23. augustā raidījumā “Vakara intervija” saruna ar labāko lietuviešu dzejnieku un Jēlas universitātes profesoru Tomasu Venclovu.
Lietuviešu dzejnieks, literatūrzinātnieks, Jēlas universitātes profesors, bijušais disidents Tomass Venclova tiek dēvēts par lietuviešu Brodski, kuru pasaulē mīl vairāk nekā Lietuvā, jo Venclova vienmēr uzskatījis, ka dzejniekam jābūt kritiskam pret apkārtējo realitāti un ka sabiedrībai jāliek dzejnieku mierā. Savās esejās Venclova vienmēr bijis kā Austrumeiropas reģiona seismologs, kurš reģistrējis tās izmaiņas, kas notiek šajā sabiedrībā.

Tomass Venclova dzimis 1937. gadā Klaipēdā, viņa tēvs Antans Venclova bija padomju dzejnieks, kurš sarakstījis vārdus Lietuvas LPSR himnai. Tomasu Venclovu 1956. gadā par “neveselīgu interesi” par ungāru revolūciju izslēdza no universitātes un vēlāk viņš kļuva par vienu no Helsinku grupas dibinātājiem Lietuvā, studējis semiotiku pie Jurija Lotamana Tartu.

1977. gadā padomju vara viņam atļāva emigrēt uz ASV, kur Venclova sāka lasīt lekcijas prestižajā Jēlas universitātē par Ahmatovu, Pasternaku un Cvetajevu. Tomass Venclova bija viens no Nobela prēmijas laureātu literatūrā Josifa Brodska un Česlava Miloša labākajiem draugiem. Pēc raidījuma “Vakara intervija” ielūguma Tomass Venclova augusta beigās apmeklēja Latviju, un sarunā meklēja skaidrojumu, kāpēc Austrumeiropā 90. gados nav uzrakstīts tādi romāni kā “Skārda bungas”,”Divpadsmit krēsli” vai “Meistars un Margarita”, kā arī to, vai baltiešiem ir pamats cerēt iegūt Nobela prēmiju literatūrā, vai provinciālisms var būt labs fons lielas mākslas tapšanai un kāpēc laime neizbēgami piemeklē ikvienu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit