Liene Sīle: Mediķu un pacientu attiecības – veselības aprūpes sistēmas spogulis
Foto: ReTV

Covid-19 pandēmija ne vien izraisīja globālu krīzi, bet arī izgaismoja dziļas plaisas sabiedrības attiecībās ar veselības aprūpes sistēmu. Dažādu ierobežojumu un mājsēdes ierosināta, pacientu agresija pret mediķiem pieauga, tādējādi atspoguļojot sabiedrības emocionālo stāvokli un neuzticēšanos zinātnei un medicīnai. Līdz šim agresija nav mazinājusies, tikai pieaugusi. Kāpēc tā, un kādi risinājumi iespējami?

Pandēmija ļoti sašķobīja pasaules godbijību un cieņu pret zinātni un medicīnu, un, protams, attiecīgi arī pret tās pārstāvjiem, tostarp mediķiem. Diemžēl situācija nav uzlabojusies, rodas iespaids, ka sociālajā vidē tiek popularizēts viedoklis, ka stingri jāpastāv uz savām vēlmēm, tiesībām un prasībām pret apkārtējiem, tai skaitā veselības aprūpi, reizēm aizmirstot par to, kas ir individuālā atbildība un pienākumi.

Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas nesen veiktā pētījumā atklājās satraucoši dati – 80% respondentu-mediķu norādīja, ka ir saskārušies ar dažāda veida vardarbību no pacientu puses. Vardarbība var būt gan emocionāla, gan fiziska, ietverot izteiktus draudus, dažādas formas vajāšanu, arī paceltu balsi vai atkārtotu nepamatotu sūdzību iesniegšanu. Šī agresija ne tikai ietekmē mediķu psihoemocionālo stāvokli un fizisko drošību, bet arī var radīt un jau rada nelabvēlīgu ietekmi uz pacientu veselības aprūpes procesu un vispārējo sabiedrības veselību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!