Andrejs Pčolkins: No zarnu vēža skrīninga nav jābaidās

Skrīnings ir vērsts tieši uz to pacientu grupu, kuriem nav sūdzību, vecumā 50–75. Tā pamatfunkcija ir pirmsvēža stāvokļa identificēšana un savlaicīga tā prevencija. To var noteikt ar pavisam vienkāršu slēpto asiņu izmeklējumu fēcēs. Pētot dažādus zinātnes literatūras avotus, varu apgalvot, ka apmēram 95% no visiem zarnu vēža gadījumiem attīstās no resnās un taisnās zarnas polipiem. Taču, ja tos savlaicīgi konstatē un noņem, ir iespējams izvairīties no ļaundabīga vēža attīstības. Vairākumā gadījumu zarnu vēzis nav saistāms ar sāpēm, un pārsvarā tā simptomi nav specifiski, taču reizēm par to var liecināt mainīga vēdera izeja, svara zudums, asiņošana no taisnās zarnas un mazasinība.

Salīdzinot ar citiem vēžu veidiem, pacientus ar savlaicīgi atklātu zarnu vēzi ir iespējams pilnībā izārstēt. Šādos gadījumos, statistiski runājot, mēs varam sasniegt izārstēšanos deviņiem no desmit pacientiem. Savukārt, ja vēzis tiek atklāts novēloti vai pēdējā stadijā, tad izredzes kaut ko darīt lietas labā ir niecīgas, lai neteiktu, ka to nav.

Šobrīd iedzīvotāju iespēja veikt valsts apmaksāto zarnu vēža skrīningu notiek tikai sadarbībā ar ģimenes ārstiem. Proti, ģimenes ārsti informē pacientu par zarnu vēža skrīningu un aicina pacientus veikt fēču testu mājās, pēc tam to nogādājot uz ģimenes ārsta praksi vai laboratoriju. Pagaidām citu mehānismu, kādā veidā mēs varētu šos pacientus iesaistīt skrīninga procesā, nav. Nevienā citā Eiropas valstī, tostarp, mūsu kaimiņvalstīs, netiek piekopta tāda prakse, ka iedzīvotāji par skrīninga programmu var saņemt informāciju tikai pie sava ģimenes ārsta, līdz ar to citviet sabiedrības sasniedzamība ir daudz augstāka. Taču mēs sasniedzam aptuveni tikai 14%.

Zināms, ka salīdzinoši liela daļa Latvijas iedzīvotāju teju vispār neapmeklē savu ģimenes ārstu vai dara to ļoti reti, līdz ar to, vadoties pēc tādas sistēmas, kāda ir šobrīd, sasniedzamība ir pavisam niecīga, tādēļ nevaram cerēt uz iedzīvotāju atsaucību. Piemēram, autovadītājiem, kuri ir pārsnieguši atļauto braukšanas ātrumu, un pārkāpums ir fiksēts ar fotoradaru, paziņojums par piešķirto sodu tiek izsūtīts gan caur CSDD, gan caur VID. Tāpat pēc vienota principa vajadzētu sasniegt arī tos iedzīvotājus, kuri ir iekļauti skrīninga programmā neatkarīgi no tā, vai viņi apmeklē vai neapmeklē ģimenes ārstu.

Mēs nevaram pilnībā izslēgt risku saslimt ar zarnu vēzi. Tomēr saslimstību ar zarnu vēzi var ievērojami samazināt, īstenojot primārās profilakses stratēģijas, piemēram, veselīgu dzīvesveidu, veicot skrīningu, praktizējot agrīnu diagnostiku un nepieciešamības gadījumā nodrošinot atbilstošas ārstēšanas pieejamību. Tas viss ir ļoti saistīti un jāuztver kā viens kopums, jo, ievērojot tikai vienu no šiem posmiem, nav iespējams sasniegt labus ārstēšanas rezultātus.

