'Delfi' intervija ar labklājības ministri Ilzi Viņķeli: Pensijas līdz 180 latiem neplānojam aiztikt, par lielākām domāsim  (126)

Kas ir tās pirmās lietas, ko darāt, stājoties amatā?

Budžets ir pāri visam. Mēģinu nesajukt prātā otrajā nedēļā kopš stāšanās ministres amatā (smejas).

Runājot par 2012.gada budžetu, kas šobrīd ir valdības galvenais darbs, uz kā rēķina ietaupīsiet tos nedaudz mazāk kā 30 miljonus latu, par kuriem samazināti nākamā gada sociālā budžeta izdevumi?

To rada pabalsta izmaksu samazinājumi. Proti, bezdarbnieku pabalsta un vairākām no sociālā budžeta izmaksājamo pabalstu kategorijām. Bezdarbnieku pabalstu pieprasa mazāk, tā apmērs arī sarūk un tas dod to 20 miljonu latu samazinājumu [..]. Tā ir summa, kas šobrīd ir nofiksēta, par cik nākamgad samazināsies sociālā budžeta bāzes izdevumi.

Bet no bāzes izdevumiem vēl rēķinās konsolidējamo summu, līdz ar to tēriņi būs vēl jāmazina.

Bāzes izdevumi vairāk vai mazāk šobrīd ir nofiksēti. Tas, kā vēl pieaugs budžeta bāzes izdevumi, būs atkarīgs no piektdien valdības ārkārtas sēdes rezultāta un spējas vienoties, par cik tad mēs to bāzi palielinām, ja to vispār darām. Ministrijas ir sasūtījušas savu vēlmju listes kopumā par 52 miljoniem latu. Turklāt, vēl no pagājušā gada ir neatrisināti jautājumi, piemēram, tas pats ģimenes valsts pabalsts (ĢVP). Tas ir viens no konceptuālajiem lēmumiem, par ko valdībai būs jāizšķiras. Par to summu, cik valdība izlems piešķirt papildu finansējuma nākamgad, par tik tad tā bāze pieaugs.

Pēc tam, kad būs zināms tas galīgās bāzes lielums, tad ies ar aizdevējiem runāt par summu, cik liela mums budžetā tad ir jāsamazina.

Jautājums par to papildu naudas piešķiršanu ir šo dienu diskusiju jautājums. Tāpat arī tas, cik daudz naudas tiks atvēlēts sociālās drošības tīkla pasākumiem. Valdība vēlas garantētā minimālā ienākuma (GMI) un dzīvokļa pabalsta piešķiršanu deleģēt pašvaldībām. Protams, daudz kas ir atkarīgs no tā, kā spēsim vienoties ar pašvaldībām un aizdevējiem par valsts līdzfinansējuma pārtraukšana GMI un dzīvokļu pabalstiem. Ir jāpierāda, ka šādas izmaiņas nepasliktinās finansiālās grūtībās nonākušo ģimeņu stāvokli. Vēlamies padarīt šos pabalstus mērķētākus un lai tos finansētu pašvaldības.

Vai kopbudžetā būs kāds ietaupījums no tā, ka valsts nākamgad gada vidū pārtrauks līdzfinansēt šos pabalstus, jo, ja nelīdzfinansēs valsts, tad attiecīgo daļu nāksies piemaksāt pašvaldībām?

Pašvaldības saka, ka [pabalstu] dos citādāk un precīzāk, bet tas nenozīmē, ka vairāk vai tikpat.

Vai LM ir kādas "sarkanās līnijas" nākamā gada budžetā? Jūs pirms intervijas teicāt, ka nākamgad neaiztiks ĢVP, jo tā lēmusi premjera vadītā Demogrāfijas lietu padome vēl iepriekšējā valdībā...

Pats apzīmējums "sarkanās līnijas" man tik ļoti nepatīk, jo šis apzīmējums ir tik ļoti devalvēts pēdējo gadu laikā. Man netīk to lietot tikai tāpēc, ka tas uzliek to veco formātu, kādā veidā jautājumi ir lemti.

Nu tad - vai, jūsuprāt, nākamā gada budžetā ir neaizskaramas jomas labklājībā?

Neaizskaramas ir tās jomas, kas skar visvairāk nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju kategorijas, un tās ir vientuļie pensionāri ar mazām pensijām, ģimenes ar bērniem, invalīdi. Tradicionāli pieņemts runāt, ka pensionāri ir tā lielākā nabadzības riska grupa, bet pētījumi apliecina, ka ģimenes ar bērniem ir tieši turpat. Tātad ģimenes ar bērniem, pensionāri un invalīdi - tās ir iedzīvotāju grupas, kuru dzīves apstākļi un sociālās drošības garantijas nedrīkst pasliktināt ar 2012.gada budžeta pieņemšanu.

Tad var noprast, ka lielāku pensiju saņēmējus varētu skart budžeta tēriņu mazināšana?

Te ir jāprecizē, ka pieņēmuma formā mēs runājam tikai un vienīgi par pensiju piemaksām [ne pašu pensiju apmēru]. Otrkārt, tas [pensiju piemaksu samazināšana] nekādā gadījumā nevar notikt ar nākamā gada 1.janvāri un arī ne nākamā gada pirmajā pusgadā. Tā ir ļoti smaga diskusija. [..]

Es ceru, ka, veidojot šā gada budžetu, mums nebūs jārunā par pensiju piemaksu samazināšanu. Tomēr diskusija par pensiju piemaksām mums būs jāatver vienalga. Atceramies, ka pensiju piemaksas sākotnēji bija iecerētas, lai kompensētu nelielo pensijas apmēru tiem pensionāriem, kuriem ir liels darba stāžs un maza pensija. Tie ir cilvēki, kuri faktiski bijuši šīs pensiju reformas ķīlnieki, viņi jau pensionējušies padomju laikā vai arī tad, kad nevarēja objektīvu iemeslu dēļ uzkrāt savu pensiju kapitālu.

Lasīju jūlija beigu ziņu, kurā jūs paužat, ka ir īstais laiks diferencēt pensiju piemaksas, jo tuvojas arī gada beigas, līdz kurām ir noteikts pašreizējais pensijas piemaksas apmērs - 70 santīmi par darba stāža gadu...

Jā, ir noteikts, bet esošais regulējums ir tāds, ka 70 santīmi saglabājas, ja netiek lemts citādāk. Bet, kā jau minēju, vēsturiskais rīkojums Nr.2 [eksprezidenta Valda Zatlera rosinātais referendums par 10.Saeimas atlaišanu], protams, ir ar pozitīviem efektiem, bet vairākas likumu grozījumu iniciatīvas, kas būtu bijis jāizvērtē, tādēļ tika "iesaldētas". Referendums un jaunās Saeimas vēlēšanas nopietnās diskusijas vienkārši padarīja neiespējamas. Mēs lēmumu pieņemšanu sevišķi jūtīgos jautājumos, kas skar tiesiskās paļāvības principus, esam atlikuši. Tas nozīmē, ka vismaz pusgadam ir jāpaiet, līdz varam vērtēt pensiju piemaksu diferencēšanas iespēju.

Kad tieši to paredzēts darīt un kā?

Trešdien arī Saeimas Sociālo lietu komisijā diskusijai tika pieteikts jautājums par pensiju piemaksām. To rosināja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) eksperts Pēteris Leiškalns. Viņš teica, ka LDDK ieskatā pensiju diferencēšana ir jāpiemēro robežās: pensija līdz 130 latiem mēnesī tiek kvalificēta kā maza pensija un šādām pensijām piemaksa būtu jāpalielina. Netika gan saukti skaitļi, cik lielā mērā šī piemaksa būtu jāpaaugstina. Pensijai no 130 līdz 180 latiem mēnesī LDDK vērtējumā jābūt citam piemaksu apmēram, neprecizējot, vai lielākam vai mazākam nekā patlaban. Savukārt pensijai no 180 latiem mēnesī būtu jāpārskata piemaksu likme, iespējams, no daļas piemaksu varētu atteikties. Savukārt [Latvijas Pensionāru federācijas vadītāja Aina] Verzes kundze nāca klajā ar paziņojumu, ka, viņasprāt, mazas pensijas ir līdz 300 latiem mēnesī, un tur vispār nevar būt runa par pensiju piemaksu apmēra pārskatīšanu. Man ir pretjautājums - cik daudziem ekonomiski aktīviem cilvēkiem, ģimenēm ar bērniem sanāk šāds ienākums mēnesī - 300 lati uz personu. Nav daudz.

