Māris Zanders: Ir pareizā "sabiedrība", nepareizā un "sabiedrība", kura izliekas par muļķi

Visvieglāk manipulēšanu ar jēdzienu "sabiedrība" būtu aprakstīt, lietojot piemērus no pašmāju informatīvās telpas. Proti, pēc virsraksta "Sabiedrība..." parasti tālāk tekstā izrādās, ka "sabiedrība" ir 5–10 ieraksti sociālajos tīklos. Tomēr šajā refleksijā izmantošu Gruzijā notiekošo kā atsperšanās punktu. Ja lasa Rietumu (un Latvijas) informatīvās plūsmas, ļoti bieži parādās formulējumi "Gruzijas sabiedrība noraida", "Gruzijas sabiedrība nepieņems" un līdzīgi. Lai nebūtu pārpratumu: es pilnīgi atbalstu protestus pret t.s. ārvalstu aģentu likumu un uzskatu, ka Gruzijā valdošā partija "Gruzijas sapnis" ir prokremliska. Tāpat, nenoliedzami, protestos piedalās daudz cilvēku. Tomēr man ir jautājums: ja "Gruzijas sabiedrība" ir pret likumu un pret partiju "Gruzijas sapnis", tad kā tas gadījies, ka šī partija nu jau gadiem ilgi ir pie varas? Piemēram, 2020. gada vēlēšanās saņemot 48,2% nobalsojušo atbalstu un 90 vietas no 150 parlamentā. [1] Turklāt jāņem vērā – lai gan Rietumu novērotāji norāda uz nevienlīdzību starp valdošo partiju un opozīciju, ja runa ir par piekļuvi medijiem, kopumā vēlēšanas Gruzijā tiek atzītas par parlamentārajai demokrātijai atbilstošām. Tātad rodas priekšnoteikumi teikt, ka apgalvojums par "Gruzijas sabiedrību", kura esot pret likumu un partiju, ir pārspīlējums.

Situācija ir ģeogrāfiski paplašināma. Ir valstis, kurās vēlēšanas notiek bez falsifikācijas, bet kur pie varas ir prokremliski personāži, – Ungārija, Slovākija, Bulgārija u. c. Retoriskais jautājums: bet kurš tad šos personāžus ievēl, ja mēs apgalvojam, ka "sabiedrība" ir par pilsoniskajām brīvībām, par atbalstu Ukrainai un citām labām vērtībām? Ievēl kaut kāda "nepareizā sabiedrība"?