Ineta Cīrule: Krāpnieku ēsma – kukulis

Prakse pierāda, ka krāpnieki ir izdomas bagāti un mēdz uzdoties arī par valsts amatpersonām, kas "sakārtos" iepirkuma jautājumus, vai juristiem, kas panāks kriminālprocesa neuzsākšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) vai kādā citā tiesībsargājošā iestādē. KNAB ir veicis pirmstiesas izmeklēšanu arī par krāpniekiem, kas uzdodas par Valsts ieņēmuma dienesta amatpersonām un piedāvā par samaksu sakārtot problēmas nodokļu jomā.

2023. gadā KNAB izmeklēja un rosināja uzsākt kriminālvajāšanu divos kriminālprocesos, kur personas uzdevās par valsts amatpersonām un saņēma kukuļus. Šīs personas komunikāciju ar potenciālo kukuļdevēju veidoja tā, lai personiski nevajadzētu satikties. Arī šogad KNAB rosināja uzsākt kriminālvajāšanu pret fizisku personu, kas, iespējams, radījusi maldīgu priekšstatu, kā tā starpnieks nodos kukuli valsts amatpersonai.

Vienā no kriminālprocesiem, kuru pērn aprīlī KNAB nosūtīja kriminālvajāšanas uzsākšanai, jau stājies spēkā notiesājošs spriedums. Šajā lietā fiziska persona uzdevās par kādas pašvaldības iepirkuma komisijas locekli.

Persona, izmantojot mobilo lietotni "WhatsApp" nosūtīja uzņēmuma grāmatvedei ziņu: "Labdien, pašsaprotamu iemeslu dēļ rakstu no anonīma numura. Ir piedāvājums, kuru pieņemt vai noraidīt ir jūsu ziņā. Jūs 25.10. piedalījāties iepirkumā, ar kopējo summu 116776,17 Eur, paliekot otrajā vietā. Šobrīd konstatējām, ka pretendents, kurš bija iesniedzis izdevīgāko piedāvājumu, dokumentos ir pieļāvis nebūtiskas kļūdas, neizpildot nolikuma 11.p.minēto,kas ir pietiekami, lai pieņemtu lēmumu par viņa izslēgšanu. Bet tajā pat laikā nav arī tik nopietnas, lai to obligāti darītu. Ja ar jums ir iespējams sarunāt nelielu "paldies", tad attiecīgais pretendents tiks izslēgts. Lūdzu sniedziet atbildi uz šo numuru Whatsappā tuvāko 24 stundu laikā, lai zinātu kā tālāk rīkoties. Paldies."

Šāda veida tekstus, kurus KNAB izdevās identificēt, krāpnieks nosūtīja aptuveni 20 personām, no kurām septiņas atsaucās. Gadījumos, kad personas uzķērās un piekrita, kukuļa summa bija salīdzinoši neliela un nepārsniedza 500 eiro. Lai sevi neidentificētu, krāpnieks izmantoja sludinājuma portālus un noskaidroja dažādu preču pārdevēju kontus, kurus norādīja kukuļdevējiem. Kukuļdevēju pasūtītās preces persona saņēma, izmantojot pakomātus. Uzdodoties par iepirkuma komisijas locekli, krāpnieks savā īpašumā ieguva dronu, deviņas piecu latu nomināla sudraba monētas, 46 spēļu diskus un vēl citas mantas, kuras vēlāk pārdeva citām personām.

Saprotams, ka uzņēmēji ir ieinteresēti uzvarēt publiskajā iepirkumā, tomēr jāvērš uzmanība, ka noziedzīgā ceļā iegūts iepirkums, visticamāk, peļņu nenesīs. Pirmkārt, piedāvājums dot kukuli apmaiņā pret priekšrocībām iepirkumā var būt tikai krāpnieku ēsma, nevis patiesa, lai arī noziedzīga iespēja. Otrkārt, uzņēmējam, dodot valsts amatpersonai kukuli, nav nekādu garantiju par sev vēlama rezultāta panākšanu. Lēmumu pieņemšanā un dažādu procedūru īstenošanā valsts pārvaldē lielākoties tiek ievērots t.s. četru acu princips, kas mazina korupcijas riskus. Treškārt, kukuļošana var rezultēties ne tikai ar kriminālsodu pašam kukuļdevējam, bet arī ar piespiedu ietekmēšanas līdzekļiem uzņēmumam, ja tā interesēs dots kukulis.

Likumdevējs par kukuļošanu fiziskai personai ir paredzējis atbildību – brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, probācijas uzraudzību, sabiedriskos darbus vai naudas sodu. Katras personas sods tiek izvērtēts tiesā un piemērots atbilstoši nodarījumam.