Bet kāda ir Jūsu nostāja, kādām ir jābūt pensiju piemaksām?

LM informācija liecina, ka visvairāk pensionāru Latvijā saņem pensiju līdz 180 latiem mēnesī. Šis, manuprāt, ir tas slieksnis, kas noteikti nav aizskarams. Šī ir visplašākā kategorija, kam pensijas piemaksu apmērs, manuprāt, nebūtu pārskatāms. Tad no 180 latiem un uz augšu piemaksu "trepe" ir apsverama. Bet tas ir jārēķina un jāvērtē.

Kad tad varētu gaidīt kādas izmaiņas attiecībā uz šādu pensiju piemaksu diferencēšanu? Ja ne nākamajā pusgadā, tad kad?

Kā jau minēju, tie pensionāri, kuriem pensijas veidojas pēc formulas "liels stāžs, maza pensija", var gulēt mierīgi, kā arī tie, kam pensija ir līdz 180 latiem mēnesī. Es ceru, ka 2012.gada budžeta konsolidācija neliks pieķerties pensiju piemaksu apmēra pārskatīšanai. Tiksim galā ar šo budžetu, nu tad kaut kad...

Atgriežoties pie 2012.gada budžeta - vai arī LM valdībā iesniegusi pieprasījumus papildu resursu piešķiršanai nākamajā gadā?

Bija noteikts termiņš, līdz kuram šie papildu naudas pieprasījumi bija jāsniedz, un arī LM iesniedza. Prasījām vairākām pozīcijām papildu finansējumu. Proti, tehniskajiem palīglīdzekļiem, kas objektīvi patiešām ir kritiskā situācijā. Te ir cilvēki, kuri gaida valsts apmaksātus ratiņkrēslus, ortopēdiskos apavus, dažādas protēzes.

Kāpēc tam nepieciešami papildu resursi?

Palīglīdzekļu nodrošinājuma jomā situācija ir traka. Atvēlētās naudas ir tik maz, bet vajadzību daudz. Likums nosaka, ka virknei cilvēku ar invaliditāti palīglīdzekļi ir jānodrošina bez rindas. Tas ir bērniem un cilvēkiem ar pirmreizēju invaliditāti. Ja cilvēks nokļūst situācijā, kad slimības vai traumas rezultātā viņam nepieciešams ratiņkrēsls, tad viņš nevar gaidīt. Ratiņkrēsls jāiedod uzreiz. Lai rindu nokoptu, ir nepieciešami pieci miljoni latu gadā.

LM prasīja tam papildu naudu nākamgad, bet dabūjām atteikumu, tomēr ceru, ka izdosies rast kādu risinājumu un papildu finansējumu. Ja ne piecu miljonu apmērā, tad vismaz tik, lai mazinātu rindu.

Vēl kam lūdzāt papildu naudas?

Surdotulka pakalpojuma nodrošināšanai studentiem un profesionālo skolu audzēkņiem, Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) informācijas sistēmu uzturēšanai, jo 2012.gada pavasarī pilnībā būs pabeigta informācijas sistēmu pārveide, kas nozīmē, ka sistēma būs daudz drošāka, mūsdienīgāka un efektīvāka. Tā ķeza, kas šobrīd vērojama valsts pārvaldē - līdzekļu taupības laikā ir atradusies nauda sistēmas uzprojektēšanai un izveidei, bet nav bijusi uzturēšanai. Par to piektdien vēl mēģināsim pacīnīties.

Cik kopumā tad LM prasa nākamgad piešķirt papildu finansējumā?

