Šonedēļ ir "Delfi Plus" jubileja, mums aprit pieci gadi! Ja atskatāmies, kas šo gadu laikā ir noticis, tā šķiet vesela vai pat vairākas mūžības.
Ar smagiem zaudējumiem pārdzīvojām pandēmiju, lai tūliņ pat sastaptos ar Krievijas asiņaino uzbrukumu ukraiņu tautai. Gluži kā 1995. gadā visa Latvija bija pielipusi TV ekrāniem, lai noraudzītos, kā sabrūk Skrundas lokators, tā 2022. gadā visi raudzījāmies, kā pēc vairāku stundu brucināšanas nogāž pieminekli Uzvaras parkā.
Arī bez lieliem Latviju un pasauli satricinošiem notikumiem redzējām pārmaiņas: vietējā tirgū ienāca "Burger King", "Lidl" un "Decathlon", bet pazaudējām tādus labi zināmus zīmolus kā LNT televīzija, rīdzinieku iemīļotie "XL Pelmeņi" un izcilais restorāns "Vincents".
Viņsaulē pavadījām Mārtiņu Rītiņu, Lilitu Ozoliņu, Svetlanu Bless, Jāni Lūsi un daudzus citus leģendārus tautiešus. Izcīnījām arī uzvaras, hokejā karot kaklā bronzu, bet basketbolā pierādot savu piederību pašu spēcīgāko saimei.
Kā šausmu filmā paši uz savas ādas izjutām "amerikāņu kalniņus" banku procentu likmēs, kur piezemēšanos aizvien gaidām ar katru nākamo ECB sanāksmi. Līdzīga žanra izpildījums arī inflācijā, kur rekordaugstās cenu pārmaiņas uzņēmumus piespieda pārtraukt darbību vai pieņemt krīzes laika mērus, ko, protams, vispirms juta darbinieki – mūsu līdzcilvēki, draugi un kaimiņi.
Domājot par politiku, precīzāk, partijām un politiķiem, pieļauju, ka tie bezkaunības apmēri, kas šobrīd novērojami partiju izpildījumā, drīz vairs nevienu nepārsteigs. Dažus no gadījumiem pieminu šajā rakstā, kur stāstu, kāpēc neesmu sajūsmā par jaunajiem Preses brīvības indeksa rezultātiem.
Šie daži piemēri, kurus minu, vien daļēji parāda, ko pēdējo piecu gadu laikā esam piedzīvojuši. Bet, svinot "Delfi Plus" jubileju, esmu bezgala pateicīgs, ka šajos notikumos kopā ar mūsu žurnālistiem bijuši desmitiem tūkstošu jaunu abonentu.
Skaidri atceros pirmo dienu, kad "aiz atslēgas" publicējām pirmo rakstu. Tā bija Anša Īvāna reportāža ceļojumu apraksta žanrā – "Milzīgas nacistu slūžas un leģenda par vācu zemūdeni bunkuros Polijā".
Toreiz man bija jāizvēlas, kurš būs šis pirmais raksts un cik tālu lasītājam dot iespēju ielūkoties rakstā, līdz pirmo reizi parādās zīme – lai turpinātu lasīt, jāiegādājas abonements. To darot, uz blakus ekrāna rādījās uzraksts, ka šobrīd ir nulle abonentu. Nulle. Kāda vispār garantija, ka kaut viens vēlēsies uzklausīt "Delfi" pamatojumu, ka komercmedijos tas ir vienīgais veids, kā šobrīd redzam kvalitatīvas žurnālistikas uzturēšanu Latvijā ilgtermiņā? Nulle pārvērtās par viens, tad par divi, trīs, četri, līdz šobrīd, man rakstot šīs rindas, uz netālu esošā ekrāna šis skaitlis ir pieaudzis līdz 26 474.
Tas uzlādē! Tas uzlādē, jo redzam, ka mūsu darbs ir vajadzīgs, ka lasītāji, klausītāji un skatītāji to novērtē. Par to vēlos jums visiem teikt lielu paldies!
Tikmēr "Delfi" turpina darbu, lai piedāvātu saturu, kas uzlādē arī jūs. Tikko Malmē, Zviedrijā, notikušajā "Eirovīzijā" par jaunumiem vēstīja "Delfi" konkursa eksperts Toms Akmens, hokeja čempionāta īpašajā sadaļā ir daudzpusīgs turnīra atspoguļojums, turklāt teksta tiešraidēs iespējams sekot līdzi visām spēlēm. Tuvojas Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kur nodrošinām plašu "Delfi TV" diskusiju klāstu, bet mūsu pirmās lapas augšā redzams pulkstenis, kas dod laika atskaiti līdz brīdim, kad būs jādodas pie vēlēšanu urnām. Jo mums ir svarīgi, ka kopā varam padarīt Latviju labāku.