Taivānai ir nozīmīga loma pasaules ekonomikā. Tā ir viena no vadošajām pasaules informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozares dalībniecēm, kā arī nozīmīga rūpniecisko preču piegādātāja. 2023. gadā Taivānas starptautiskās tirdzniecības apgrozījums sasniedza 784,35 miljardus ASV dolāru un pārpalikums pieauga par 56,9%, sasniedzot vēsturiski augstāko līmeni – 80,56 miljardus ASV dolāru. Tas atspoguļo valdības dažādo politikas virzienu un iniciatīvu panākumus investīciju veicināšanā, vietējās piegādes ķēdes stiprināšanas uzlabošanā un kopējās ekonomikas stimulēšanā. Neraugoties uz nenoteiktību saistībā ar karu Ukrainā un pastāvīgi augsto inflāciju, mākslīgā intelekta, mākoņdatošanas un telemātikas attīstība Taivānā turpina uzturēt eksportu 2024. gada pirmajā ceturksnī.
Taivānas kā tirdzniecības lielvaras noturība un elastība
Taivāna bija viena no nedaudzajām valstīm, kas spēja saglabāt labus ekonomiskos rādītājus 2020. un 2021. gadā (Covid-19 pandēmijas laikā). Taivānas ekonomika pat pieredzēja izaugsmi, nostiprinoties no vidēji 2,8% 2016.–2018. gadā līdz 4,5% 2019.–2021. gadā. To veicināja straujais ražošanas un eksporta kāpums rūpniecības nozarē, stimulējoša monetārā un fiskālā politika un nepārtraukts investīciju līmeņa pieaugums. Salas augsto tehnoloģiju nozare ir guvusi lielu labumu no pieaugošā globālā pieprasījuma un nostiprinājusi savas vadošās pozīcijas sarežģītu mikroshēmu ražošanā.
Saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas datiem 2022. gadā Taivāna bija 17. lielākā preču eksportētāja un importētāja pasaulē. Tai bija viena no lielākajām ekonomikām, ierindojoties 21. vietā, un tā bija viena no lielākajām ārvalstu valūtas rezervju turētājām, 2023. gada decembrī sasniedzot jaunu rekordaugstu līmeni – 570,6 miljardus ASV dolāru.
Pamatojoties uz Starptautiskā Valūtas fonda publicētajiem statistikas datiem, Taivānas IKP 2023. gadā bija 756 miljardi ASV dolāru un IKP uz vienu iedzīvotāju 32 358 ASV dolāri. Runājot par nominālo IKP, Taivāna ierindojās līdzās Polijai un Šveicei, bet tās IKP uz vienu iedzīvotāju, kas izteikts pēc pirktspējas paritātes, 2022. gadā bija 13. vietā pasaulē, līdzīgi kā Dienvidkorejai.
Ekonomiskā brīvība un inovāciju spēks
Ikgadējos pasaules ekonomiku pētījumos, tostarp Šveices biznesa skolas Starptautiskā vadības attīstības institūta (IMD) un ASV bāzētā Uzņēmējdarbības vides riska institūcijas (BERI) veiktajos pētījumos, Taivāna gadu no gada ierindojas starp spēcīgākajām valstīm attiecībā uz valsts konkurētspēju, ilgtermiņa izaugsmi un tehnoloģiju attīstību.
Februāra beigās ASV domnīcas "The Heritage Foundation" publicētajā "2024. gada ekonomiskās brīvības reitingā" Taivāna ierindojās ceturtajā vietā no 184 valstīm, savukārt jaunākajā BERI publicētajā ziņojumā "Profit Opportunity Recommendation" Taivāna ierindojās ceturtajā vietā starp 50 lielākajām pasaules valstu ekonomikām, atpaliekot no Šveices, Norvēģijas un Singapūras. IMD pasaules konkurētspējas ziņojumā "World Competitiveness Yearbook 2023" Taivāna ierindojās 6. vietā starp 64 novērtētajām valstīm un 9. vietā starp digitāli konkurētspējīgākajām valstīm pasaulē.
Saskaņā ar Londonā bāzētā "Economist Intelligence Unit" (EIU) datiem Taivāna joprojām ieņem pirmo vietu Āzijā un 10. vietu pasaulē starp 167 valstīm un teritorijām, kas iekļautas "Demokrātijas indeksā 2023". ASV bāzētā Kato institūta (Cato Institute) un Kanādā bāzētā Freizera institūta (Frasier Institute) izveidotajā "Cilvēka brīvības indeksā 2023" tā ierindojās 12. vietā starp 165 jurisdikcijām visā pasaulē un pirmajā vietā Āzijā attiecībā uz personas brīvību un ekonomisko brīvību.
