Man darbā bieži nākas sastapties ar skaudro patiesību – lielu daļu zarnu vēža gadījumu atklājam novēloti jeb ielaistās stadijās, kad ārstēšanas iespējas ir ierobežotas. Dakter, kā jums liekas, cik ilgi es slimoju? Tieši šādu jautājumu visai bieži saņemu no saviem pacientiem. Šī jautājuma pamatā, protams, viena doma – vai izredzes būtu labākas, ja tas būtu atklāts ātrāk. Es nevaru sniegt viennozīmīgu atbildi, jo katram pacientam vēzis ir ļoti atšķirīgs, pat ja runājam par zarnu vēzi. Tam var būt dažādas mutācijas, diferenciācijas pakāpes, kas nosaka tā agresivitāti. Turklāt zarnu vēža attīstība lielākoties norit bez izteiktiem simptomiem, tādēļ var palikt nepamanīta pat līdz pēdējai stadijai. Latvijā ir ieviesta valsts apmaksāta zarnu vēža pārbaude jeb skrīnings, lai savlaicīgi pārbaudītu aizdomas par vēža klātbūtni. Diemžēl skrīninga programmas sistēmai seko virkne nepilnību, kas nespēj nodrošināt nepieciešamo iedzīvotāju sasniedzamību.
Zarnu vēža skrīnings – svarīgi, jo laikus atklātu zarnu vēzi var pilnībā uzveikt
Skrīnings ir vērsts tieši uz to pacientu grupu, kuriem nav sūdzību, vecumā 50–75. Tā pamatfunkcija ir pirmsvēža stāvokļa identificēšana un savlaicīga tā prevencija. To var noteikt ar pavisam vienkāršu slēpto asiņu izmeklējumu fēcēs. Pētot dažādus zinātnes literatūras avotus, varu apgalvot, ka apmēram 95% no visiem zarnu vēža gadījumiem attīstās no resnās un taisnās zarnas polipiem. Taču, ja tos savlaicīgi konstatē un noņem, ir iespējams izvairīties no ļaundabīga vēža attīstības. Vairākumā gadījumu zarnu vēzis nav saistāms ar sāpēm, un pārsvarā tā simptomi nav specifiski, taču reizēm par to var liecināt mainīga vēdera izeja, svara zudums, asiņošana no taisnās zarnas un mazasinība.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!