Izpildīt mājas darbus savlaicīgi un saglabāt savu vietu piegādes ķēdēs, papildus tam iegūstot priekšrocības konkurencē ar citiem piegādātājiem, kas mājas darbu izpildē kavējas. Tā ir realitāte, jo jau šodien lielie sadarbības partneri izvēlas piegādātājus, kas mērķtiecīgi iegulda ilgtspējā un samazina savus CO2 izmešus.
Ja vēl salīdzinoši nesen šāda pieeja bija tikai lielo kompāniju dienaskārtībā, tagad tā ir ikdienas realitāte arī mazajam un vidējam biznesam, kas vēlas sadarboties ar Eiropas un pasaules uzņēmumiem. Tāpēc īsā atbilde uz virsrakstā izvirzīto jautājumu, visticamāk, ir – nē, ilgtermiņā tas nav iespējams.
Ne tikai Eiropas Savienība ir noteikusi augstus mērķus klimata neitralitātes rādītāju sasniegšanā, ilgtspējas aspekti sadarbības uzsākšanai tie vērtēti arī citur, tostarp Lielbritānijā, ASV, Kanādā, Austrālijā u.c. Kā tas ietekmē mūsu uzņēmumus ikdienā? Piemēram, Latvijas uzņēmums nodrošina loģistikas pakalpojumus kādam no Eiropas lielajiem uzņēmumiem.
Lai turpinātu sadarbību, pasūtītājs pieprasa sniegt informāciju par CO2 nospiedumu dabā, tādējādi pārliecinoties, ka visā procesā iesaistītie apakšuzņēmēji veic ieguldījumus ilgtspējā. Tam uzņēmumam, kas jau savlaicīgi domājis zaļi, nekādas papildu investīcijas un laika resurss, lai pielāgotos jaunajai situācijai, nebūs nepieciešami. Taču tiem, kuri savus mājas darbus savlaicīgi nebūs veikuši, var gadīties pazaudēt izdevīgus līgumus. Lai gan kāds teiks, ka šāda pieeja piegāžu ķēžu organizēšanai ir jaunums un reti tiek pielietota praksē, realitātē jau tagad 50% Somijas lielo kompāniju ir mainījušas apakšuzņēmējus tieši ilgtspējas aspektu dēļ.
Jaunu ieradumu biznesa forumā "Ilgbūtība", kur runājām par ilgtspēju kā nākotnes prioritāro attīstības virzienu, demonstrēju datus, kas parāda, ka uz galvenajām Latvijas eksporta valstīm, piemēram, Vāciju, Zviedriju, Lielbritāniju, Poliju, Dāniju un Nīderlandi, mūsu uzņēmumi vairāk nekā pusē gadījumu ved produkciju CO2 ietilpīgās jomās.
Tas skaļi signalizē par risku šiem uzņēmumiem, kuri ir daļa no piegādes ķēdēm, bet vēl nav veikuši tehnoloģiju vai procesu uzlabojumus, jo ilgstoši šāda situācija pastāvēt nevarēs un arī tām nozarēm, piemēram, ķīmijas, pārtikas, lauksaimniecības un citu preču ražotājiem, būs jāveic uzņēmuma transformācija, ieviešot tehnoloģijas un pieejas, kas atbildīs eksporta partneru izvirzītajām prasībām.
Jā, pasaule ir mainījusies un arī pieprasījums pēc ilgtspējīgiem risinājumiem pieaug. Uzņēmumu ilgtspējas transformācija ir uzņēmumu izdzīvošanas jautājums, pretējā gadījumā konkurences apstākļos nāksies zaudēt savu vietu ne tikai piegādes ķēdēs, bet arī kļūt par "neērtu" sadarbības partneri. Labā ziņa, ka arī dažādu procesu efektivizēšana un attiecīgi resursu taupīšana kļuvusi vienkāršāka – ir pieejamas valsts atbalsta programmas, lai palīdzētu veikt uzlabojumus uzņēmumu energoefektivitātē, ilgtspējīgā transportā, pārējā uz zema oglekļa ekonomiku, atjaunojamā enerģijā un zaļajās ēkās.
Aprīļa sākumā ir atvērta nākamā, jau 5. kārta Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda programmā energoefektivitātei, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai un elektroauto iegādei. Šobrīd programma ievērojami paplašināta, nosakot, ka atbalstu var saņem arī vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības komersanti, kā arī elektroauto varēs iegādāties visu programmai atbilstošo nozaru uzņēmumi. Pieteikumus šajā kārtā gaidām līdz 30. aprīlim, savukārt nākamās kārtas tiks izziņotas, pēc esošās noslēgšanās.
Šis ir piemērots brīdis investīcijām, lai realizētu energoefektivitātes projektus un saņemtu reālu atbalstu no pieejamās programmas. Nākotne pieder tiem uzņēmumiem, kas spēj ne tikai pelnīt šodien, bet plāno, kā pelnīs un konkurēs arī ilgtermiņā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!