāpat kā katrai rīcībai, arī šai būs konsekvences. Balsošanas aplokšņu skaits nozīmē piedalījušos skaitu vēlēšanās. Tas ir skaits, attiecībā pret kuru rēķina 5% barjeru derīgajām zīmēm katrai partijai. Otrkārt, ja kāds būtu balsojis par partiju, kura ir ap 5 %, bet izšķīries iemest tukšu aploksni, tādā gadījumā viņš mazinās tai iespēju nokļūt parlamentā.

[Šādas rīcības] vērtējums var būt gan negatīvs, gan pozitīvs. No vienas puses, jo mazāk politisko spēku ir parlamentā, jo mazāk jātērē laiks kompromisu meklēšanai un līdz ar to šie kompromisi ir vairāk saprotami, jo ir redzams, kāda politika un uzstādījumi tiek veidoti. No otras puses, tam ir arī negatīvs efekts. Runa ir par pārstāvnieciskumu, kad ir mazāks skaits interešu pārstāvētas parlamentā.

Es pieņemu, ka šie nav vienīgie efekti no politologu viedokļa, kā katrai rungai ir divi gali, gan pozitīvais, gan negatīvais, bet mans personīgais redzējums ir tāds, ka demokrātiskai sabiedrībai vēlēšanas ir tas veids, kā mēs nokļūstam pie cilvēkiem, kuriem deleģējam vadīt valsts dzīvi. Salīdzinājumā ar totalitārām sabiedrībām, kur valsts dzīve arī tiek vadīta, bet netiek vērtēts vēlētāju viedoklis. Līdz ar to, ja mēs runājam par sistēmiskumu, tad demokrātija kā sistēma paredz, ka vairākuma viedoklis ir tas noteicošais, kas uzņemas atbildību arī par mazākumu.  Līdz ar to, balsojums par KĀDU veido šo rezultātu, nevis balsojums PRET visiem.

Nezinu, ar ko salīdzināt, bet ... ja ir jānobrauc ar autobusu no kalna lejā, tad ir vajadzīgs viens šoferis, un vairākums nobalso, ka šis ir labākais no visiem piedāvājumiem, un autobusā jau sēž visi. Pilnīgi bez vadītāja braukt lejā... Manuprāt, tad mēs arī .... Ja mēs gadījumā nonāktu pie tā, ka nav ievēlēts parlaments, pie tādas krīzes, nu tad es nezinu...

Bet pie tā jau pat teorētiski nevar nonākt...

Nē, nu reālā situācija rāda, ka parlaments tiek ievēlēts neatkarīgi no tā, cik cilvēki ir faktiski piedalījušies procentuāli, vai 70 vai 80 vai 50. Ja mēs burtiski pieejam šim jautājumam, tad pietiek, ka nobalso pieci cilvēki - katrs savā apgabalā, lai būtu simts deputāti. Nu, protams, tas ir smieklīgs salīdzinājums un pilnīgi nereāls.

Bet kā rādītājs, cik ir vēlētāju piedalījušies vēlēšanās, lai analizētu situāciju, kur jautājums ir indivīds un sabiedrība, tas ir pietiekami svarīgs. Ja mums būs liels daudzums ar tukšām balsošanas aploksnēm, tad, protams, tas arī ir "mesidžs", kas jāanalizē. Bet mums ir polittehnoloģijas jau tik attīstītas, ka es pieņemu, ka arī šāds efekts no dažādiem politiķiem varētu tikt traktēts katrā ziņā viņiem par labu.

Vēl viens balsošanas veids, par ko cilvēki pārdomā, ir: "Man riebjas partija X, es negribu balsot par viņiem." Tomēr tukšo aploksni viņi arī negrib mest. Tāpēc viņi aiziet iemest aploksni par partiju X, bet visus viņu "riebekļus" izsvītrot ārā. Ko jūs šādiem cilvēkiem varat pateikt?

Jautājums ir par procedūras izpratni. Šis ir viens no gluži greiziem veidiem. Bet diemžēl esmu sapratis, ka daļa cilvēku tā arī varētu darīt. Te ir jāsaka tā, ka, ja aploksnē ir viena zīme, tad, neatkarīgi no tā, kas uz tās ir uzrakstīts vai nosvītrots, šī zīme tiek pieskaitīta konkrētajai partijai. Jo tālāk, kad tiek skatīts, kas uz zīmes ir rakstīts, komisijai atbilstoši likumam ir jāvērtē tikai tas, vai attiecībā uz kādu kandidātu ir ielikts plus rombā, vai ir svītrots uzvārds. Citas sekas nav. Zīme nevar nostrādāt kā mīnuss partijai. Tā vienmēr būs pluss, pēc šiem noteikumiem.

Un ir vēl otrs veids, kas Latvijā ir ļoti izplatīts - cilvēki kaut kādu iemeslu dēļ liek aploksnē visas zīmes vai vairākas zīmes. Tādējādi - nezinu, vai tas ir no padomju laikiem, kad visu, ko tev iedeva, bija jāieliek kastē, savādāk alternatīva bija uz Sibīriju, vai tā ir kāda protesta forma, iedzimta prāta darbības specifika - ja ir vairāk kā viena zīme aploksnē, tas ir tāpat kā iemest tukšu aploksni. Tomēr šādā gadījumā visas zīmes ir nederīgas. Taču kopējais vēlētāju skaits, protams, tiek konstatēts.

