Dzīvojot ASV, man arvien prātā ir dzimtene un tās tēls plašajā pasaulē. Tādēļ pirms kāda laika pasāku amerikāņiem jautāt: "What pops up in your mind, when you hear name Latvia?" Vairākas reizes saņēmu atbildi: "Basketball, Sabonis..." Daži bija tik zinoši vēsturē un ģeogrāfijā, ka spēja pateikt: "You were part of Russia, but now you are independent." Bet ar to arī amerikāņu Latvijas zināšanas bija izsmeltas. Esmu saticis vien dažus, kuri zināja par brīnišķajām Baltijas jūras pludmalēm, sēnēm, tīro, zaļo dabu, skaistajiem Dziesmu svētkiem, māksliniekiem, sportistiem vai mūsu industrijām, ievērojamiem uzņēmumiem un to ražotiem populāriem produktiem.
Latvijas atpazīšanas kulmināciju nesen pieredzēju Monreālas lidostā, kur, gaidot reisu, iesēdos kurpju tīrītāja krēslā. Jaunais puisis, kurpes spodrinot, sāka ar mani runāties, un es, kā parasti, viņam pajautāju, ko viņš ir dzirdējis un zina par Latviju. Liels bija mans pārsteigums, kad kurpju pucētājs zināja šo to gan par Rīgu, gan diezgan daudz arī par Latviju. Latvijas karoga krāsas esot "Red Wine, White, Red Wine", un viņam esot interneta draudzene Rīgā, ar kuru viņš aktīvi sarakstoties, un, kas zina, varbūt liktenis būšot lēmis uz Rīgu arī uz dzīvi pārcelties, tādēļ puisis ieguldījis savu laiku un izpētījis internetā pieejamo informāciju par Rīgu un Latviju.
Esmu novērojis divus veidus, kā Latvijas uzņēmumi runā par savu izcelšanos ar klientiem un partneriem ASV. Pirmie reģistrē uzņēmumu Anglijā vai, piemēram, Īrijā un klientiem stāsta, ka ir Eiropas uzņēmums, Latviju pat nepieminot. Šīs stratēģijas piekritēji uzskata, ka labāk saistīt savu vārdu ar kādu lielāku, pazīstamāku valsti, un it kā mazliet pat kaunas no Latvijas pieminēšanas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!