- Nu, tas ir skumīgs fakts, bet patiesībā tādas kopējās enerģētikas politikas ES nav. Tā vietā mums ir divpusējās vienošanās. Pieļaujot šādu situāciju, ES dod Krievijai iespēju īstenot klasisku politikas pieeju - "skaldi un valdi". Tas ir vienkāršs un skumīgs fakts. Protams, Krievija izmanto šādu iespēju. Būtu muļķīgi viņu vietā to neizmantot. Protams, viņi saka, ka vēlas būt uzticami piegādātāji, taču dažreiz ir ļoti vilinoši izmantot savu varu. Un mēs esam redzējuši pagātnē, kā viņi izmanto šo varu. Tā vienkārši ir nepieņemama situācija, skatoties no ES puses. Problēma ir tāda, ka dažas lielvalstis - Vācija, Francija, Itālija - ir vairāk ieinteresētas iegūt to, kas tām vajadzīgs, nekā tās ir ieinteresētas kopējā politikā. Un tas nav tikai jautājums par kopējo politiku, tas ir jautājums par iekšējo funkcionētspējīgu tirgu. Tas ir arī jautājums par solidaritāti ES iekšienē. Un solidaritātei būtu jābūt par vienu no pamatlietām, kam būtu jāsasaista ES dalībvalstis. Es biju ļoti skeptisks par "Nord Stream" projektu no paša sākuma. No ekonomiskā viedokļa, mums jau ir savienojumi, kurus varētu nostiprināt un paplašināt ar mazākiem ieguldījumiem.
Kāda tad bija Dānijas nostāja šajā jautājumā?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!