Pirms septiņiem gadiem, pavasarī, ar sievu lēmām, ka gribam ģimenes mazdārziņu. Par Lucavsalu bija dzirdētas briesmu lietas, bet par Kazas sēkli it nekas. Pirmā dzirdēšana.
Toreiz, martā, sazvanīju Zentu – kundzi, kura bija atbildīga par mazdārziņu nomu. Viņas kabinets atradās Smiļģa ielas Pārdaugavas izpilddirekcijā. Tagad viņa ir prom, bet par to nedaudz vēlāk.
Mēs satikāmies, Zenta izrādīja pieejamos zemes gabalus. Cits par citu aizlaistāks, visapkārt krūmos ieaugusi teritorija, dubļi. Drūms skats.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit