"Tagad viņi man redzēs, kā neizbūvēt infrastruktūru," uz trotuāra malas sēdēja velosipēdists, kurš tikko vieglā pālī ar zobiem bija izdauzījis priekšā braucoša auģika aizmugurējo stiklu. Apkārtējie brauciena dalībnieki līdzjūtīgi noskatījās un nosodīja gan automašīnas bagāžnieku, gan ērcīgo policistu, gan asfaltu, gan Vilni Ķirsi, gan infrastruktūru, gan sabiedrības paradumus kopumā, kas nu jau bezzobu kolēģim morāli lika vienu maziņo izdzert pirms "Kritiskās masas". Viņi stingri nosodīja visu, bet ne ideju nesaskaņotā masu pasākumā haotiski braukt cauri Rīgas centram.
"Teorētiski varētu vilkt uz sejas kovida respiratoru," pieņēma K. Āls, tomēr izlēma ceļā doties ar nomas elektroskūteri. Ceļš līdz Mežaparkam ar skūteri ir mērojams ļoti ērti. Avotu ielā vesela josla brīva, tālāk norobežots celiņš no Bruņinieku līdz pat Valdemāra ielai. Nedaudz čakarīgs ir tas īsais moments starp Valdemāra ielu un Brasas tiltu, bet var izlīdzēties ar ietvēm. Tās ir gana platas, lai cieņpilni pārvietotos, neizbesījot gājējus.
"Amizanti," nodomāja K. Āls, vairākas reizes pie luksoforiem novērojot vienus un tos pašus velosipēdistus, kuri krustojumus konsekventi šķērso pie sarkanās gaismas. "Kāpēc es un vēl viens elektroskūtera braucējs pie sarkanajām gaismām stāv, bet jūs abi – ne? Droši vien sagadīšanās."
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
