Foto: AP/Scanpix/LETA

No uzspridzinātās konstrukcijas gala kā izspūruši mati rēgojās armatūras mudžeklis, bet no sadragātās brauktuves ūdenī vēlās krievu bruņutransportieri. Kā tādas aitiņas pāri sētai, kuras skaitīt pirms miega. "Cehs.lv" Mākslīgā intelekta laboratorijas Ģeopolitikas katedras lektors Kristaps Āls apmierināti ņurdēja, knosoties gultā. Sapnis bija tik jauks. "Bam!" – un vēl viena "Taurus" raķete ietriecās jau sen izpostītajā tiltā pār Kerčas šaurumu. K. Āls pamodās, laimīgi smaidīdams. Pa griestiem dejoja rīta saules zaķīši, un smaids no K. Āla sejas pazuda. Atkal tikai sapnis.

Nudien. Tas bija Šolcs, kas pēdējās dienās sagādāja grēmas un sliktu garastāvokli speciālistam, kurš pats jau lēnām tuvojas dzīves lapkritim. "Nedosim to, nevaram dot šo, nedrīkstam riskēt ar tādām lietām, un nekādā gadījumā nevajadzētu provocēt Krieviju!"

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!