Uzsākot darbu pašreizējam Eiropas Parlamentam, aktivizējās rīcība klimata pārmaiņu negatīvās ietekmes mazināšanai, ES definējot līderes ambīcijas. Procesu, kurš angļu valodā pareizi dēvēts par "green deal" (latviski – vienošanās, darījums), atbalsta ikviens domājošs cilvēks. Ar kaut ko jāsāk. Zaļās vienošanās idejas vārdā Eiropā notikušas dažādas pārmaiņas, pieņemtas daudzas regulas, politikas, direktīvas un vadlīnijas, kuru apjoms un saturs, visticamāk, Latvijā nevienam nav īsti skaidrs. Svarīgi, ka lielākā daļa šo dokumentu ir interpretējama, pielāgojot nacionālo valstu interesēm. Vajadzīga vien griba un zinātnē balstīti argumenti.
Klimata politikas būtiska sastāvdaļa ir klimata neitralitāte, kas gudri skan, bet būtībā ir skaidrojama ļoti vienkārši – ikviena valsts, kam saistoša zaļā vienošanās, ir atbildīga, lai starpība starp siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijām un piesaisti būtu tuva nullei. Šāda mērķa sasniegšanai ir daudzi ceļi, kuri vienkāršoti ir apvienojami divās pieejās un to mijiedarbībā – mazināt SEG emisijas un veicināt oglekļa piesaisti.
Pirmajā jeb emisiju mazināšanas jomā parasti piemin cīņu ar transporta un ražošanas radītajiem izmešiem. Liels emisiju avots ir fosilo materiālu izmantošana būvniecībā. Latvija kā ekonomiski jauna valsts, salīdzinot ar, piemēram, veco Rietumeiropu, nav apskaužamā situācijā – ja citiem rūpnīcas un transporta infrastruktūra ir sen uzbūvēta un to atliek modernizēt, mūsu valstī lielie būvdarbi vēl tikai priekšā. Jo Latvijas ekonomiku neglābs tikai veco rūpnīcu pārbūve par tirdzniecības centriem vai šādu centru jaunbūve no importēta skārda vai putuplasta, kuriem, protams, formāli arī ir nozīme iekšzemes kopprodukta veidošanā un nodarbinātības veicināšanā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!