Visas ministrijas kopumā sasniedza pieprasījumus par 52 miljoniem latu, kas nav maza summa. Ja prasa par šādu summu budžeta bāzi palielināt, tad par tādu pašu summu izdevumi kaut kur citur būs jāmazina [..] LM nākamgad papildus budžetā prasījusi nepilnus septiņus miljonus latu [..].

Vēl ir jautājums par ĢVP, kam pagaidām bāzes izdevumos 2012.gada pamatbudžetā ir rezervēti 11 miljoni latu, bet vēl vajag 22 miljonus latu. Esam pieteikuši, ka vajag, bet tas ir citas sarunas jautājums. Ir cerības, ka varēsim konceptuāli atbalstīt vēl 22 miljonu papildu naudas piešķiršanu ĢVP, jo par šī pabalsta astoņu latu apmērā izmaksu par katru bērnu arī nākamajā gadā vēl iepriekšējās valdības laikā ir panākta vienošanās premjera vadītajā Demogrāfijas lietu padomē.

Vēl par valdības deklarāciju. Tur ir vairākas ievērības cienīgas pozīcijas, piemēram, atslogot sociālo budžetu no tam neraksturīgiem izdevumiem. Ko tieši darīsiet?

Tās ir pensiju piemaksas. Tām gadā tiek tērēti 143 miljoni latu. Konceptuāla vienošanās valdībā ir, ka finansējumu pensiju piemaksām paredz nevis sociālajā, bet pamatbudžetā no 2014.gada. Tas no sistēmas tīrības viedokļa ir pareizi, taču ir jāapzinās, ka naudas ir tik, cik ir, gan sociālajā, gan pamatbudžetā.

Tad kas notiks ar "māmiņalgām"?

Arī tās nav sociālajam budžetam raksturīgi izdevumi. Nepilnu gadu atpakaļ gan par diviem procentpunktiem ir palielināta sociālās apdrošināšanas iemaksu likme darba ņēmējiem, kas vecāku pabalstu tiesu vismaz kosmētiski iezīmē sociālajās iemaksās. Pirms tam jau tas nebija - bija politiskā vienošanās, politisks lēmums. Paskatījās, kur ir vairāk naudas - sociālajā budžetā, un no turienes arī "māmiņalgas" maksāja. Pagaidām man vēl nav skaidra viedokļa, vai arī vecāku pabalsts jeb māmiņalgas ir pārceļamas uz pamatbudžetu tāpat kā pensiju piemaksas. Tas ir jāvērtē.

Deklarācijā ir iecere samazināt par deviņiem procentpunktiem darbaspēka nodokļus. Par kuriem nodokļiem ir runa - ja samazinās sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi, tad cietīs sociālais budžets, un kā tad nosegsiet deficītu?

Šī ir viena ļoti nopietna diskusija, ar ko valdībai būs jātiek skaidrībā. Kolēģi no Zatlera Reformu partijas (ZRP) ļoti optimistiski uzskatīja, ka to var paveikt [..]. Deklarācijas rakstīšanas sākumā bija lielāks optimisms un tad, paldies Dievam, parādījās realitātes sajūta. Ja runājam, ka tas būs iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazinājums, tad jautājums ir, ko par to teiks pašvaldības [lielākā proporcija IIN iezīmēta pašvaldībām]. Savukārt, ja tas ir sociālo iemaksu samazinājums, tad jautājums ir par to, vai mēs esam gatavi pārskatīt esošo sociālās apdrošināšanas sistēmu un kas tad būtu tās vietā. Ja mēs nepiesakām kardinālu sociālās apdrošināšanas sistēmas reformu, pamatojot, kāpēc tas vispār ir nepieciešams, tad mazināt sociālās apdrošināšanas likmi, visticamāk, nav iespējams. Piekrītu viedoklim, ka darbaspēka nodokļi ir jāmazina. Vispirms, manuprāt, pie labas nodokļu iekasējamības būtu jāsamazina IIN par, piemēram, diviem procentpunktiem [..]. Domāju, ka tas ir 2013.gada jautājums.

Tieši gribēju jautāt, kā pildās sociālais budžets, jo saskaņā ar iepriekšējām prognozēm šī budžeta uzkrājumi beigsies nākamgad...

