Informācija ir vara. Ne velti propagandas instrumentu visos laikos izmantojuši pasaules varenie savas ietekmes nostiprināšanai. Propagandas lielākais pluss – tā ir grūti "sataustāms", tomēr neticami iedarbīgs līdzeklis cilvēku apziņas ietekmēšanai. Kā teicis amerikāņu rakstnieks Marks Tvens – ir daudz vieglāk piemānīt cilvēku, nekā pārliecināt viņu, ka viņš ticis piemānīts.
Eiropa salīdzinoši ilgu laiku ir dzīvojusi ar apziņu, ka propaganda attiecas uz autoritāriem un totalitāriem režīmiem. Taču Covid-19 krīzes laikā dezinformācijas infodēmija (termins radies no vārdu "informācija" un "pandēmija" apvienojuma un apzīmē strauju grūti pārbaudāmas informācijas izplatību) likusi arī eiropiešiem pamosties.
Interneta un sociālo tīklu laikmetā infodēmija nozīmē, ka dažādu faktu, sazvērestības teoriju, spekulāciju un baumu kombinācija ar informācijas tehnoloģiju palīdzību tiek izplatīta plašā mērogā ar mērķi sēt apjukumu un ietekmēt sabiedrisko domu noteiktā virzienā. Ar šāda "informatīvā kokteiļa" palīdzību ir bijis iespējams ietekmēt pasaules ekonomiku, politiku un drošību tādā mērogā, kam nav līdzīgu fiziskajā realitātē. Kā norādījis amerikāņu komentētājs un politikas procesu analītiķis Deivids Rotkopfs, ar dezinformācijas palīdzību pēdējos gados ir izdevies provocēt rasistiskas un ksenofobiskas jūtas dažādās sabiedrībās, kurināt naidu un vairot neuzticību starp sabiedrības grupām, veicināt vispārējo trauksmi sabiedrībā, sašķeltību, radīt sociālos nemierus un provocēt ļaudis uz atklātu vardarbību (David Rothkopf, The Washington Post, 11 May 2023).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!