Vairākos sarakstos ir cilvēki ar vienādiem vārdiem un uzvārdiem. Teorētiski ir iespēja, ka ir kāds saraksts, kur ir šādi vārda un uzvārda brāļi vienā sarakstā. Kā cilvēki var atšķirt, kuru izsvītrot vai ielikt krustiņu?

Mēs paskatījāmies šo jautājumu. Mums nav tādas situācijas, ka vārdu un uzvārdu sakritība būtu vērojama vienā un tajā pašā sarakstā un vienā un tajā pašā apgabalā. Līdz ar to mums šādas briesmas nedraud.

Bet vai nākotnē nav doma papildināt vārdu un uzvārdu uz vēlēšanu zīmes, piemēram, ar dzimšanas gadu vai bildi?

Nu, tad pasakiet, ko darīt ar tādu gadījumu, kad vecāki ir iemanījušies dvīņu brāļiem ielikt vienādus vārdus? Nē, nē, bet dzimšanas gads diviem Andriem Bērziņiem arī var būt viens un tas pats. Tad šeit, acīmredzot, šī nav reālā problēma. Šis ir mēģinājums modelēt situāciju. Bet tad jau tepat ir jautājums - aizejot uz "zagsu", ja tur ir divas Annas Eglītes: varbūt viena, varbūt otra ir īstā...

Cilvēkam, kurš balso "par" kādu, ir šis cilvēks jāpazīst. Normāli būtu, ka viņam būtu kāds vērtējums par šo cilvēku, un tad viņš ir spējīgs pēc ziņām par kandidātiem noteikt, vai tas ir tas vai cits cilvēks. Un ziņas par kandidātiem ir pieejamas vēlēšanu iecirknī, gan 10 dienas pirms vēlēšanām, gan vēlēšanu dienā. Tā ka, ja cilvēks balso par konkrētu sarakstu, kurā ir divi vienādi vārdi un uzvārdi, šis cilvēks arī noteikti pieliks minimālas pūles, lai noskaidrotu, kurš no viņiem ir kurš.

Jūs sakāt, ka šodien ir vēl viens kandidāts izsvītrots. Kā beidzās ar visiem pārējiem - cik bija pārsūdzējuši un kā beidzās šīs lietas?

Mēs svītrojām piecus kandidātus, saskaņā ar informāciju, kas tika saņemta no [Iekšlietu ministrijas] Informācijas centra. CVK lēmumu apstrīdēja divi kandidāti. Viens lēmums tika atstāts negrozīts, un par vienu tiesa nolēma, ka ir šis cilvēks jāatjauno sarakstā. Šajā gadījumā nav vērojama CVK kļūda, jo mēs rīkojāmies atbilstoši likumam, saņēmuši atbilstošu dokumentu. Ja es pareizi atceros, tad tiesas nebija informējušas Informācijas centru, informācija nebija nokļuvusi noteiktajā kārtībā tur, kur tai bija jānokļūst. Līdz ar to Informācijas centrs, balstīdamies uz nepareizu informāciju, bija arī pret savu gribu maldinājis CVK.

Tātad galu galā ir svītroti pieci kandidāti?

Jā, līdz ar to ir 1234 kandidāti.

Ko jūs gribētu novēlēt vai uz ko aicināt vēlētājus?

Es gribētu vienkārši akcentēt, ka vēlēšanas atšķiras no citām ikdienas parādībām ne tik daudz ar to, ka tās notiek reizi četros gados, bet, ka tās ir atšķirīgas pēc savas būtības. Ikdienā mēs vairāk sastopamies ar patērētājsabiedrību vai raksturīgām citām iezīmēm, kad tiek piedāvātas preces. Ir mēģinājumi visu laiku kaut ko piedāvāt par samaksu izdarīt tavā vietā, par samaksu tev kaut ko pārdot, tev pakalpot, uzmācas dažādas reklāmas. Taču šis nav tāds gadījums. Šis ir pašpārvaldes veids.

Tas ir tas, kā mēs katrs pats pieņemam lēmumu. Un, piedaloties lēmumu pieņemšanā vai nepiedaloties vēlēšanu dienā, sekas attieksies uz mums visiem. Un man priekš sevis ir interesanti, vai latvieši var paši vadīt valsti vai nevar. Vai arī tie garie gadi vācu jūgā, kad centās veidot vergu dvēseles, noteiktos laikos pabarot, bet visus jautājumus izlemt mūsu vietā, vai padomju gadi, kad faktiski nedrīkstēja pats izlemt, ko kurā brīdī darīs, kādā skolā ies un vai ies vispār, vai būs amatnieks, vai biznesmenis, vai tas būs spēcīgāks.

Jo vēlēšanās es pats pieņemu par sevi lēmumu un par to arī atbildu. Tas nav kā visiem zināmajā "Dzīvnieku fermā", kad, padzenot saimnieku, beigās izrādījās: nu, kā tad mēs tagad ēdīsim. Kas tad mēs īsti esam? Tas ir jāatbild mums pašiem.

Tas jau ir gandrīz prezidenta jautājums...

Ak, jā (smejas). Lai katrs no mums varētu uzdot sev prezidenta cienīgus jautājumus.