Beigsies arī. 2012.gadā sociālajam budžetam jau nedaudz, bet būs jāaizņemas no pamatbudžeta. Te ir jautājums, kad šādā situācijā [kad sociālā budžeta izdevumi pārsniedz ieņēmumus] mēs varēsim atsākt pensiju indeksāciju un kā mēs tērēsim sociālā budžeta līdzekļus. Tieši tāpēc ir diskusija par veidu, kā samazināt darbaspēka nodokļus, kas uzreiz pēc 2012.gada budžeta pieņemšanas būs viens no prioritārajiem valdības dienaskārtības jautājumiem.

Interesēja arī, ko tieši esat iecerējuši par valdības deklarācijā pausto apņemšanos  radīt stimulus otrā, trešā un nākamā bērna piedzimšanai? Ko tieši gribat darīt?

Ir vairākas lietas, kas vairāk mērķētas uz ekonomiski aktīvu ģimeņu atbalstu. Jāveicina apstākļi, lai ģimenes spētu pašas nodrošināt sev iztiku ar darbu un nopelnīt pietiekami, lai nav jālūdz pašvaldībām trūkuma pabalsti. Ģimenēm jāpiedāvā tāda veida atbalsts, ko cilvēks var saņemt ar savu darbu, piemēram, lielāki IIN atvieglojumi par apgādājamajiem. Te gan ir jāapzinās, ka tas neskars mazo algu saņēmējus, jo jau tagad viņiem pie diviem apgādājamajiem IIN nav jāmaksā. Atbalsta veidi nodokļu atvieglojumu veidā jau ir paredzēti rīcības plānā Ģimenes valsts politikas pamatnostādnēs 2011.-2017.gadam īstenošanai. Tur viss ir brīnišķīgi aprakstīts. Protams, jautājums, kad to var ieviest. Runājot par lielākiem IIN atvieglojumiem, tos diferencējot atkarībā no bērnu skaita ģimenē, ceru, ka mēs to varēsim sākt ieviest sākot no 2013.gada beigām.

Arī tikai no 2013.gada, bet vai tad no nākamā gada kaut kas arī tiks izdarīts?

Tas, kas nākamgad ir jāizdara - ir jāpieņem nepieciešamie likumu grozījumi, lai mēs atkal neattaptos gada beigās ar stāstiem par reformām, ko nevar īstenot tāpēc, ka ir gada beigas. Vismaz spriežot no sarunām ar ģimeņu organizāciju pārstāvjiem, cilvēki arī novērtētu noteiktus signālus par gatavošanos reformām. Ja viss nepieciešamais ģimeņu atbalsts nebūs iespējams nākamgad, tad valdībai vismaz jāapliecina sava labā griba, laikus pieņemot normatīvo aktu grozījumus. Tad sabiedrība zinātu, kas no 2013.gada ir iespējams.

Bet vai ĢVP reforma un IIN atvieglojumu celšana ies roku rokā, kā to vienubrīd vēlējās iepriekšējā labklājības ministre Ilona Jurševska (ZZS), sakot, ka ĢVP ekonomiski aktīvajām un maksātspējīgām ģimenēm var nemaksāt, bet tām tas tiktu kompensēts ar lielākiem IIN atvieglojumiem par bērniem?

Ceru, ka izdosies ĢVP reformu valdībā iesniegt līdz nākama gada 1.aprīlim. Aicināsim pie apaļā galda visas ieinteresētās puses diskusijai par efektīvāko modeli. Taču noteikti būs ģimeņu kategorija, kurai joprojām 8 latu atbalsts par katru bērnu būs noderīgāks nekā lielāki atvieglojumi par apgādājamajiem.

Kas iecerēts valdības deklarācijā ieplānotajā atbalsta programmā neauglīgo ģimeņu ārstēšanai?

