ES auto ražotāji ir piebremzējuši ar elektroauto ražošanu, tāpēc rodas jautājums: vai tas automātiski nozīmē, ka mēs pārsēdīsimies Ķīnā ražotos elektroauto?
Kopš 2021. gada Ķīnā ražotu elektroauto piegādes uz ES ir palielinājušās par 361%1, bet Ķīnas Vieglo automašīnu asociācijas (CPCA) dati liecina, ka elektrisko automobiļu eksports 2023. gada pirmajā pusē, salīdzinot ar 2022. gada analoģisku periodu, palielinājās teju dubultā.2
Tā kā Ķīna šodien ir lielākais mašīnu tirgus, kurā tiek saražots vairāk auto nekā ASV, Japānā un Indijā kopā (tās ir trīs lielākās auto ražotājas pēc Ķīnas, kur katru sekundi tiek pārdots jauns automobilis), rodas pamatota sajūta, ka drīz mēs pārsēdīsimies no vācu auto uz ķīniešu mašīnām. Piemēram, "SAIC Motor" – uzņēmums, kurš vēl nesen nebija zināms ārpus Ķīnas –, tikai dažu gadu laikā kļuva par vienu no pasaulē lielākajiem automašīnu ražotājiem, apsteidzot "Daimler" ("Mercedes"), BMW un "Geely", savu konkurentu Ķīnā, un "Volvo" grupas īpašnieku.
Ar vairāk nekā 12 000 pārdotu vienību elektroauto "Atto 3" pērn kļuva ne tikai par BYD (Ķīnā lielākais elektromobiļu ražotājs) pārdošanas līderi, bet arī par vispopulārāko elektrisko apvidus auto Eiropā. BYD (Build Your Dreams) šobrīd vispār uzskatāms par Ķīnas uzlecošo superzvaigzni – uzņēmuma ražošanas apjomi jau sen apsteidz "Teslu", savukārt tā potenciālu novērtējis ASV investors Vorens Bafets, ieguldot līdzekļus šajā ražotājā.
Tajā pašā laikā Ķīnas uzņēmuma MG ražotais "hečbeks" MG4 2023. gada pirmajos septiņos mēnešos bija otrs visvairāk pārdotais elektroauto Lielbritānijā, atpaliekot tikai no "Teslas". Bet Latvijā šā gada pirmajā ceturksnī pēc pirmreizēji pārdoto jauno elektrisko automobiļu skaita trešajā vietā ierindojās Ķīnas GTW.3 Citiem vārdiem sakot, ir acīmredzami, ka Eiropas ceļus lēnām pārņem Ķīnā ražoti elektroauto.
Kur slēpjas veiksmes noslēpums? Ķīnā ražoto elektromobiļu cenas ir zemākas nekā konkurentiem, reizēm cenas priekšrocība sasniedz pat 25%.4 Patlaban eiropieši kopumā cenšas iegādāties lētākas mašīnas, bet Latvijas iedzīvotājiem auto cena vienmēr ir bijusi vissvarīgākā, atstājot aiz sevis pat maksu par apkalpošanu, nemaz nerunājot par dizainu un komfortu. Tādēļ Eiropā ražotiem auto zīmoliem ir visai maz pretargumentu. Turklāt Ķīnas elektroauto ražotāji, sajūtot pretdarbību no konkurentu un regulējošo institūciju puses ārvalstu tirgos, plāno pārskatīt pārdošanas stratēģiju, līdzīgi kā "Teslas" gadījumā, tirgojot automobiļus bez starpnieku un dīleru palīdzības, kas automašīnas vērtību palielina par saviem 10%. Tas nozīmē – vēl lētāki ķīniešu elektroauto!
