Šogad Starptautiskajā sieviešu dienā Latviju pāršalca šokējošs sižets par gadiem ilgstošu seksuālu vardarbību pret studentēm Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (JVLMA). Pārrunājot situāciju ar studējošo pārstāvjiem arī no citām augstskolām, man kļuva ļoti skumji - gandrīz katram ir savs stāsts, kā viņš vai viņa studiju biedri ir saskārušies ar kāda veida seksuālo vardarbību, uzmākšanos, neērtiem komentāriem vai līdzīgām situācijām studiju procesa ietvaros. Uzdodot jautājumu – kā rīkojāties? Vai kaut ko darījāt? – tika paraustīti pleci un atbildēts "Mēs centāmies, bet augstskolām nav cita docētāja, ko likt vietā", "Nav jēgas," "Tas tāpat neko nemainīs", "Manā nozarē tas var sagraut manu reputāciju" vai "Man nav pierādījumu".
Tālāk sarunā nonācām pie secinājuma, ka patiesībā ir mācībspēki, kas savu pārākumu ir noslīpējuši pat profesionālā līmenī, staigājot pa trauslu robežu, kuras vienā pusē ir tas, ka studenti jūtas nekomfortabli un aizskarti, bet no otras puses ievērojot pietiekamu profesionalitāti, lai viņu rīcību būtu grūti pierādīt. Drosmīgais sižets par JVLMA izgaismo plašāku situāciju, kas norisinās Latvijas augstākās izglītības telpā – nelīdzsvarotas varas attiecības starp studējošajiem un akadēmisko personālu un iekšējā kultūra, kas šādas attiecības vispār pieļauj.
2023. gadā Latvijas Studentu apvienība sadarbībā ar Latvijas Universitāti un Latvijas Universitātes Studentu padomi veica aptauju par diskrimināciju augstākās izglītības iestādēs, kuru aizpildīja 2095 cilvēki, no kuriem lielākā daļa respondentu bija sievietes – 1608 jeb 75,14%. Aptaujā atklājās, ka sievietēm Latvijas augstskolās nācies saskarties ne tikai ar seksismu, nievājošiem komentāriem, bet arī ar seksuālu uzmākšanos. Aptaujas jautājumos, kur bija iespējams aprakstīt diskriminācijas gadījumus pret sevi vai pret citiem, tika aprakstītas situācijas, kurās nievājoši komentāri vai diskriminējoša attieksme vērsta pret sieviešu dzimuma pārstāvēm, turklāt vairāki apraksti bija par to, ka studējošie ir saskārušies ar situāciju, kurā tieši docētāji izsaka seksuāla rakstura komentārus par sievietēm. Vēl atbildēs tika aprakstītas situācijas, kurās docētājs piedāvā seksuāla rakstura darbības vai dod par tām mājienus.
Kā studējošos pasargā normatīvais regulējums? Izglītības likumā ir minēts, ka pedagogiem ir jāievēro ētikas normas, savukārt Augstskolu likumā par ētiku nav ne vārda. Lielai daļai augstskolu ir izstrādātas ētikas komisijas un ētikas nolikumi, kas darbojas uz papīra, bet ne vienmēr spēj funkcionēt praksē. Sūdzību izskatīšanas kārtība tiek vērtēta ārējās kvalitātes novērtēšanas procesā, tomēr ieskatīties tajā, kā tā norisinās realitātē, ir ļoti sarežģīti.
Mēs uzskatām, ka šis ir komplekss jautājums, kas ir jārisina vairākos līmeņos.
Izglītības un zinātnes ministrijai un deputātiem ir jāpārskata normatīvais regulējums, nosakot, ka augstskolām ir jāparedz ētikas pamatnormu ievērošana, īpaši regulējot gadījumus, lai izvairītos no interešu konflikta jautājumu izskatīšanā.
Augstskolām un valstij ir jārūpējas par atbalsta mehānismiem jebkāda veida vardarbībā cietušajiem, tai skaitā nodrošinot studējošajiem bezmaksas psihoemocionālu atbalstu.
Augstskolām ir jāizglīto savs personāls par to, kā veidot drošu vidi, kurā nav pieļaujama jebkāda veida diskriminācija. Augstskolām ir skaidri jākomunicē ar studējošajiem par mehānismiem, kā sūdzības iesniegt, tai skaitā anonīmi. Studējošajiem ir jābūt tiesībām, ka viņu sūdzības tiek uztvertas nopietni un ka viņu piedzīvotais tiek risināts bez atkārtota pārdzīvojuma. Ir jāparedz, ka, ja tiek celtas jebkāda tipa apsūdzības, kas saistītas ar ētikas normu neievērošanu, iesaistītais mācībspēks tiek atstādināts no darba ar studentiem uz izmeklēšanas laiku un pārkāpuma konstatēšanas gadījumā. Tādējādi ne tikai pasargājot studējošos no izrēķināšanās, bet arī veidojot drošu, savstarpējā uzticībā balstītu augstākās izglītības vidi.
Augstskolas, – ja vēlaties zināt, kā uzlabot vidi tieši savā iestādē, pajautājiet saviem studējošajiem.
Ja kāds studējošais ir saskāries ar diskrimināciju vai savu tiesību pārkāpumiem, aicinām vērsties pēc palīdzības augstskolas iekšējos kanālos, bet, tai skaitā arī pie studējošo pašpārvaldes. Arī LSA mājaslapā ir pieejama ziņojuma forma, kurā anonīmi var iesniegt situācijas aprakstus par jebkāda rakstura pārkāpumiem, kas tiks tālāk nodoti attiecīgajām studējošo pašpārvaldēm situācijas risināšanai.
Augstākās izglītības videi ir jābūt drošai, kas vērsta uz zināšanu ieguvi un domu apmaiņu bez jebkādām bažām par potenciāliem ētikas un privātās telpas aizskārumiem. Augstskolas, – izmantojiet šo gadījumu, lai paskatītos spogulī un izvērtētu, kāda ir jūsu iekšējā kultūra, cik atbalstoša ir vide, lai sūdzības iesniegtu, un cik nopietni tās tiek izskatītas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!