Maija pirmajā pusē dažādos veidos pieminam vairākus nozīmīgus notikumus. 1. maijā pagāja 104 gadi kopš Satversmes sapulces sasaukšanas 1920. gadā. 1. maijs ir arī strādnieku svētki, kurus svin sociāldemokrātiskās partijas un arodbiedrības vairākās Eiropas valstīs. 8. maijā pieminam Otrā pasaules kara beigas Eiropā, bet nākamā diena, 9. maijs, ar Uzvaras pieminekļa (arī mīļi saukta par okupekli) nojaukšanu ir provizoriski izņemta no "kalendāru nemieru" saraksta.
Mums vēl priekšā 15. maijs, kad varam pieminēt 90 gadus kopš brīža, kad Kārlis Ulmanis, bez šaubām, viens no 1918. gada Latvijas, kā teiktu amerikāņi, tēviem dibinātājiem, organizēja apvērsumu un beidza demokrātiskas Latvijas pastāvēšanu.
Varbūt es pārāk daudz uzturos t.s. sociālajos medijos/tīklos gan Latvijā, gan starptautiski, bet tieši šīs pieredzes dēļ sāku redzēt interesantas kopsakarības. Satversmes sapulce bija visai veiksmīgs mēģinājums Latviju no cara patvaldības un Ļeņina diktatūras ievest Rietumu demokrātijas un tiesiskuma sfērā. Eiropeiskās strādnieku partijas un kustības, kam 1. maijs ir svētki, kaut gan brīžiem asas savos agrāko laiku izteicienos, arī pārsvarā aizstāvēja demokrātiju un tiesiskumu.
Savukārt 1945. gada 8. maijā Latvijā vienu diktatūru un beztiesisku sistēmu – nacistu okupāciju – nomainīja pret Staļina diktatūru. Abām kopēja bija cilvēku kā indivīdu dehumanizācija un dažādu aizspriedumu, nosodījumu un pat reālas vainas attiecināšana uz veselām cilvēku grupām, attiecīgi – skarba, pat mežonīga rīcība pret tām.
Nacistu gadījumā represējamā grupa pirmkārt bija ebreji, tiem sekoja romi/čigāni un slāvu tautas – krievi, poļi un baltkrievi
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
