f64_gunars_kutris_int_004 (1)
Foto: F64
Kopš dižķibeles sākuma Satversmes tiesa (ST) kļuvusi populārāka: deputāti ar to kā bubuli draud kolēģiem, iebilstot pret kādas normas pieņemšanu, arī sabiedrībā ir lielāka izpratne par konstitucionālajām tiesībām. ST priekšsēdētājs Gunārs Kūtris sarunā ar portālu "Delfi" uzsver - labāko rīcību izvēlas politiķi, bet ST uzdevums ir skatīties, vai politiķu rīcība ir atbilstoša Satversmei.

Lemjot par pensiju samazināšanu, Jūs intervijās medijiem teicāt: arī ekonomiskās krīzes laikā nedrīkst ignorēt Satversmi. Vai šodien, vērtējot likumdevēja pieņemtos lēmumus, tajos respektē Satversmi?

Es, protams, aizvien palieku pie tā paša, pie kā paliek jebkuras valsts loģiski domājošs jurists, sevišķi konstitucionālās tiesas tiesnesis - ja valsts pamatlikumā ir ierakstīta kāda norma, tad šī norma ir jāievēro, neskatoties ne uz kādām krīzēm, Pretējā gadījumā tas ir pamatlikuma pārkāpums. Ir loģiski, ka konstitūcijā ne vienmēr viss ir ļoti precīzi sarakstīts, it īpaši Latvijas konstitūcijā, kur ir ierakstīti principi, bieži vien neatšifrējot, ko zem tā saprot. Tad mēs runājam par konstitucionālajām vērtībām, ko nedrīkst pārkāpt. Tas nozīmē, ka dažu tiesību principu traktējumā, iespējams, krīze var radīt lielāku tiesību ierobežošanas iespēju, jo arī Satversmes 116.pants dod iespēju ierobežot tiesības sabiedrības labā. Krīze var radīt kādu papildus apdraudējumu, tāpēc ierobežojumiem var būt nedaudz savādāka pieeja, bet te ir jābalansē uz samērīguma principa.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!