Te ir iecerēts līdzīgs modelis kā Igaunijā. Viņu modelis ir ļoti iedvesmojošs. Viņi paši saka, ka no kopējā jaundzimušo skaita 3% var identificēt kā labu šādas ārstēšanas programmas iznākumu. Tas ir ļoti nopietns skaitlis. [..] Tas gan ir Veselības ministrijas budžeta jautājums. Veselības ministrei Ingrīdai Circenei (V) ir ieceres. Tās prakses ir dažādas un Latvijai jāsaprot, kas no tām ir piemērotāka.

Deklarācijā arī minēta ceturtā pensiju līmeņa ieviešana, kur iecerēts veidot uzkrājumus par izaudzinātajiem bērniem.

Tā ir ZRP ideja [..]. Protams, ir jāmeklē veids, kā bērnu audzināšanu kapitalizēt pēc tam, kad vecāki aiziet pensijā, un to var izdarīt dažādi. Šādai sistēmai ir jābūt nediskriminējošai pret tiem cilvēkiem, kuri objektīvu iemeslu dēļ bērnus nav varējuši radīt. Tāpat jārada ir tāda sistēma, kas neierobežo personas pārvietošanās brīvības. Nevaru iedomāties, kā tiesiski korekti varētu noformulēt vecāku - pieaugušu bērnu sasaisti pensiju jautājumā. Tad jau bērniem ir jādzīvo tikai Latvijā un te jāmaksā nodokļi, jo, bērniem strādājot citviet, Latvijas sociālajā budžetā iemaksas neienāk. Īsais kopsavilkums - stimuliem par izaudzinātiem bērniem, kas kapitalizējas pensionējoties, iespējams, ir jābūt. Neesmu šobrīd gatava piedāvāt konkrētus risinājumus [..]. Bet tie noteikti būs - tiem jābūt taisnīgiem, bērnu tiesības neierobežojošiem un tādiem, kas nav pretrunā ar cilvēktiesību normām un pārvietošanās brīvību.

Interesē arī par nodarbinātību, kam valdības deklarācijā veltīti vien trīs punkti, tostarp ir plāns pašlaik LM pārziņā esošo nodarbinātības politiku nodot Ekonomikas ministrijai (EM)..

Jā tāda ideja ir fiksēta. Nākamnedēļ tiekas Ekonomikas, Labklājības, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas speciālisti, lai spriestu, kā šīs nodarbinātības politikas koordinēšana ir veicama.

Vai tas nozīmē, ka visi Eiropas Savienības fondi saistībā ar nodarbinātības audzēšanu arī pāries EM pārziņā?

Tik detalizēti vēl neesam runājuši. Taču daļa nodarbinātības politikas ir un paliks LM atbildība. Ja skatāmies uz darba tirgu, tad pieprasījuma puse ir EM tiešo pienākumu un interešu sfēra. Savukārt piedāvājuma pusē ir ļoti daudz LM atbildības.

Visbeidzot noslēdzošais jautājums - vai plānojat kādas izmaiņas LM, tā paspārnē esošo institūciju vadībā? Ja jā, tad kāpēc ir iecerētas pārmaiņas?

LM pakļautībā esošo institūciju vadītāju vai citu amatpersonu nomaiņa noteikti nav pašmērķis. Vēlos veikt rūpīgu institūciju funkciju analīzi, iepazīties personīgi ar institūciju vadītājiem. Man ir dažas ieceres, kā, iespējams, varētu uzlabot efektivitāti, taču esmu pilnīgi pārliecināta, ka lielākā daļa cilvēku LM pakļautībā esošajās iestādēs strādā sekmīgi un pēc labākās sirdsapziņas.

Kas būs valsts pārstāvis "Latvijas Kuģniecībā" (LK), kuras valstij piederošās 10% akcijas ir LM, konkrētāk VSAA pārziņā? Kā zināms, iepriekšējā ministre kā valsts pārstāvi LK ielika ar Ventspils uzņēmumiem savulaik saistīto Olgu Pētersoni.

Pirms detalizētas situācijas izpētes, es atturētos no pārsteidzīgiem secinājumiem vai lēmumiem. Apliecinu, ka iepazīšanās ar situāciju LK un VSAA pārstāves līdzšinējo darbību ir viena no darba kārtības prioritātēm.