Sirds un asinsvadu slimības joprojām ir galvenais nāves iemesls gan Latvijā, gan pasaulē kopumā. Lai gan pēdējās desmitgadēs situācija ir uzlabojusies, jaunākie dati rāda, ka pēdējos gados liels progress nav sasniegts.
Ir labi zināmas saistības starp sirds un asinsvadu slimībām un vairākiem riska faktoriem, tostarp augstu holesterīna līmeni (hiperlipidēmiju), augstu asinsspiedienu (hipertensiju), augstu cukura līmeni asinīs (hiperglikēmiju), hronisku nieru slimību, neveselīgu uzturu, aptaukošanos, alkohola pārmērīgu lietošanu, smēķēšanu un neaktīvu dzīvesveidu. Ņemot vērā lielo mirstību no šīm slimībām Latvijā, jāsecina, ka līdz šim riska faktoriem valstiskā līmenī neesam pievērsušies pietiekami nopietni.
Visticamāk, ikviens no mums ir dzirdējis par to, cik svarīga ir primārā profilakse – pasākumi, kas vērsti uz kardiovaskulāro slimību attīstības novēršanu vai aizkavēšanu. Te svarīgs ir aktīvs dzīvesveids, veselīga pārtika, regulāras vizītes pie sava ģimenes ārsta un vajadzības gadījumā arī medikamentu lietošana tādu riska faktoru korekcijai kā, piemēram, paaugstināts asinsspiediens vai lipīdu līmenis. Lai gan šajā jomā joprojām daudz darāmā, šoreiz gribētu piedāvāt plašāku diskusiju par sekundāro profilaksi.
Kas ir sekundārā profilakse?
Sekundārās profilakses mērķis ir novērst atkārtotus slimības saasināšanās notikumus, tātad pamatā tā attiecas uz cilvēkiem, kuriem jau ir noteikta diagnoze, piemēram, sirds mazspēja, aritmija, koronārā sirds slimība vai cita. Zināmā mērā sekundāro profilaksi var attiecināt arī uz cilvēkiem, kam ģenētiski pārmantotu īpatnību dēļ izmaiņas asinsvados sākas jau ļoti agrīni un būtībā sirds slimība jau ir attīstījusies, lai arī katastrofāla notikuma (insults, infarkts) vēl nav bijis.
Lai gan mēs nevaram aizmirst par plašākiem riska faktoriem, piemēram, vecumu, ģenētiku un dzīves apstākļiem, šo dzīvesveida un bioloģisko riska faktoru, piemēram, augsta asinsspiediena un augsta holesterīna līmeņa, kontroles iespējas sniedz milzīgu iespēju novērst sirdslēkmes un insultus. Kardiovaskulāro slimību atklāšana un ārstēšana, cik ātri un cik efektīvi vien iespējams, var palēnināt vai pat apturēt slimības progresu un samazināt ietekmi uz pacientu, izvairoties no komplikācijām vai tās samazinot.
Sekundārā profilakse galvenokārt balstās uz riska faktoru kontroli, tostarp kontrolējot asinsspiediena, holesterīna un cukura līmeni. Noteicošā loma šeit ir regulārai medikamentu lietošanai, piemēram, lai samazinātu glikozes līmeni asinīs.
Efektīvai sekundārajai profilaksei ir potenciāls samazināt mirstību par 58%.
Kas jāzina pacientam?
Ja pacients ir piedzīvojis bīstamu kardiovaskulāru notikumu, piemēram, insultu, vai arī ārsts jau ir noteicis kādas sirds un asinsvadu slimības diagnozi, ir skaidrs, ka turpmāk par sevi būs jāgādā trīskārt rūpīgāk.
Mūsdienās internets piedāvā arvien vairāk informācijas, tai skaitā par dažādiem uztura bagātinātājiem, diētām un citām metodēm veselības uzlabošanai. Tomēr, it īpaši, ja diagnoze jau ir noteikta, ir ļoti svarīgi lietot tieši tās zāles, kuras ir izrakstījis ārsts, un lietot tās tieši tādās devās, kā noteikts. Viena no biežākajām kļūdām ir medikamentu lietošanas pārtraukšana, kad šķiet, ka kopumā sajūta jau ir labāka, vai arī medikamentu lietošana mazākās devās. Taču šādā veidā savai veselībai drīzāk nodarīsim pāri.
