Šā gada Starptautiskās dienas pret homofobiju, transfobiju, bifobiju un interfobiju temats ir "Neviens nav atstāts novārtā: līdztiesība, brīvība un tiesiskums ikvienam". Šī nostāja saskan ar to, kā Eiropas Komisija pašreizējā pilnvaru termiņā ir risinājusi jautājumu par līdztiesību ikvienam zem līdztiesības savienības karoga. Šajā nolūkā esam pieņēmuši piecas līdztiesības stratēģijas, kas aptver dzimumu līdztiesību, rasisma apkarošanu, romu iekļaušanu, personu ar invaliditāti tiesības un LGBTIQ līdztiesību, un pastiprinājuši līdztiesības integrēšanu attiecībā uz ikvienu.
Tāpēc Starptautiskā diena pret homofobiju, transfobiju un bifobiju aicina mūs pārdomāt dažādas personu raksturojošas iezīmes un apzināties savus stereotipus un pieņēmumus, kā arī to, kā rīkojamies gan katrs atsevišķi, gan kopā kā sabiedrība, jo mūsu rīcība var ierobežot LGBTIQ iekļaušanu, līdzdalību un tiesības.
Eiropas Komisija 2020. gadā pieņēma pirmo LGBTIQ līdztiesības stratēģiju ar mērķi pievērst īpašu uzmanību nevienlīdzībai un problēmām, kas skar LGBTIQ cilvēkus. Tā iezīmēja jaunu posmu Eiropas Savienības cīņā pret LGBTIQ diskrimināciju, kurā šis kopīgais mērķis apvienoja dalībvalstis un ieinteresētās personas visos līmeņos.
Vēlamies izveidot Eiropas Savienību, kurā tiek veicināta un aizsargāta daudzveidība un kurā ikviens var būt viņš pats un mīlēt, ko vēlas, bez riska piedzīvot diskrimināciju, atstumtību, naidu vai vardarbību. Eiropas Savienība atbalstīs dalībvalstis šajos centienos, it īpaši pašu valstu rīcību, kas papildina Eiropas iniciatīvas.
Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra nesen publicēja Eiropas Savienības mērogā veiktā trešā LGBTIQ apsekojuma konstatējumus, kas liecina, ka 52 % LGBTIQ atklātāk runā par savu seksuālo orientāciju, dzimumidentitāti vai dzimumpazīmēm savā sociālajā vidē. Šis rādītājs ir palielinājies par 6 % kopš 2019. gada rezultātiem. Tomēr 55 % apsekojuma dalībnieku atbildējuši, ka piedzīvojuši aizskarošu izturēšanos naida dēļ, un šis rādītājs kopš iepriekšējā apsekojuma ir pieaudzis par 18 %.
Šķiet, ka šie konstatējumi apstiprina to, ko jau zinājām, proti, ka Covid-19 pandēmija palielināja fiziskas un emocionālas vardarbības risku LGBTIQ, jo daudzi no viņiem pārvietošanās ierobežojumu dēļ nonāca izolācijā kopā ar cilvēkiem, kas viņus nepieņem vai izturas pret viņiem ar naidu. Tika arī novērots, ka veselības krīzes ietekmē palielinājās arī naida runa pret LGBTIQ, un daži politiskie un reliģiskie līderi piedēvēja LGBTIQ kopienai vainu par vīrusa izplatīšanos.
Šie konstatējumi saskan ar Eiropas Komisijas saistībā ar ziņojumu par LGBTIQ līdztiesības stratēģiju rīkotās apspriešanās ar ieinteresētajām personām rezultātiem, kas liecina, ka pašreizējo naida un vardarbības palielināšanos pret LGBTIQ pastiprina pret dzimumu līdztiesību un LGBTIQ vērstu naratīvu pieaugums. Saskaņā ar ieinteresēto personu novērojumiem pat valstīs, kurās sabiedrība ir pieņemošāka, noteikti politiskie spēki ir pastiprināti centušies ierobežot LGBTIQ tiesības un uzkurinājuši vardarbību un naidu pret LGBTIQ sava politiskā labuma dēļ.
Šādos apstākļos jūtos īpaši pateicīga par to, ka pieaug to dalībvalstu skaits, kuras apstiprina apņemšanos veicināt LGBTIQ līdztiesību saskaņā ar LGBTIQ līdztiesības stratēģiju. Dalībvalstis patiešām ir aktīvi iesaistījušās arī Eiropas līmenī, organizējot augsta līmeņa pasākumus un izsludinot aicinājumus Eiropas Komisijai un citām starptautiskām institūcijām sistemātiski vērsties pret diskrimināciju, naidu un vardarbību pret LGBTIQ.
Šomēnes es apsveicu Beļģijas prezidentūras rīkoto pirmo līdztiesības jomai veltīto Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju tiesību aizsardzības padomes sanāksmi. Ceru, ka nākamās Eiropas Savienības prezidentvalstis sekos šim paraugam.
Šonedēļ piedalīšos Starptautiskās dienas pret homofobiju, transfobiju un bifobiju forumā Hāgā un Eiropas Savienības prezidentvalsts Beļģijas rīkotajā konferencē par LGBTIQ līdztiesību. LGBTIQ jautājumi līdz šim vēl nav risināti tik augstā līmenī, tādēļ šī ir laba zīme nākotnei. Iepriecina, ka Eiropas Savienības valstis ne vien cīnās pret diskrimināciju, bet arī aktīvi iesaistās līdztiesības veicināšanā ikvienam gan savā valstī, gan citur.
Priecājos arī, ka piedalīšos konferencē par cilvēktiesībām saistībā ar šā gada EuroPride jūnijā Salonikos, it īpaši ņemot vērā šā pasākuma nozīmību reģionam.
Savu pilnvaru termiņa laikā esmu apmeklējusi visus rīkotos EuroPride un World Pride pasākumus. Ar to esmu centusies nodot vēstījumu, ka neviens nav atstāts novārtā. Lai tas būtu iespējams, mums ir jāapzinās visa cilvēciskā daudzveidība un tas, kā tā ir saistīta ar LGBTIQ identitāti.
Šodien es atgādinu Eiropas Parlamenta aicinājumu Eiropas Savienībai kļūt par vienotu LGBTIQ brīvības zonu. Tikai tad, ja sabiedrība būs labvēlīga un iekļaujoša, mēs beidzot varēsim piedzīvot līdztiesību kā stāvokli, kurā nav baiļu, diskriminācijas vai vardarbības.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!