Tiesa, viss nav tik rožaini, kā izskatās (vismaz no Ķīnas ražotāju skatpunkta). Pirmkārt, rodas nopietns jautājums, uz kuru atbildes nav pat pieredzējušiem auto tirgus spēlētājiem, – cik ilgi Ķīnā ražotie elektromobiļi kalpos un vai tos varēs tirgot un izmantot otrreizējā tirgū? Mēs esam pieraduši, ka vecais labais vācu dīzelis kalpo 20+ gadu, bet vai ķīniešu lietotais e-auto spēs kalpot tikpat ilgi un labi? Vēl viens būtisks jautājums – apkalpošana. Ja ar veciem auto viss ir skaidrs, tad saistībā ar jauno e-spēkratu apkalpošanu vēl rodas daudz jautājumu, tostarp par izmaksām.
Otrkārt, Ķīnas elektroauto ražotāju popularitātes pieaugums ir satraucis Eiropas regulatorus. Notiek izmeklēšana par to, vai Ķīnas darbībās nav vērojamas negodprātīgas tirdzniecības pazīmes. Pārbaudes laikā tiks izlemts, vai importētiem ķīniešu elektromobiļiem ES ieviesīs papildu ievedtarifu līdzās tagadējai nodevai, kas veido 10% no mašīnas vērtības. Svarīgs politiskas dabas jautājums – mūsu atkarība no Ķīnas rezerves daļu kontekstā, kas arī mulsina ES regulatorus. Jāpiebilst arī, ka ekoloģijas ziņā elektromobiļi ir labi izmešu kontekstā, taču vēl joprojām nav 100% skaidrs, cik ilgi mūsu klimatiskajos apstākļos kalpos baterijas un kā un vai tās var kvalitatīvi un droši pārstrādāt. Tāpēc arī man ir lielas bažas, vai mums neveidosies elektroauto bateriju poligons vai, vēl trakāk, pašu nolietoto e-auto poligons. Līdzīgs "stāsts" sagaidāms arī ASV, kur tiek izskatīta iespēja Ķīnas elektroauto piemērot 100% ievedmuitu, tādējādi riskējot izraisīt nopietnu tirdzniecības karu abu lielāko pasaules ekonomiku starpā.
Treškārt, šobrīd Latvijā elektroauto veido tikai nepilnu procentu no valsts kopējā autoparka.5Arī Vācijā pieprasījums pēc e-auto sasniedzis jaunu zemāko līmeni – tikai 17% apsver šādas mašīnas iegādi, kā galvenos trūkumus minot augsto cenu, grūti pieejamo un ilgo uzlādi, nelielo attālumu, ko var nobraukt bez papildu uzlādes.6 Latvijā uzlādes infrastruktūra ir vēl vājāka nekā Vācijā: nav saprotams, kur var izvietot elektrouzlādes punktus vecajā dzīvojamā fondā, ja mēs visi pēkšņi sāksim lietot elektromobiļus...
Izskatās, ka tomēr vēl kādu laiku brauksim ar iekšdedzes dzinēju auto, tostarp politisku apsvērumu dēļ, pat neskatoties uz to, ka no pirmā skatiena elektroauto no Ķīnas šķiet lētāks. Iespējams, beigu beigās Eiropas pārbaudītais iekšdedzes dzinējs būs uzticamāks, drošāks un lētāks par Ķīnas uzlecošo superzvaigzni – elektroauto!
1 https://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/ATAG/2023/753952/EPRS_ATA(2023)753952_EN.pdf
2 https://www.reuters.com/world/europe/eu-launches-anti-subsidy-investigation-into-chinese-electric-vehicles-2023-09-13/
3 https://www.tvnet.lv/8005109/noskaties-latvijas-elektrisko-automasinu-tirgu-ienak-letie-kinas-modeli
4 https://www.npr.org/2024/02/18/1225653773/china-electric-vehicles-byd-nio-geely-vw-europe
5 https://uzladets.lv/latvija-elektroauto-skaits-pieaudzis-par-66/
6 https://twitter.com/JanisTeresko/status/1784906557521555575
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!