Tas, kādu vietu Taivāna ieņem vairākos starptautiskos pētījumos saistībā ar personas brīvību, ekonomisko brīvību, konkurētspēju un inovācijām, lieliski izskaidro, kāpēc tā var kļūt par plaukstošu starptautisko tirdzniecības centru, nozīmīgu globālās piegādes ķēdes partneri, kā arī populāru ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) galamērķi, jo īpaši attiecībā pret ES, ASV un Japānu. Kopš 2016. gada ārvalstu uzņēmumi ir ieguldījuši Taivānā vairāk nekā 77,36 miljardus ASV dolāru, savukārt trīs galvenās valdības īstenotās investīciju veicināšanas iniciatīvas kopš tā laika ir atnesušas 65,63 miljardus ASV dolāru.
Taivānas izšķirošā loma globālajās piegādes ķēdēs
Taivānai ir arī būtiska loma globālā pieprasījuma apmierināšanā pēc modernām pusvadītāju mikroshēmām. Šīs mikroshēmas ir mūsdienu ekonomikas dzinējspēks, un tās tiek izmantotas visās elektroniskajās ierīcēs un sistēmās, sākot ar "iPhone" un datoriem un beidzot ar automašīnām, medicīniskajām ierīcēm un militāro aprīkojumu. Tās ir ļoti svarīgas arī strauji augošajā mākslīgā intelekta jomā, nodrošinot skaitļošanas jaudu datu apstrādei un matemātiskiem aprēķiniem.
Taivānā ik gadu tiek saražotas gandrīz divas trešdaļas pasaules pusvadītāju un vairāk nekā 90% modernāko pusvadītāju. Taivānas pusvadītāju ražošanas uzņēmums (TSMC) ir lielākais šo lietuvju operators un ražotājs pasaulē. Tas ir pasaulē galvenais moderno pusvadītāju avots, ko izmanto tādi uzņēmumi kā "Apple", AMD, "Nvidia" un "Qualcomm". Ja tiktu pārtraukta mikroshēmu plūsma no Taivānas, tam būtu tālejošas sekas pasaules ekonomikā.
Taivānas ekonomiskos rādītājus un dominējošo pozīciju pusvadītāju nozarē galvenokārt nodrošina tās rūpnieciskās priekšrocības, tostarp uz prasmēm balstīti talanti, proaktīva politika, inovāciju ekosistēma un draudzīgs industriālais klasteris. Tas ļauj Taivānai ātri reaģēt uz pārmaiņām un izaicinājumiem tirgū un nodrošināt pasauli ar inovatīviem augstas kvalitātes produktiem.
Tirdzniecības līgumi ar līdzīgi domājošiem partneriem
2013. gada jūlijā Taivāna parakstīja ekonomiskās sadarbības līgumu ar Jaunzēlandi, kas bija pirmais līgums ar kādu no Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstīm. Tā paša gada novembrī tika noslēgts arī ekonomiskās partnerības līgums ar Singapūru, kas ir pirmais šāds Taivānas līgums ar tirdzniecības partneri Dienvidaustrumāzijā. Abi līgumi pārsniedz PTO saistības.
2022. gada novembrī Taivāna un ASV rīkoja trešo Taivānas un ASV ekonomiskās labklājības partnerības dialogu un 2023. gada jūnijā parakstīja pirmo līgumu saskaņā ar Taivānas un ASV iniciatīvu par 21. gadsimta tirdzniecību. Taivāna ir parakstījusi arī ekonomiskās sadarbības līgumus ar Paragvaju, Svatini Karalisti (Kingdom of Eswatini) un Belizu attiecīgi 2017., 2018. un 2020. gadā. Šo līgumu mērķis ir stiprināt ekonomiskās, investīciju, tehnoloģiskās un tirdzniecības saites, vienlaikus veicinot draudzīgas attiecības ar partnervalstīm.
Svarīgākās attīstības pieejas
2016. gadā Taivānas valdība uzsāka jaunu rūpniecības attīstības politiku ar mērķi paātrināt transformācijas un modernizācijas procesu. Šī politika bija "Piecu plus divu rūpniecības inovāciju plāns" un kļuva par galveno faktoru, kas veicināja rūpniecības izaugsmi nākamās paaudzes viedās tehnikas, Āzijas Silīcija ielejas, biotehnoloģiju un farmācijas, zaļās enerģijas, valsts aizsardzības, jaunās lauksaimniecības un aprites ekonomikas jomās.
