Vēstures plūdumā ir laiki, kad pasaule, valstis, sabiedrības un indivīdi pakāpeniski virzās uz priekšu, kopumā attīstoties visai paredzamā trajektorijā. Kā vēsta dažādu laikmetu liecības, šos periodus reizēm nomaina vēstures krāces, kad daudzi notikumi un procesi, kuru attīstība definēs nākotni, ir sakoncentrēti salīdzinoši īsā laika periodā un to iznākums ir grūti paredzams. Latvija un Eiropa šādu periodu pēdējo reizi pieredzēja laikā no 1988. līdz 1992. gadam.
Manā skatījumā, mēs kā sabiedrība esam iesoļojuši jaunos laikmeta griežos, kuru iznākums šobrīd nav paredzams, taču tie noteiks, kādā pasaulē dzīvosim mēs un mūsu bērni. Šo laikmeta griežu spilgtākais un būtiskākais notikums ir Krievijas sāktais pilna mēroga karš Ukrainā, kā arī nozīmīgas pārmaiņas Krievijas iekšienē, kuras politiskā iekārta arvien vairāk sliecas diktatūras virzienā, izvirzot kaimiņvalstu apdraudējumu par vienu no varas uzturēšanas vadmotīviem.
Šī kara iznākums definēs kopējo drošības situāciju Eiropā, jo Kremļa uzvaras gadījuma tā ambīcijas neapstāsies tikai pie Ukrainas iekarošanas. Diemžēl, šo situāciju raksturo arī virknes Rietumu valdību nespēja laicīgi pieņemt nepieciešamos lēmumus Ukrainas atbalstam, kas devusi Krievijai iespēju pilnībā pārņemt iniciatīvu kaujas laukā un atjaunojusi Kremlī ticību iespējamai Ukrainas okupācijai. Lai arī pēdējās nedēļas nesušas cerīgus jaunumus par atbalsta sniegšanu Ukrainai, kavēšanās un birokrātijas šķēršļi radījuši priekšnoteikumus tam, lai droši varētu apgalvot, ka ukraiņus gaida sarežģīta vasara.
Tomēr, būtu kļūdaini uzskatīt, ka šis ir vienīgais šo laikmeta griežu draudu faktors - ģeopolitiskā sāncensība un nestabilitāte ir daudz plašāka. Ir būtiski pieminēt atkal no jauna uzplaiksnījušo konfliktu Tuvajos Austrumos, kas draud izvērsties par nopietnu reģionālu konfliktu. Saspīlējums vai tā gaidas pieaug arī Tālajos Austrumos. Tā ir savstarpējas loģikas saistītu notikumu virkne. Mēs novērojam arvien lielāku sadarbību un pat bloķēšanas starp tādām autoritārām valstīm kā Krievija, Irāna, Ziemeļkoreja un Ķīna, kuru kopīgais mērķis ir esošās pasaules kārtības izmaiņas, nosakot spēku un varu par vienīgo taisnība, un vislabāk - ja šī taisnība tiek veidota viena autoritārā līdera prātā.
Viens no šīs jaunās sāncensības upuriem ir globālais tirgus. Līdzšinējo lētāko un efektīvāko tirdzniecības un apgādes ceļu meklēšanas loģiku nomaina vēlme un vajadzība kontrolēt kritiskos resursus un tehnoloģijas, nodrošinot priekšrocības šajā sistēmu cīņā. Var pat argumentēt, ka virkne autoritāro valstu tā darbojas jau kādu laiku, kamēr rietumu valstis, īpaši Eiropa, ir ilgstoši dzīvojusi ilūzijās par savstarpēji izdevīgu globālu tirdzniecību.
