Te pasūtījums internetveikalā, te norēķināšanās ar viedtālruni iepirkšanās centrā – apmaksas veikšana par preci arvien biežāk kļūst tikpat kā nemanāma. Paaugstinoties preču pieejamībai un sabiedrības labklājībai, pamazām piezogas un par ikdienas sastāvdaļu kļūst arī regulāras iepirkšanās paradums. Tomēr gana bieži mirkļa emociju ietekmē iegādātās preces cilvēkam nav primāri nepieciešamas, bet, pat ja atrodas iemesls iepirkties, reti kurš apsver videi un maciņam draudzīgāko alternatīvu – otrreizējas dzīves piešķiršanu precei, to labojot vai iegādājoties lietotu modeli. Kas ierauj mūs iepirkšanās azartā un kā izkļūt no apburtā loka?
Alkas pēc jaunas preces ir alkas pēc pozitīvām emocijām
Līdz ar dzelzs priekškara krišanu un neatkarības atjaunošanu Latvijas iedzīvotājiem pamazām atvērās mirdzošās durvis uz līdz tam ekskluzīvo un nesasniedzamo iepirkšanās prieku. Palielinājušies ģimenēm pieejamie finansiālie līdzekļi – cilvēki retāk spiesti rūpīgi uzturēt un pašrocīgi labot savu mantību. Visas nedēļas garumā atvērtie iepirkšanās centri ar vilinošām, īstermiņa tendencēm radītām precēm par pieejamām cenām mudina domāt par iepirkšanos kā izklaides formu – baudījuma gūšanu tūlīt un tagad. Nākamnedēļ mode mainīsies, radīsies jauni elektropreču modeļi, par kuru iegādes nepieciešamību emocijas raisoša mārketinga komunikācija mēģinās pārliecināt ikvienu patērētāju, lai gan jaunās funkcijas sniedz pievienoto vērtību vien daļai prasmīgāko lietotāju. Preces vērtība, kas ne no kurienes tik strauji uzauga, tikpat ātri zūd, bet zemas kvalitātes preci labot nav iespējams vai tas nešķiet pūliņu vērts. Šie sociālie apstākļi, kas ierosina pārmērīgu patēriņu un attur no ilgtspējīgām izvēlēm, atbalsta arī smadzenēm tīkamā ceļa mīšanu – arvien jaunu preču – pozitīvu emociju – iegādi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!