2020. gadā, balstoties uz iepriekšējo politiku, tika noteiktas "Sešas galvenās stratēģiskās nozares", lai sasaistītu 2019. gada "Ieguldījumus Taivānas trīs galvenajos plānos", proti, informācijas un digitālās, kiberdrošības, precīzijas veselības, valsts aizsardzības un stratēģijas, zaļās un atjaunīgās enerģijas un stratēģisko krājumu nozares. Šī vadošā politika ir ievērojami uzlabojusi Taivānas vispārējo rūpniecisko jaudu un noturību, kā arī radījusi starptautiski labvēlīgu investīciju vidi nozares pārveidošanai un modernizācijai.
Valdība arī veicina "Perspektīvās infrastruktūras attīstības programmu", lai apmierinātu valsts infrastruktūras vajadzības nākamajiem 30 gadiem. Šī programma ietver astoņus galvenos elementus, tostarp dzelzceļa sistēmu, digitālo infrastruktūru, ūdens vidi, pārtikas nekaitīgumu, zaļo enerģiju, pilsētu un lauku attīstību, dzimstības un bērnu aprūpes iespēju palielināšanu, kā arī talantu un nodarbinātības veicināšanu. Strādājot pie inovatīvu nozaru attīstības, valdība ir apņēmusies aizsargāt apkārtējo vidi. Ņemot to vērā un izmantojot jauno ekonomikas modeli, tiek mēģināts pilnībā integrēt rūpniecības atjaunošanu, valsts zemes izmantošanas plānošanu un reģionālās izaugsmes stratēģijas, lai sekmētu ilgtspējīgu attīstību, vienlaikus veicinot videi nekaitīgas enerģijas resursu izmantošanu.
Lai reaģētu uz globālās ekonomikas izaicinājumiem pēc pandēmijas, valdība 2023. gadā pieņēma "Īpašo likumu par ekonomikas un sociālās noturības uzlabošanu pēc pandēmijas un valsts kopīgās ekonomikas sasniegumiem" ar budžetu 125 miljardu ASV dolāru apmērā, kas palīdzēs samazināt finansiālo slogu, stabilizēt patēriņa cenas, pārstrukturēt rūpniecības nozari un uzlabot ekonomikas dinamiku.
Saskaņā ar šo pieeju valdības mērķis ir paaugstināt algu līmeni un veicināt reģionālo attīstību, vienlaikus mazinot Covid-19 pandēmijas un ieilgušā ASV un Ķīnas tirdzniecības kara ekonomisko ietekmi. Paredzams, ka šie pasākumi uzlabos rūpniecības konkurētspēju un vēl vairāk veicinās Taivānas ekonomiku.
Taivānas un ES partnerība
ES ir Taivānas ceturtais lielākais tirdzniecības partneris un lielākais ārvalstu tiešo investīciju avots Taivānā, savukārt Taivāna ir ES 14. lielākais tirdzniecības partneris, un kopējais tirdzniecības apjoms 2023. gadā sasniedza 83,7 miljardus ASV dolāru. Tajā pašā laikā ES uzņēmumu kumulatīvie tiešie ieguldījumi Taivānā līdz 2023. gadam pārsniedza 57 miljardus ASV dolāru.
Taivānas un ES divpusējās tirdzniecības attiecības ir ļoti svarīgas ekoloģiskajai un digitālajai pārejai, jo Taivāna ir vadošā augsto tehnoloģiju preču, īpaši pusvadītāju un elektronisko izstrādājumu, ražotāja. Arī Taivānas augsto tehnoloģiju uzņēmumi strauji iekaro Eiropas tirgu. Viens no pamanāmākajiem piemēriem ir tas, ka TSMC apstiprināja kopuzņēmumu, kas 2023. gada augustā ieguldīja 3,8 miljardus eiro pusvadītāju rūpnīcas būvniecībā Drēzdenē, Vācijā. TSMC klātbūtne Vācijā ne tikai ļaus uzņēmumam veidot ciešākas attiecības ar Eiropas klientiem, bet arī palīdzēs veidot modernu pusvadītāju industriālo klasteri un stiprināt piegādes ķēdes savienojamību Eiropā. Taivāna un Čehija ir arī veicinājušas turpmākas sadarbības iespējas autobūves, precīzijas tehnikas un augstas klases lāzeriekārtu jomā.