Arī tehnoloģiskā revolūcija paātrinās - arvien tuvāk un iespējamākas ir tehnoloģijas, kas fundamentāli mainīs sabiedrības, pat mūs kā indivīdus. Viena no šādām tehnoloģijām ir mākslīgais intelekts, kas pēdējo divu gadu laikā ir veicis milzu attīstības izrāvienu un jau tagad maina darba tirgu, veidu, kā mācāmies, kā uztveram informāciju. Turklāt, jārēķinās, ka liela daļa mākslīgo intelektu attīstošo kompāniju neslēpj - to mērķis ir radīt vispārējo mākslīgo intelektu, kas visās saprāta jomās ir vismaz līdzvērtīgs cilvēka spējām. Ir gandrīz neiespējami paredzēt to, kādu ietekmi mākslīgais intelekts atstās uz mūsu dzīvi, sabiedrību un ekonomiku, bet viens ir skaidrs jau tagad - šīs tehnoloģijas pārvaldīšana nozīmēs varu. Šajos pārmaiņu apstākļos vara nozīmē to, kurš - autokrātiskais vai demokrātiskais – pasaules redzējums uzvarēs.
Nesenajā intervijā žurnālam The Economist Francijas prezidents Emanuels Makrons atgādina, ka civilizācijas var izmirt, un šobrīd Eiropa, kādu mēs to pazīstam - droša, bagāta un demokrātiska - ir briesmās. Šobrīd ir pilnīgi skaidrs, ka autoritārie režīmi ar Krieviju priekšgalā ir izgaismojuši mūsu – Rietumu demokrātiju politiskos procesus, tai skaitā vēlēšanas, kā mūsu ievainojamību, tātad – uzbrukuma vektoru. Kāpēc? Autoritārie režīmi caur savām ietekmes operācijām un aģentiem, dezinformācijas kampaņām mēģina mūs dezorientēt, radot apstākļus, kuros nevaram pieņemt savām interesēm un drošībai vajadzīgos lēmumus. Reizēm šiem režīmiem pat izdodas panākt, ka valstu vadībā nonāk cilvēki un spēki, kas atbalsta autoritāro režīmu darbības, kuru mērķis ir demokrātijas vājināšana.
Jūnijā mēs vēlēsim jaunu Eiropas Parlamentu. Lai arī kādu laiku atpakaļ bija pieņemts smīkņāt par tā nespēju ietekmēt procesus Eiropas Savienībā, tad gadu gaitā Eiropas Parlamenta loma un ietekme ir būtiski augusi. Tāpēc ir ļoti ticams, ka Krievija vēlēsies, lai jaunajā sasaukumā ir pēc iespējas vairāk balsu, kas gatavas atreferēt Kremļa vēstījumus un bremzēt ES palīdzību Ukrainai, tādējādi iedragājot kopējo Eiropas drošību. Lai sasniegtu savus mērķus, Kremlis izmantos gan savas ierastās metodes (ietekmes aģentus, Kremļa medijus un to satelītus, viltus domnīcas utt.), gan arī izmantos jaunos rīkus, piemēram, mākslīgo intelektu un dziļviltojumus. Viens no primārajiem Kremļa mērķiem būs panākt, lai cilvēki neiet uz vēlēšanām, tādējādi radot prokremliskiem spēkiem papildu iespējas iegūt proporcionāli lielāku ietekmi.
Protams, liela loma cīņā ar šīm manipulācijām būs atbildīgajiem dienestiem, tomēr jāatceras, ka galvenā aizsardzības līnija esam mēs paši un mūsu aktīva iesaiste vēlēšanu procesā, paužot demokrātiskā sabiedrībā tik svarīgo brīvo izvēli. Laikmetu griežu vētrā no svara ir kapteinis un komanda, kas nosaka Latvijas un Eiropas valstu kopīgā kuģa virzienu. Komanda, kas neizliekas neredzam vētru, kas saprot, kas ir likts uz kārts un prot orientēties starp sēkļiem, bīstamām klintīm un zina virzienu, kas izvedīs mūs drošībā.
Kas ir šī komanda, lemt Jums katram pašam, taču atcerieties – neizmantojot iespēju lemt un nenododot savu balsi Jūs, iespējams, atdodat to kādam, kas vēlas, lai mūsu kuģis uzskrietu sēklim un nogrimtu ar mums kopā. Ejam balsot! Mūsu Latvija, mūsu atbildība.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!