1997. gadā iznāca Rīgā dzimušā publicista Aleksandra Geņa eseju grāmata "Bābeles tornis". Kādā no tekstiem Genis rūgti pavīpsnā par vienu no zinātniskās fantastiskas pamatlicējiem, britu rakstnieku Herbertu Velsu, – vai gan Velss, kurš prognozēja, ka 20. gadsimta nogales lielākā problēma būs šķiru cīņa, varēja iedomāties, ka par šo tēmu daudz aktuālākas būs ar cilvēka bioloģisko dabu saistītās? [1] Tostarp seksuālā uzmākšanās. Genim prātā droši vien bija viņa mītnes zeme, ASV, tomēr tā nu gadījies, ka vēl pēc vairākām desmitgadēm ar nepatīkamu izbrīnu jājautā nu jau Latvijas kontekstā – kā tas var būt, ka mēs piedzīvojam plašu publicitāti ieguvušos uzmākšanās skandālus dažās no Latvijas augstskolām?
Man ir daži atbilžu varianti, saistīti ar cilvēkveidīgo būtņu vēsturi. Tomēr vispirms divas piezīmes, kas nav saistītas ar vēsturi.
Daudzajos komentāros, kas līdz šim pavadījuši skandālus, ir arī tādi, kurus apkopojoši varētu formulēt tā: seksuāla uzmākšanās, protams, nav pieļaujama, tomēr – vai tad pilngadību sasniedzis cilvēks nespēj sevi aizstāvēt? Es minēšu piemēru, kurš nav saistīts ar seksuālu uzmākšanos, bet tomēr parāda, ka varas hierarhijas ietekme var būt stindzinoša
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