Taivānas šaurums ir pasaulē visvairāk noslogotais kuģošanas ceļš, kas ir blīvi piepildīts ar kravas kuģiem un kreiseriem. Tā kā vairāk nekā 40 procenti no tās tirdzniecības notiek caur Taivānas šaurumu, ES 2021. gada septembrī izvirzīja Taivānu savas Indijas un Klusā okeāna reģiona stratēģijas centrā. Pēdējo trīs gadu laikā Eiropas Parlamenta rezolūcijas un Eiropas Komisijas, Padomes un ES Augstā pārstāvja paziņojumi liecina, ka ES iestādes Taivānu uzskata par dinamiskas demokrātijas valsti, uzticamu partneri un nozīmīgu globālo piegādes ķēžu dalībnieku. Piegādes ķēdes noturību un atkarības mazināšanu, ko ir pasludinājusi ES, var sasniegt, tikai sadarbojoties ar līdzīgi domājošām demokrātiskām valstīm, un Taivāna ir būtisks šīs stratēģijas pamatelements.
2023. gada decembrī Eiropas Parlaments plenārsēdē vienprātīgi pieņēma rezolūciju par ES un Taivānas tirdzniecības un ieguldījumu attiecību attīstību. Rezolūcijā uzsvērts, ka Taivāna ir ļoti svarīga ES un pasaules piegādes ķēdēm un saredz sadarbības iespējas cīņā pret ekonomisko ietekmēšanu un ekonomiskās drošības nodrošināšanā. Tā aicina ES parakstīt oficiālus divpusējus ekonomikas un tirdzniecības līgumus ar Taivānu, piemēram, noturīgas piegādes ķēdes līgumu un divpusējo ieguldījumu līgumu, kā arī aicina pastiprināt sadarbību digitālās tirdzniecības un kiberrisinājumu jomā.
Milzīgs sadarbības potenciāls starp Taivānu un ES
Ņemot vērā ģeopolitisko konfrontāciju starp ASV un Ķīnu, Taivānas un ES alianses turpmāka stiprināšana ekonomiskās sadarbības, tirdzniecības un investīciju, augsto tehnoloģiju nozaru un piegādes ķēžu jomā ir kļuvusi vēl svarīgāka un steidzamāka. Papildus Taivānas un ES pieaugošajai partnerībai atjaunīgās enerģijas jomā Taivāna turpina saņemt investīcijas no lieliem starptautiskiem uzņēmumiem, tostarp ASML, "Merck" un "Air Liquide". Šīs investīcijas ir nozīmīgs pavērsiens Taivānas un ES divpusējās tirdzniecības attīstībā, un tās atspoguļo to, ka Eiropa arvien vairāk atzīst Taivānas nozīmību aizvien dinamiskākā ģeopolitiskajā vidē un starptautiskajās piegādes ķēdēs.
Taivāna un Eiropa ir apņēmušās veidot elastīgākas piegādes ķēdes, kas spēj izturēt nenoteiktību. Covid-19 pandēmija, Krievijas iebrukums Ukrainā un klimata pārmaiņas atgādina, cik būtiska ir starptautiskā sadarbība, lai saglabātu stabilitāti globālajās vērtību ķēdēs un ekonomikā kopumā. Taivānai ir izšķiroša loma starptautiskajos centienos un notiekošajā cīņā pret autoritāro režīmu agresīvo nostāju un vērienīgo ekspansiju.
Taivānā, kur ir labi attīstīta pusvadītāju ekosistēma un spēcīgs tehnoloģiju centrs, tiek ražota vairāk nekā puse pasaules pusvadītāju un gandrīz visi modernākie pusvadītāji. Mākslīgajam intelektam, 5G, zaļajām tehnoloģijām un augstas veiktspējas skaitļošanai – visām jomām, kas ir iekļautas ES digitālās desmitgades politikā, ir nepieciešama stabila mikroshēmu piegāde. Ar Eiropas Savienības aktu par mikroshēmām ES ir spērusi nozīmīgu soli virzībā uz piegādes drošību un lielāku noturību šajā nozarē.
Taivāna ir uzticams partneris ar pierādītiem sasniegumiem, kam ir kopīgas brīvības, demokrātijas, cilvēktiesību ievērošanas un tiesiskuma vērtības ar ES, tāpēc Taivāna ir pilnībā apņēmusies sadarboties ar Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, lai uzlabotu sadarbību stratēģiskās nozarēs, tostarp digitālās ekonomikas, zaļās enerģijas, ekonomikas atveseļošanas pēc pandēmijas, piegādes ķēdes pārstrukturēšanas jomā un Ukrainas atjaunošanā.
* Kā viss saturs, kurš tiek publicēts Viedokļrakstu sadaļā, šis ir raksta autora viedoklis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!