"Latvija vēlas palielināt savu reitingu Pasaules preses brīvības indeksā un pirmo reizi ierindoties starp "Top 10" valstīm," – šādi vārdi atrodami aprīlī sūtītā Kultūras ministrijas preses relīzē. Ja pieveram acis uz neprecizitātēm – Latvija šajā desmitniekā jau ir atradusies –, šāds mērķis šķiet vērtīgs. No pirmā acu uzmetiena varētu šķist, ka mēs pat ejam tajā virzienā, jo piektdien ikgadēji Pasaules preses brīvības dienā publicētajos datos Latvija ierindojusies 12. vietā. Salīdzinot ar pagājušo gadu, kāpums par četrām vietām. Bet uzlabojums ir tikai pirmšķietams.
Organizācija savā ziņojumā norādījusi, ka preses brīvību visā pasaulē apdraud tieši tie, kam to vajadzētu garantēt, – politiskās autoritātes. 2023. gads ir zīmīgs ar to, ka starptautiskajai sabiedrībai acīmredzami trūkst politiskās gribas īstenot žurnālistu aizsardzības principus, norāda indeksa veidotāji.
Ja reiz Latvijai šādos apstākļos ir kāpums, kāpēc neuzskatu šo par sasniegumu, bet prognozēju turpmāku kritumu? Īsā atbilde ir tāda, ka Latvijai nav īstu uzlabojumu, vienkārši citiem ir klājies vēl sliktāk. Pat topa pirmajai vietai Norvēģijai rezultāti salīdzinājumā ar 2023. gadu ir kritušies. Arī Latvijas novērtējums 100 punktu skalā ir krities (no 83,27 uz 82,9).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!