Ilze Viņķele: Aizlidojusī atbildība

Gan 2011.-2014. Labklājības ministrijā, gan 2019.-2021. Veselības ministrijā. Atnāca biroja vadītāja, dažas reizes kopā ar par lidojumu un viesnīcu rezervāciju atbildīgo ministrijas kolēģi. Lika priekšā uz papīra izdrukātus variantus lidojumu laikiem un viesnīcām.

Iespējamie rezervāciju varianti gluži tādi pat, kā jūs skatāties saviem atvaļinājuma plāniem – datums, laiks, cena. Jā, cena klāt. Reizēm viesnīcas tiek rezervētas pēc pasākuma rīkotāju ieteikuma vai kādiem citiem apsvērumiem, piem., ANO Ģenerālās asamblejas laikā viesnīcu visai Latvijas delegācijai rezervēja Ārlietu ministrijas kolēģi, jo tajā brīdī Ņujorkā cenas ir augšā un viesnīcu pietrūkst.

Bet turpināsim tālāk. Tātad, kolēģe/is jums noliek priekšā šos variantus un jūs izvēlaties. Būtisks arguments ir lidojuma laiki, lai pasākuma sākumu nekavētu un lai prom nebūtu jāskrien pirms darbs padarīts., lai lidojums iespējami maz ietekmē jūsu Latvijā saplānoto darba kārtību. Protams, lidojuma ilgumam arī ir nozīme. Varbūt arī kādi apsvērumi par aviokompāniju. Vai ielidošanas vai transfēra lidostām. Vai vēl kaut ko.

Bet es kā gala lēmuma pieņēmēja vienmēr paturēju prātā, ka manas izvēles ir jāsatilpina Ministru kabineta noteikumos "Nr.969 Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi", kas nosaka maksimāli pieļaujamās summas ar komandējumu saistītajiem tēriņiem. Ne ka zināju no galvas procentus dienasnaudām un limitus izdevumiem pēc amatpersonu pakāpes, bet noteikti zināju, ka ministre nav privāta uzņēmuma īpašniece, darba tēriņu rāmis ir noteikts normatīvi un man ir saistošs.

Bijušie kolēģi apliecinās, ka man ministrēšanu laikā ir bijušas īpašas attiecības ar lietām, kas saistītas ar ministra reprezentāciju statusu. Respektīvi, es tās nesaprotu, man tās nepatīk un centos tās izmatot iespējami maz. Dienesta auto ar šoferi, lidojumi biznesa klasēs, sagaidīšanas lidostās ar speciālu auto – kur un kad vien bija iespējams, neesmu to darījusi. Ikdienā konsekventi pārvietojos ar velo vai sabiedrisko transportu, ne īslaicīgi izrādīšanās dēļ amata sākumā.

Komandējumos specifiski lūdzu izvēlēties ekonomiskākos lidojumu un viesnīcu variantus, īpaši, ja tie bija jāmaksā no Labklājības vai Veselības ministrijas budžetiem. Esmu iedzinusi neizpratnē un mērenās šausmās par komandējumu rezervācijām atbildīgās kolēģes, uzstājot, ka uz Briseli lidošu ar "Ryanair", jo pārējo aviokompāniju lidojumi tobrīd ministrijas budžetam izmaksātu ievērojami vairāk.

Esmu gan vienreiz lidojusi privātā reisā – premjera Valda Dombrovska valsts vizītes delegācijas sastāvā uz Azerbaidžānu. Lidmašīna bija pilna, braucienā devās arī uzņēmēji, kas par šo lidojumu maksāja. Jā, starp citu, runājot par premjeru Valdi Dombrovski, viņa lēmumu par lidojumu izvēlēm principi bija līdzīgi iepriekš aprakstītajiem, to zinu, jo viņa trešās valdības laikā bieži tiku nozīmēta par viņa aizvietotāju tieši premjera darba braucienu laikā.

Ko ar šo vēlos darīt zināmu? Ir ārkārtīgi maza iespēja, ka citu ministru vai premjera komandējumu plānošana tiek darīta citādi bez komandējumā braucēja ziņas un piekrišanas.

Ministrs vai premjers ir tas, kas dod gala akceptu i lidojumu, i viesnīcu izvēlei. Ne ministrijas ārlietu nodaļa vai departaments, ne Valsts kanceleja, pat ne ministra birojs.

Ja pieredzējis politiķis pie pilnas rīcībspējas apgalvo, ka viņš kaut ko nav zinājis par lidojumu izmaksām, kurus tas ir izmatojis saviem darba braucieniem 36 reizes, būsim jau nu tieši – viņš pavisam brutāli mēģina atbildību no sevis uzgāzt savam birojam un ierēdņiem, kas veikuši lidojumu rezervācijas saskaņā ar viņa paustajam vēlmēm.

Un pat, ja mēģinām noticēt, ka politiķim ar 22 gadu pieredzi nav ne mazākās nojausmas, ka arī viņa, lai pats sevi uzskata par izcilāko valstsvīru, izdevumi komandējumiem ir noteikti MK noteikumos, tad atliek secināt, ka viņš ir vismaz paviršs savu pienākumu veikšanā. Nerunājot par to, ka lidināšanās privāti nav ne ekoloģiski draudzīga, ne atbilst Ziemeļvalstu politiķu ētikas standartam. Un vēl, kā zināms, likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības. Arī augstu amatpersonu.