Sekundārajā profilaksē pacientu atbildība ir līdzestība medikamentu lietošanā un dzīvesveida pielāgošana.
Kas jāuzlabo valstiskā līmenī?
Veselības ministrija šobrīd aktīvi strādā pie pasākumu plāna 2025.–2027. gadam, lai novērstu sirds un asinsvadu slimību riskus, uzlabotu šo slimību diagnostiku, ārstēšanu un aprūpes pēctecību. Plānam ir potenciāls būtiski uzlabot Latvijas iedzīvotāju veselību un dzīves kvalitāti, kā arī saglabāt dzīvības.
Lai uzlabotu sekundāro profilaksi Latvijā, nākamajā plānā svarīgi ņemt vērā:
Saslimstības riska faktoru kontrole. Lai to nodrošinātu, ir nepieciešams izstrādāt konkrētus riska faktoru kontroles mērķus un izvēlēties rādītājus, piemēram, hipertensijai, dislipidēmijai, zemam holesterīna līmenim, glikēmijai un albuminūrijai. Būtu jāizvirza ambīcijas, ka ģimenes ārstu praksēs iedzīvotājiem, kas ir riska grupā, šiem kritērijiem jābūt normas robežās vismaz 60% gadījumu. Ņemot vērā, ka ārstam būs jāveic papildu izglītošanas un mērķu kontroles nodrošināšanas darbs, šādu izvirzīto mērķu sasniegšana var tikt motivēta arī ar finansiālu atalgojumu, kas saistīts ar sasniegtajiem rezultātiem.
Medikamentu pieejamība. Lai kontrolētu minētos riska faktorus, ir būtiski, lai valsts nodrošina pieejamību medikamentiem, kas nepieciešami pacientiem. Lai lielāks skaits Latvijas pacientu varētu atļauties iegādāties medikamentus, valstij ir jāsniedz plašāks finansiālais atbalsts, iekļaujot kompensējamo zāļu sarakstā jaunākos un efektīvākos medikamentus un samazinot pacientu līdzmaksājumus.
Pacientu līdzdalības veicināšana. Ir svarīgi strādāt pie pacientu līdzdalības veicināšanas, izskaidrojot, kā darbojas konkrētie medikamenti un kā tie ietekmē pacienta veselību. Tas ietver pacientu izglītošanu un informēšanu par slimības dabu, ārstēšanas iespējām un to, kā viņi var veicināt savu veselību ar piemērotāka dzīvesveida un ārstēšanas ievērošanu.
Digitālie risinājumi. Efektīvi atbalsta visus iepriekš minētos pasākumus, palīdzot novērtēt un uzraudzīt, kā tiek sasniegti riska faktoru kontroles mērķi, kā arī ļauj ārstiem attālināti uzraudzīt pacientu veselību. Turklāt digitālie risinājumi var nodrošināt informāciju gan pacientiem, gan ārstiem par medikamentu izrakstīšanu, pirkšanu un lietošanu, kā arī sniegt pacientiem visu nepieciešamo informāciju par viņu veselības stāvokli un ārstēšanas plānu.
Lieku lielas cerības uz jauno plānu, kas nesīs līdzi būtiskas un ilgi gaidītas izmaiņas un samazinās mirstību Latvijā. Sekundārās profilakses uzlabošanai ir liels potenciāls būtiski uzlabot pacientu veselību un mazināt mirstību, tāpēc pret šiem jautājumiem ar lielu atbildību jāattiecas gan pacientiem, gan politikas veidotājiem, gan citiem nozares spēlētājiem. Sirds veselībai ir jākļūst par politikas prioritāti!
Raksts balstīts datos no jaunākā pētījuma par sekundāro profilaksi: “How can we Improve Secondary Prevention of Cardiovascular Disease?”, London School of Economics and Political Science, 2024.
https://www.efpia.eu/media/movnhr0y/how-can-we-improve-secondary-cvd-prevention-lse_efpia.pdf
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!