Praksē esmu gana novērojis, ka lielākā daļa cilvēku izvairās un baidās runāt par jautājumiem, kas ir saistīti ar onkoloģiju. Viņi neveic profilaktiskos izmeklējumus, jo baidās no sliktākā scenārija, un turpina dzīvot savā norobežotajā burbulī. Lielākās problēmas rodas tieši tad, kad ir jāsniedz palīdzība pacientiem, kam zarnu vēzis ir progresējis jau pēdējā, ceturtajā, stadijā. Turklāt ceturtajā stadijā, kad ir attīstījušies metastātiskie procesi, runa ir par sistēmisko terapiju un par šīs terapijas kompensācijas iespējām. Realitātē zaļais koridors arī strādā līdz brīdim, kad pacientam ir nepieciešama ārstēšana, proti, kad pēc konsīlija tiek nolemts par nepieciešamo terapiju. Šajā posmā vairs nav definēts laika periods, kādā pacientiem vajadzētu saņemt nepieciešamo ārstēšanu un izmeklējumus, vai arī, ja tas tiek iekšēji noteikts, to ne vienmēr var sasniegt paredzētajā laika posmā visbiežāk personāla trūkuma dēļ.

Jautājumu par modernas vēža ārstēšanas terapijas pieejamību Latvijā mēs muļļājam jau gadiem, vienmēr atsaucoties uz naudas trūkumus. Latvijā iespējas saņemt visjaunākās un dārgākās zāles ir joprojām stipri ierobežotākas, nekā citviet, piemēram, salīdzinot kaut vai ar mūsu kaimiņvalstīm. Kamēr mēs lemjam un mēģinām saņemt kompensāciju medikamentiem, kas jau visā Eiropā tiek pielietoti piecus gadus, tikmēr Eiropā tiks radīti jauni medikamenti, kurus apstiprinās jaunākās ārstēšanas vadlīnijās. Ar to mums ir jārēķinās, lai gan ļoti negribas to pieņemt – vienmēr par soli atpaliksim, – esot mazai valstij ar nelielu ekonomiku. To var mainīt tikai un vienīgi valsts politiskā griba un nostāja. Līdz tam minimums, kas būtu jādara, ir sistematizēt kārtību, kādā tiek uzrunāti iedzīvotāji piedalīties valsts apmaksātajās skrīninga programmās, lai tās sniegtu vēlamos rezultātus, kā arī jāpalielina finansējuma apmērs onkoloģisko pacientu ārstēšanai.

Latvijā ir sasniegti labi rezultāti krūts vēža un dzemdes kakla vēža skrīninga programmās. Dzemdes kakla vēža skrīninga aptvere pusotra gada laikā ir dubultojusies no 35% – 37% līdz 77%. Tam pamatā bija plašas un spēcīgas informatīvās kampaņas, kas sasniedza gan sabiedrību kopumā, gan arī veicināja izpratni speciālistu vidū. Rezultātā plašais komunikācijas aktivitāšu kopums radīja informācijas pieplūdumu, lai ikdienā cilvēks, saskaroties ar šo jautājumu, būtu jau ar priekšzināšanām par nepieciešamību veikt valsts apmaksāto pārbaudi. Manuprāt, līdzīgi vajadzētu sākt vairāk publiski runāt par to, kas ir zarnu vēzis, kāda nozīme ir skrīningam un cik svarīgi ir atklāt to savlaicīgi. Lai sekmētu pacientu līdzestību un atbildību par savu veselību, ir proaktīvi jāstrādā ar ārstu un sabiedrības izglītošanu. Mums ir lielisks pieredzes stāsts par dzemdes kakla vēža skrīninga programmu rezultātiem, kas apliecina, ka izpratnes veicināšanas kampaņas strādā. Esmu pārliecināts, ka viss šis pasākumu kopums viennozīmīgi uzlabotu gan skrīninga aptveri, gan situāciju kopumā saistībā ar saslimstības rādītājiem un arī ārstēšanas rezultātiem.