Pavasaris meža nozarē šogad iesoļojis ar skaļu protesta akciju un teju tūkstoti cilvēku pie ministru kabineta ēkas, vēršot valdības uzmanību uz mežsaimniecības un kokrūpniecības nākotni, kas ir apdraudēta, virzot Zaļā kursa bardzību pret Eiropas Savienības (ES) ražotājiem un izlaižot no uzmanības loka trešo valstu ražotājus, jo īpaši Krieviju un Baltkrieviju.
Skatoties uz Zaļo kursu kā uz svarīgu ilgtermiņa projektu un nozīmīgu reformu, redzam, ka šī ir retā joma, kur citu valstu vidū Latvija uzņēmusies līdera lomu. Turklāt līderība ir ieviešot grūti pamatojamus pārspīlējumus. Diemžēl jāsecina, ka aiz cēliem mērķiem un vēlmes būt pirmajās rindās, piemirsies padomāt par prioritātēm - vai uz Eiropas fona biezi apmežotajai Latvijai šis ir nepieciešamākais līderības virziens.
Zaļā kursa uzstādījumi paredz tuvāko sešu gadu laikā 10% no dalībvalstu sauszemes teritorijas novirzīt stingrai dabas aizsardzībai, apturot šajās platībās jebkāda veida saimniecisko darbību. Vēl līdz 30% teritorijas jānosaka par aizsargājamām, kas būtiski ierobežos saimniecisko darbību tajās. Latvijas gadījumā dabas aizsardzībai varētu tikt novirzīti līdz pat 250 000 hektāru pieaugušo, līdz šim saimnieciski izmantoto mežu. Tā ir vairāk nekā puse no tuvākajos gados koksnes ieguvei pieejamām platībām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!