Pēteris Apinis: Cilvēka smadzenes un alkohols

Kas nav ietverts definīcijā, tas ietverts plašākā skatījumā. Iepriekš minētā integrācija starp dažādām medicīnas jomām smadzeņu pētniecībā neticami plaši tver tieši neiroloģijas un psihiatrijas apvienojumu, lai pievērstos dažām no veselības aprūpes jomām, kurām tradicionāli tiek tērēti skopi resursi. Savukārt izpratnes trūkums (gan iedzīvotāju, gan ārstu, gan citu veselības aprūpes profesionāļu vidū) un stigmatizācija neļauj integrēt psihiatrijas zināšanas neirobioloģijā un otrādi.

Gan garīgo slimību, gan neiroloģisko traucējumu slogs globāli ir tieši proporcionāls valstu ienākumu līmenim, tādēļ mēs itin labi varam nolasīt – Latvijā profilaksei un ārstēšanai pieejamo resursu, tostarp cilvēkresursu, apjoms garīgās veselības aprūpes jomā ir nepietiekams (Latvijas gadījumā visvairāk pietrūkst resursu alkoholisma, narkomānijas, toksikomānijas ierobežošanai un slimnieku ārstēšanai). Mans personiskais viedoklis – psihiatrijas māsu neesamība primārajā aprūpē rada nesamērīgu slodzi tieši uz ģimenes ārstu dienestu Latvijā.

Citas iespējas jau nav – psihiatrijas un narkoloģijas skrīningu un ārstēšanu nākas integrēt esošajos pakalpojumos. Ir jau itin labs piemērs – depresijas diagnostiku un ārstēšanu ģimenes ārsti jau itin labi veic. Tomēr globāli smadzeņu veselību virza ne tikai šāda intervence un integrācija primārajā aprūpē, bet arī smadzeņu veselības pratības veicināšana sabiedrībā, starpnozaru pārvaldība, valstu prioritāšu noteikšana, uz dzīves pieredzi balstīta politikas veidošana un smadzeņu veselības iekļaušana plašākās politikas programmās.

Pasaulē iemesli smadzeņu neveselībai ir atšķirīgi. Latvijā smadzeņu neveselības virzītājspēks ir alkohols, tā pārmērīga lietošana. Katrs 15+ Latvijas iedzīvotājs katru dienu vidēji izdzer 35 ml absolūtā alkohola (etilspirta). To es apgalvoju, balstoties uz OECD valstu veselības pārskatu "Health at a Glance. OECD indicators", kur tabuliņā parādīts – Latvijas alkohola patēriņš ir 12,2 litri tīrā alkohola uz vienu iedzīvotāju gadā, ieskaitot zīdaiņus, grūtnieces, musulmaņus un mūķenes. Tā kā alkohola rūpniecības lobiji tradicionāli cenšas novelt vainu uz veiksmīgo pārrobežu tirdzniecību, uzreiz jānorāda, ka šajā tabulā skatāmajā rādītājā šis patēriņš ir koriģēts. Tas, kas vēl būtu koriģējams, – patēriņš būtu nedaudz jāpalielina par to daudzumu (ap 0,01–0,02 litriem), ko Latvijas iedzīvotāji ir izdzēruši vai vismaz iegādājušies ārvalstīs.

Lai gūtu pilnīgu priekšstatu par alkohola patēriņu, pie reģistrētā alkohola patēriņa būtu jāsummē klāt vēl arī bezakcīzes (legālo mājražotāju) un īpaši nelegālā alkohola patēriņš, kurš pētījumā 2013. gadā aprēķināts 20,9% apjomā. Jāpieņem, ka politiskās situācijas dēļ pēdējos gados