Savukārt juridiskām personām Krimināllikums paredz piespiedu ietekmēšanas līdzekļus – likvidāciju, tiesību ierobežošanu, mantas konfiskāciju vai naudas piedziņu. Naudas piedziņa ir viens no maigākajiem piespiedu ietekmēšanas veidiem un tiesu praksē tiek piemērots salīdzinoši bieži. Arvien biežāk tiek piemērota arī tiesību ierobežošana.

Krimināllikums kukuļošanas gadījumos ir strikts – neatkarīgi no tā, vai kukulis dots amatpersonai vai krāpniekam, tā ir krimināli sodāma rīcība. Tieši tāpēc krāpnieks jau iepriekš aprakstītajā gadījumā ļoti labi apzinājās, ka persona, kas piekritusi maksāt kukuli, diez vai vērsīsies tiesībsargājošās iestādes, jo pati ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu un var tikt saukta pie kriminālatbildības. Tomēr lielākā daļa krāpnieka uzrunāto personu bija likumpaklausīgi, aktīvi rīkojās un par saņemtajām dīvainajām vēstulēm ziņoja pašvaldību atbildīgajām personām vai KNAB.

Pērn 20. jūnijā šajā lietā tiesa apstiprināja vienošanos, ar kuru krāpnieks tika atzīts par vainīgu, viņam piespriežot nosacītu brīvības atņemšanu uz trim gadiem un 320 stundu sabiedrisko darbu. Personas, kas izvēlējās nevis ziņot KNAB, bet gan maksāt kukuli, arī tika sodītas. Vienai personai piespriests 6820 eiro naudas sods un šīs personas pārstāvētajam uzņēmumam – ar tiesību ierobežošanu saistīts piespiedu ietekmēšanas līdzeklis, t.i., aizliegums vienu gadu piedalīties valsts un pašvaldību iepirkuma procedūrās.

Otra persona, kas arī sava uzņēmuma interesēs piekrita dot kukuli, notiesāta ar vienu gadu ilgu nosacītu brīvības atņemšanu. Arī šim uzņēmumam piemērots ar tiesību ierobežošanu saistīts piespiedu ietekmēšanas līdzeklis, t.i., aizliegums vienu gadu piedalīties valsts un pašvaldību iepirkuma procedūrās.

Domāju, ka uzņēmējiem piemērotais aizliegums piedalīties valsts un pašvaldību iepirkuma procedūrās ir samērīgs un nākotnē disciplinēs, ja atkārtoti būs jāizšķiras par kukuļdošanu.

Krāpnieki ir radoši, tāpēc gan uzņēmējiem, gan arī iedzīvotājiem jābūt īpaši modriem, saņemot piedāvājumus par attiecīgu samaksu atrisināt jautājumus, kas saistīti ar uzsāktajiem kriminālprocesiem, administratīvajām lietām, vai kā citādi ietekmēt valsts pārvaldes un tiesībsargājošo institūciju lēmumus.

Protams, nevar izslēgt gadījumus, kad kāda negodprātīga valsts amatpersona par kādu vēlamu summu patiesi piedāvā iesaistīties noziedzīgās darbībās. Neatkarīgi no tā, vai šādu piedāvājumu izsaka persona, kas ieņem valsts amatpersonas amatu, vai tā ir krāpnieks, rīcība ir viena un nepārprotama – nekavējoties jāvēršas KNAB.

KNAB iespējams ziņot vairākos veidos. Viens no ērtākajiem kanāliem ir pērn rudenī izstrādātā tiešsaistes platforma un tās mobilā lietotne "Ziņo KNAB!". Ziņojumu var iesniegt gan juridiska persona, gan privātpersona, tostarp arī anonīmā veidā. Visi ziņotāji, neatkarīgi no tā, vai atklāta sava identitāte, pēc informācijas iesniegšanas saņem unikālu ziņojuma identifikācijas numuru, lai varētu veidot saziņu ar KNAB un nepieciešamības gadījumā sniegt papildu vai precizējošu informāciju. Šādā veidā iesniedzējs var uzzināt arī informāciju par iesniegtā ziņojuma virzību.

Agrāk vai vēlāk krāpnieki un negodprātīgas amatpersonas nonāk izmeklēšanas iestāžu redzeslokā un tiek aizturēti. KNAB pirmstiesas izmeklēšanā iegūst informāciju ne tikai par konkrēto noziedzīgo epizodi, bet gan skatās plašāk un meklē pierādījumus, kas var liecināt par sistemātisku kukuļošanu. Ja KNAB iegūst pierādījumus par citām epizodēm, tad pie atbildības tiek sauktas arī pārējās personas, kuras maksājušas kukuļus.